Piedāvājam jūnijā “iBizness” lasītāko rakstu TOP3!

1.vieta – atvaļinājumi valdes loceklim

2024.gada 10.decembrī stājās spēkā grozījumi Komerclikumā (KL), ar kuriem likums papildināts ar jaunu 224.1pantu. Tas paredz, ka valdes loceklim turpmāk būs tiesības uz Darba likumā (DL) noteiktajiem atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna piedzimšanu un aprūpi un kas līdz šim bija pieejami tikai darbiniekiem. Uz kādiem DL paredzētajiem atvaļinājumiem valdes loceklim ir tiesības? To publikācijā “Atvaļinājumi valdes loceklim” (iBizness.lv, 12.06.2025.), kas jūnijā bijusi lasītāko rakstu TOP3 1.vietā, skaidro Ilze Rozentāle.

Ar grozījumiem noteiktas valdes locekļa tiesības izmantot atvaļinājumus, kas saistīti ar bērna dzimšanu un aprūpi, piemēram, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam u. c. “Tiesības uz ar bērna kopšanu un aprūpi saistītu atvaļinājumu valdes loceklis varēs izmantot neatkarīgi no tā, vai ar viņu ir noslēgts darba līgums, pilnvarojuma līgums vai cita veida līgums,” uzsver I. Rozentāle.

“Priekšnoteikums atvaļinājuma tiesību izmantošanai ir iepriekšējs paziņojums, kas iesniedzams sabiedrības valdei vai, ja sabiedrībā ir tikai viens valdes loceklis, – tās dalībniekiem. Akciju sabiedrību gadījumā paziņojums iesniedzams padomei, nevis akcionāru sapulcei,” stāsta juriste. “Paziņojumā jānorāda atvaļinājuma veids, ilgums, sākuma un beigu datums, kā arī jāpievieno dokumenti, kas apliecina tiesības izmantot attiecīgo atvaļinājumu. Paziņojums par bērna kopšanas atvaļinājumu valdes loceklim jāiesniedz ne vēlāk kā mēnesi pirms atvaļinājuma sākuma dienas, savukārt attiecībā uz pārējiem atvaļinājuma veidiem KL paredz paziņojuma iesniegšanu saprātīgā termiņā.”

Uz atvaļinājuma izmantošanas laiku valdes loceklim tiek apturētas pilnvaras, bet, kad viņš atgriežas no atvaļinājuma, tās tiek atjaunotas. Autore uzsver, ka “lai gan valdes loceklis, dodoties atvaļinājumā, sākotnējā paziņojumā norāda atvaļinājuma beigu datumu, KL paredz viņam pienākumu ne vēlāk kā 14 dienas pirms atgriešanās informēt sabiedrības valdi vai dalībniekus par atgriešanos no atvaļinājuma. Pamatojoties uz valdes locekļa paziņojumu, viņa pilnvaras tiek atjaunotas nākamajā dienā pēc atvaļinājuma beigām”.

“Ja valdes loceklis izmanto tiesības doties kādā no atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna aprūpi, un viņa pilnvaras tiek apturētas, viņam ir tiesības uz pabalstu pilnā apmērā. Savukārt valdes loceklis, kurš aprūpē bērnu, bet nolemj šādā atvaļinājumā nedoties un turpina ieņemt amatu un pildīt valdes locekļa pienākumus, saņemot par to atalgojumu, ir tiesīgs saņemt pabalstu samazinātā apmērā,” norāda I. Rozentāle.

2.vieta – ilgtspējas ziņojumi

Eiropas Savienības starptautiskās konkurētspējas veicināšanai šobrīd tiek pieņemti vairāki normatīvie akti, kas vienkāršo esošos noteikumus un samazina administratīvo slogu uzņēmumiem. Ilgtspēja ir viena no jomām, kuru skar šie vienkāršošanas pasākumi. Kas šobrīd notiek ar ilgtspējas ziņojumiem un kādas izmaiņas vēl gaidāmas? To publikācijā “Kas notiek ar ilgtspējas ziņojumiem?” (iBizness.lv, 25.06.2025.) analizē Roberts Gusts.

“Eiropas Komisija (EK) savā 2025.gada 11.februāra paziņojumā “Vienkāršāka un ātrāka Eiropa: paziņojums par īstenošanu un vienkāršošanu” izklāstīja redzējumu par īstenošanas un vienkāršošanas programmu, kas nodrošina ātrus un uzskatāmus uzlabojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem,” norāda autors. “Savukārt 2025.gada 26.februārī EK publicēja pirmo no “Omnibus” pakotnēm, kas paredz vienkāršot ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības. Šajā priekšlikumā paredzētais jaunais darbinieku skaita slieksnis (liels uzņēmums ar vairāk nekā 1000 darbiniekiem) paredz Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas jeb Corporate Sustainability Reporting Directive tvēruma samazinājumu par 75–82%, vienlaikus nodrošinot, ka tiek iekļauti uzņēmumi ar vislielāko ietekmi uz ilgtspēju. Latvijā uzņēmumu skaits, uz kuriem attiektos pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu, tiktu samazināts no aptuveni 270 uz aptuveni 45 uzņēmumiem, ja priekšlikums tiks apstiprināts.”

