Arvien biežāk cilvēku sarunās ienāk tādi termini kā “mākslīgais intelekts” un “ChatGPT”. Līdz ar tiem ienāk arī bailes par profesiju izmiršanu. Un ne velti tā! Šī nozare attīstās ļoti strauji – tiek aplēsts, ka tuvākajā nākotnē tā skars visus uzņēmumus, jo ikkatrā uzņēmumā ir procesi, kurus var uzlabot un paātrināt tieši ar mākslīgā intelekta palīdzību. Drīzumā dažādu nozaru speciālistiem būs jāpārzina mākslīgā intelekta rīki un to izmantošana, lai uzņēmums sasniegtu labākus rezultātus. Tāpat kā jebkuras tehnoloģijas un tās attīstība, arī mākslīgā intelekta uzplaukums paver gan jaunas iespējas, gan izaicinājumus. Tas ienāk ne tikai uzņēmumos, bet arī ikdienas dzīvē – jau šobrīd tādas platformas kā “ChatGPT” vai “Bard” palīdz cilvēkiem rakstīt, iepirkties un reizēm pat veic personīgā asistenta uzdevumus.
Vai cilvēks tiks aizstāts?
Mākslīgais intelekts cilvēkus biedē, jo šķiet, ka liela daļa darbinieku tiks aizstāti un nevar prognozēt, kā šī tehnoloģija turpinās attīstīties. Tomēr panikai nav pamata, jo šobrīd darba tirgū tieši trūkst cilvēku – darbspējīgo cilvēku skaits samazinās, bet dzīvildze paildzinās.
Pārmaiņas noteikti būs, bet to rezultātā radīsies arī jaunas vajadzības un jaunas darbavietas. Liela daļa profesiju, īpaši tās, kurās dominē fizisks darbs un nav nepieciešams strādāt ar datoru, īsti nav apdraudētas. Tās zināmā mērā pielāgojas robotizācijas attīstībai, bet ne ar mākslīgo intelektu saistītām norisēm.
Mierinājums ir tas, ka mākslīgais intelekts nevar paveikt darbu bez cilvēka, kas to atbalsta, iesaistes. Un, galu galā, mākslīgais intelekts uzņēmumos netiek sagaidīts gluži ar atplestām rokām. “KPMG” pētījums atklāj, ka gandrīz 60% austrāliešu neuzticas mākslīgā intelekta rīkiem, tostarp arī “ChatGPT” lietošanai darbā. Tas nozīmē, ka kādu laiku darbs tiks veikts paralēli un šajā pārmaiņu procesā nepieciešama būs arī pašu cilvēku līdzdalība. Būtiski arī atcerēties, ka tikai cilvēks spēj rādīt jaunas idejas un veikt pētniecību. Vismaz pagaidām mākslīgais intelekts nespēj jaunradīt, tikai palīdzēt ar rutīnas uzdevumu veikšanu, kā arī izveidot kaut ko, piemēram, skaņdarbu vai cita veida mākslas darbu, izmantojot jau eksistējošas idejas.
_______________________________________________________________________
Tikai cilvēks spēj rādīt jaunas idejas un veikt pētniecību. Vismaz pagaidām mākslīgais intelekts nespēj jaunradīt, tikai palīdzēt ar rutīnas uzdevumu veikšanu
_______________________________________________________________________
Cilvēkam vienmēr būs vieta darbos, kurus jāspēj radīt no jauna. Tā kā gan darba vide, gan ikdiena kļūst arvien straujāka un sarežģītāka, paredzams, ka vairums cilvēku, kas cieš no mentālās veselības problēmām vai izdegšanas sindroma, jau tuvā nākotnē meklēs speciālista palīdzību. Fiziskais, emocionālais un mentālais līdzsvars jau šobrīd kļūst aizvien svarīgāks, tāpēc arī šajā lauciņā parādās jaunas profesijas, piemēram, mentālās veselības konsultanti, treneri, dažādu virzienu terapijas speciālisti. Šos profesionāļus mākslīgais intelekts var tikai papildināt, bet ne aizvietot.
Nozares, kas cietīs visvairāk
Daudz lielāka ietekme mākslīgajam intelektam jau tagad ir profesijās, kas saistītas ar rutīnas darbībām, informācijas meklēšanu, finanšu un citu datu analīzi, apstrādi, arī prognožu veidošanu. Šobrīd daudzas organizācijas un uzņēmumi uzkrāj un analizē milzīgu datu apjomu. Nākotnē šim procesam vajadzēs skaitliski mazāk darbinieku, jo darbs ar mākslīgā intelekta rīku palīdzību veiksies daudz ātrāk.
