Pēdējo pāris gadu laikā novērojama strauja mākslīgā intelekta attīstība. Neskaitāmi uzņēmumi radījuši apbrīnojamus mākslīgā intelekta risinājumus, piemēram, uzņēmums “OpenAI” izstrādājis “ChatGPT” čatbotu un tā jaunākās versijas, uzņēmums “Tesla Inc.” mākslīgā intelekta vadīto autopilota režīmu – “Tesla” automašīnas “Autopilot”. Kāda būt turpmākā mākslīgā intelekta attīstība?

Elektroniski paraksti tiek atzīti daudzās pasaules valstīs un kļūst arvien populārāki, tādēļ valstis izvirza prasības tam, lai tie būtu droši un spēkā esoši. Eiropas Savienībā (ES) ir izveidoti stingri noteikumi elektroniskajiem parakstiem, kas ļauj noskaidrot, kas parakstījis līgumu un kad tas parakstīts, un nodrošina datu aizsardzību jeb integritāti. Bet, kas jāņem vērā, parakstot līgumu ar uzņēmumu no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV)? Vai tas vispār ir droši?

Cilvēki ir pieraduši pie virknes priekšrocību, ko nodrošina digitāla darba vide – vienkāršāks un ātrāks darba process, iespēja “sakārtot” dokumentus arī ārpus iestāžu un sadarbības partneru darba laika un noslēgt līgumus, neizejot no mājām. Tomēr jāatzīst, ka sabiedrības kopējā izpratne par eParakstu kā palīgu gan oficiālu, gan pavisam ikdienišķu darījumu kārtošanā, iespējams, vēl nav pilnīga. Kas jāņem vērā, lietojot elektronisko parakstu?

Elektroniskais paraksts ir kļuvis par neatņemamu digitālo rīku ikdienas darbā. Tā priekšrocības ir skaidras – no laika, resursu un izmaksu ietaupījuma līdz drošībai. Likumsakarīgi, ka, pieaugot pieprasījumam pēc kāda digitālā risinājuma, palielinās arī tirgū pieejamo pakalpojumu skaits. Kā neapmulst piedāvājumu klāstā un izšķirties par piemērotāko risinājumu?

Mazāk nekā pirms gada pasaule pirmo reizi iepazina “ChatGPT”. Tas raisīja milzu rezonansi. 2015.gadā dibinātais, daudziem mazpazīstamais bezpeļņas uzņēmums “OpenAI Global LLC” ar Īlonu Masku valdē 2022.gadā radīja apvērsumu, kuru var salīdzināt ar “Ford Model T”, personālā datora vai viedtelefona izgudrošanu.

Automatizācija ir neatņemama grāmatvežu ikdienas sastāvdaļa, savā publikācijā žurnālā "iFinanses" norāda biznesa risinājumu eksperte Ilva Gravleja. Došanās uz banku ar maksājumu uzdevumiem, konta izraksta saņemšana pie bankas lodziņa, ikmēneša ceļojums uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodaļu, lai pēc gaidīšanas rindā iesniegtu nodokļu pārskatus un saņemtu zīmodziņu uz sava eksemplāra, izklausās pēc ainām no senas pagātnes. Šobrīd šīs darbības ir automatizētas, taču automatizācijas līmenis var būt atšķirīgs.

Reģistrējot domēna vārdu, jebkurai personai ir pienākums ievērot noteikumus, tostarp nepārkāpt citas personas tiesības, tomēr nereti gadās strīdus situācijas, tāpēc plānots, ka nākamajā gadā spēkā stāsies jauna strīdus risināšanas alternatīva. Kā tā atšķirsies no šobrīd esošās?