“Priekšlikums paredz izstrādāt arī precizētus Eiropas Ilgtspējas ziņošanas standartus jeb European Sustainability Reporting Standards, lai vienkāršotu to lietošanu un pilnveidotu to saturu. Papildus – lai veicinātu to, ka ilgtspējas ziņojumus publicē arī uzņēmumi, kuriem nebūs obligāts pienākums to darīt, EK rosina izdot jaunu deleģēto aktu, kurā tiktu noteiktas brīvprātīgās ziņošanas prasības. Tās plānots balstīt uz Eiropas Finanšu pārskatu konsultatīvās grupas izstrādāto Brīvprātīgo ilgtspējas pārskatu standartu biržā neiekļautiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU),” stāsta R. Gusts, uzsverot, ka ir paredzētas arī citas būtiskas izmaiņas.

Runājot par to, kādi jaunumi Latvijā gaidāmi ilgtspējas jomā, autors norāda – “lai pārņemtu direktīvas 2025/794, ar ko groza direktīvas 2022/2464 un 2024/1760 attiecībā uz datumiem, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro noteiktas korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasības prasības, Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā, kas paredz noteiktiem subjektiem atlikt ilgtspējas ziņojumu sniegšanas termiņu par diviem gadiem, proti:

  • nemainīga paliek prasība, sākot ar 2024.pārskata gadu, ziņot lieliem uzņēmumiem un lielas grupas mātesuzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem;
  • mainās tas, ka ziņošanas pienākums tiek atlikts, sākot ar 2027.pārskata gadu – lieliem uzņēmumiem un lielas grupas mātesuzņēmumiem; un
  • sākot ar 2028.pārskata gadu – MVU, ja šo sabiedrību pārvedamie vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izņemot mikrouzņēmumus, mazās un nesarežģītās iestādes, kā arī kaptīvos apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumus (uzņēmuma dibinātas struktūras, kas apdrošina vai pārapdrošina tieši savas mātes sabiedrības vai ar to saistīto uzņēmumu riskus)”.

3.vieta – jaunā parādu piedziņas kārtība

Attīstoties uzņēmējdarbības videi un ieviešot dažādas inovācijas, tiek pilnveidota arī likumdošana un tiesu sistēma, lai pusēm būtu iespēja sapratīgos termiņos atrisināt radušos strīdus, sevišķi, ja tie ir par salīdzinoši nelielām parāda summām. Publikācija “Jaunā parādu piedziņas kārtība” (iBizness.lv, 25.06.2025.) noslēdz jūnija rakstu TOP3. Tajā Ilga Neretniece skaidro, kādas izmaiņas 2025.gada 1.aprīlī stājušās spēkā saistību piespiedu izpildīšanas jomā.

“Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā ir vienkāršota tiesvedības procedūra, kas nodrošina ātrāku un lētāku iespēju atgūt parādus, par kuriem nav strīdu, kā arī samazina izmaksas pašam parādniekam. Šīs tiesu procedūras pamatā ir kreditora veidlapā izklāstīts un tiesas izsniegts brīdinājums parādniekam par parādu. Proti, tiesa nosūta parādniekam brīdinājumu par parāda piespiedu izpildīšanu kopā ar atbildes veidlapu, kurā parādniekam jāatzīmē, vai tas parādu atzīst vai arī tam ir iebildumi pret parāda pamatotību,” skaidro autore.

“Iepriekš tiesas nosūtītie dokumenti tika uzskatīti par saņemtiem tikai tad, ja tie tika izsniegti parādniekam pret parakstu. Ja kādu iemeslu dēļ brīdinājumu parādniekam pret parakstu neizdevās izsniegt, tiesa pieteikumu atstāja bez izskatīšanas,” atklāj autore, uzsverot, ka tas radīja risku, ka parādnieks apzināti nesaņem sūtītos dokumentus.

Viņa norāda – “ar 1.aprīļa grozījumiem ir mainīta brīdinājuma izsniegšanas kārtība. Lai uzskatītu, ka personai tiesas sūtītais brīdinājums ir izsniegts, vairs nebūs nepieciešams saņemt personas parakstu – turpmāk pietiks tikai ar brīdinājuma nosūtīšanu”.

“Ja parādnieks nereaģēs uz tiesas nosūtīto brīdinājumu un nebūs nodrošinājis iespēju – apzināti vai neapzināti – saņemt korespondenci, tostarp tiesas sūtīto, uz savu norādīto reģistrēto adresi, tiks uzskatīts, ka viņam nav iebildumu pret parādu, un tiesnesis pieņems lēmumu par pieteikumā norādītā parāda piespiedu izpildi,” uzsver I. Neretniece.