Jāatzīmē, ka bailēm no automatizācijas tehnoloģijām nav pamata. Ir un būs nepieciešami cilvēki, kas interpretē un analizē tehnoloģijas apkopotos datus, turpina sniegt biznesa konsultācijas klientiem. Tāpat cilvēki joprojām attīstīs jaunas idejas un meklēs veidus, kā procesus uzlabot un attīstīt.
Mākslīgais intelekts jau šobrīd tiek izmantots, piemēram, grāmatvedībā – ir radīti risinājumi kā automatizēt datu ievadi no rēķiniem, čekiem un citiem dokumentiem, tā mazinot manuālai datu ievadei nepieciešamo laiku un cilvēkresursus un ļaujot darbiniekiem darīt ko vērtīgāku. Tieši grāmatvedība un finanses ir viena no nozarēm, ko mākslīgā intelekta attīstība ietekmē visvairāk. Izmantojot algoritmus un automatizāciju, šo jomu ietvaros ir iespējams likvidēt gandrīz visus rutīnas darbus, tostarp arī manuālus algu, nodokļu aprēķinus, uzskaiti un bankas darbības un auditu.
Mākslīgā intelekta apdraudēta ir arī tulkošana un citi tekstuāla rakstura darbi. Arī Latvijā jau šobrīd ir uzņēmumi, kas izmanto sarunbotu “ChatGPT” mājaslapas un reklāmas materiālu tekstu sagatavošanai.
Nenoliedzami šī inovācija ienāk arī audiovizuālās mākslas industrijās, īpaši tajos novirzienos, kas saistās ar video filmēšanu. Izmantojot mākslīgo intelektu, ir iespējams atveidot jebkuru cilvēku – viņa izskatu, balsi, runas veidu – un izveidot video ātrāk un lētāk, nekā tas notiktu filmējot “pa īstam”. Šādas iespējas nereti izmanto influenceri, izveidojot savas kopijas, kas sociālajos medijos komunicē ar faniem. Principā digitālie kloni viņu vietā pelna naudu.
_______________________________________________________________________
Mākslīgais intelekts palielina produktivitāti un produkcijas kvalitāti, nodrošina lielāku dažādu datu pārredzamību un pārbaudāmību
_______________________________________________________________________
Mākslīgais intelekts plaši skar arī ceļojumu aģentus, kasierus, sūtījumu piegādātājus, dispečerus, telemārketinga speciālistus, juridisko pakalpojumu sniedzējus un strādniekus ražošanās nozarē.
Sniegtās priekšrocības
Mākslīgais intelekts palielina produktivitāti un produkcijas kvalitāti, nodrošina lielāku dažādu datu pārredzamību un pārbaudāmību, palīdz samazināt, piemēram, finanšu komandu laikietilpīgos pienākumus kā līgumu kopsavilkumu sagatavošanu, svarīgāko datu meklēšanu, dažādu pārskatu un analīžu veikšanu. Atmetot šos darbus, paveras iespēja domāt par biznesa izaugsmi.
Sākot izmantot mākslīgā intelekta rīkus, ir iespējams izveidot arī jauna veida pārskatus, kas iepriekš netika gatavoti, jo datu un informācijas uzkrāšanas process aizņem pārāk daudz laika. Paredzams, ka finanšu speciālisti, izmantojot mašīnmācīšanos un ņemot vērā vēsturiskos datus un ierakstus, daudz kvalitatīvāk spēs paredzēt nākotnes tirgus tendences. Lai gan mākslīgais intelekts potenciāli varētu pārņemt lielu daļu cilvēku darbu un atbildību, jebkurā gadījumā būs nepieciešami datu analīzē un ievadē zinoši speciālisti, kas mācēs informāciju veidā, kas ļaus mākslīgajam intelektam datus apstrādāt pareizi. Tieši šādas vajadzības tirgū veidos jaunas profesijas, kurās prognozējams zinošu speciālistu trūkums.
Un, protams, kā lielāko mākslīgā intelekta pozitīvo aspektu var minēt tā spēju strādāt 24 stundas diennaktī, nenogurt, nepiedzīvot emocionālas problēmas, neaizmirst, nepieļaut kļūdas, neslimot, nepārtraukti mācīties, uzlaboties un attīstīties, kā arī neiedomājamu datu apjomu. Vienvārdsakot, mākslīgais intelekts ir izcils darbinieks.