Informācijas tehnoloģijas (IT) kļuvušas par mūsu dzīves neatņemamu sastāvdaļu, kuru attīstības temps aizvien palielinās. Tam seko arī saistīto risku pieaugums. Gan uzņēmumu, gan institūciju veiksmīga procesu norise kļūst tieši atkarīga no IT sistēmām, un katrai organizācijai ir jāapzinās spēcīgas IT kontroles vides nepieciešamība. Vai par to jārūpējas tikai IT jomas speciālistiem? Vai tomēr tā ir katra darbinieka atbildība? Kas ir IT kontroles? Kā ikvienam uzņēmuma darbiniekam iesaistīties, lai nodrošinātu datu drošību un efektīvu biznesa darbību digitālajā laikmetā?

Paskaties apkārt – ja birojā redzi papīru kaudzes un mapju plauktus, – tam tā nav jābūt. Vienīgais redzamais papīrs birojā ir vai nu miskastē, vai nu uz ruļļa tualetē.

2023.gada jūnijā Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumu regulai par eiro banknotēm un monētām kā likumīgu maksāšanas līdzekli un regulai par digitālā eiro izveidi, kuru virsmērķis ir eiro kā monetārā enkura stiprināšana eirozonas arvien digitalizētākajā ekonomikā.

Pēdējā laikā man ir bijušās virkne diskusijas ar uzņēmumiem, kuri interesējas par elektronisku parakstīšanu situācijās, kur kvalificētais (Latvijā pieņemts apzīmēt ar “drošais”) paraksts jebkādu iemeslu dēļ nav izmantojams. Pastāv viedoklis, ka, ja tas nav drošais paraksts, tad jāpaliek vien pie drukāta un pašrocīgi parakstīa papīra dokumenta. Tā gluži nav un padalos dažos punktos par to, kādas ir iespējas, kā arī, kas jāņem vērā arī šādos procesos izmantot elektronisko parakstu.

Bezkoda risinājumu ieviešana ir viens no automatizācijas veidiem, kurā paši darbinieki bez informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistu vai programmētāju iesaistes veido lietojumprogrammas un darba automatizācijas rīkus, kas rezultātā atvieglo viņu pašu veikto darbu un biznesa procesus. Kāpēc vajadzīgi bezkoda risinājumi? Kā tos ieviest uzņēmumā?

Uzņēmēji dzīvo laikā, kad ir svarīgi spēt paredzēt nākotnes vajadzības, pirms to ir izdarījuši citi. Jāņem vērā, ka mēs nevaram sagatavoties nākotnei, izmantojot aptaujas un pētījumus par cilvēku lēmumiem pagātnē vai izvēloties novecojošus biznesa modeļus. Tehnoloģijas un digitalizācija ir daļa no uzņēmumu veiksmes atslēgām šajā procesā, tikpat svarīgi ir arī mainīt domāšanas veidu un būt atvērtiem jaunām iespējām un elastīgu biznesa modeli. Ir skaidri redzams, ka konkurētspēju saglabās tieši tie uzņēmumi, kuri investēs tehnoloģijās un inovācijās. Taču tehnoloģijas nevar būt mērķis, tās ir līdzeklis, ar kura palīdzību ietaupīt laiku, padarīt efektīvāku ikdienas darbu, mazināt darbaspēka trūkumu uzņēmumā vai uzlabot citus attīstībai svarīgos resursus.

Pamazām, bet neatgriezeniski Eiropas Savienība, tostarp arī Latvija, dodas e-rēķinu virzienā. Tomēr joprojām izpratne par to, kas ir un kas nav e-rēķini, ir nepilnīga. Tāpēc sāksim no paša sākuma – noskaidrosim, kas īsti ir e-rēķini un kā ar to ieviešanu Latvijā veicas publiskā un privātā sektora uzņēmumiem.

Datorprogrammu iegāde un lietošana mūsdienās ir kļuvusi par neatņemamu darbību uzņēmumā, tomēr zem šķietami vienkārša darījuma slēpjas tiesisks regulējums, kas nosaka licences pircēju (ņēmēju), programmatūras lietotāju un izstrādātāju tiesības un pienākumus.