Mākslīgā intelekta (MI) aktīvā ienākšana biroja darbinieku profesionālajā darbībā izraisīs pakalpojumu cenu maiņu daudzās nozarēs. Komunikācijas nozarē tirgus jau tagad klientiem šķiet, ka MI dēļ pakalpojumiem būtu jāmaksā mazāk. Rezultātā redzam divas “karstās” tendences: klientu aizplūšana no aģentūrām pie ārpakalpojumu sniedzējiem un klientu pārliecība, ka “šeit taču tikai jāuzraksta pieprasījums “ChatGPT”, piecu minūšu darbs”.

MI ir populārs: starp kvalificētiem speciālistiem Latvijā katrs piektais (21%) izmanto MI darba uzdevumu veikšanā, bet starp vadītājiem – katrs trešais (33%). Veidojas maldīgs iespaids, ka kvalitatīvu komunikāciju var nodrošināt, “ieliekot pieprasījumu čatā”. Piemēram, runājot ar klientiem par sociālo tīklu pārvaldību, arvien biežāk dzirdam: “Dārgi kaut kā. Kāpēc pasūtīt bildes pie dizainera – var taču “Midjourney” uztaisīt. Un tekstu rakstīšanas pakalpojumus mums arī nevajag – “ChatGPT” uzrakstīs ierakstu. Tulkotājs, starp citu, arī ir “lieka štata vienība”. Un tas nav pārspīlējums, bet reāli gadījumi.

Aptauja rāda, ka katrs desmitais speciālists (13%) uzskata, ka MI samazinās sabiedrisko attiecību pakalpojumu cenas, bet 15% ir pārliecināti, ka MI ģenerēs lielāko daļu satura, ko šodien rada cilvēki.

Šobrīd MI aktīvi izmanto:

  • sociālajos tīklos – 43%;
  • analītikā un pētījumos – 36%;
  • mārketingā – 30%;
  • radošajos risinājumos – 26%;
  • iekšējā komunikācijā ar darbiniekiem – 25%;
  • mediju attiecībās – 24%.

Apstākļos, kad klients netic pakalpojumu vērtībai, aģentūrām savus pakalpojumus būs grūtāk pārdot. Algas, nodokļi – tas viss neatstāj daudz vietas manevram. Tāpēc tuvākajā nākotnē paredzama daļa korporatīvo klientu aizplūšana no aģentūrām pie ārpakalpojumu sniedzējiem, kuri var piedāvāt zemākas cenas. Dažos gadījumos uzņēmumi centīsies iztikt ar saviem iekšējiem resursiem.

Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu komunikācijas speciālistu (attiecība 50/50) aptauja demonstrē, ka gandrīz puse (44%) sagaida darbinieku skaita samazināšanu, 30% – komunikācijas budžeta samazinājumu, 35% – radošuma līmeņa krišanos, bet vēl 23% – darba kvalitātes pasliktināšanos.

Lai piedāvātu zemāku cenu, ārpakalpojumu sniedzējiem nāksies uzņemties daudz klientu, un rezultātā tiks saņemts “sintētisks”, vienveidīgs saturs, ko radījis “ChatGPT” un tā “jaunākie brāļi”. Ņemot vērā kopējo nestabilitāti pasaulē, kādu laiku tas darbosies. Uzņēmumi centīsies izdzīvot un noturēties virs ūdens, taupot arī šādā veidā. Taču ilgtermiņā, domājams, redzēsim pieprasījumu pēc satura, ko radījuši dzīvi cilvēki. MI neaizstās ne labu analītiķi, ne talantīgu tekstu autoru, ne apdāvinātu dizaineru. Un tad, kad uzņēmumi un pircēji atgriezīsies pie pieprasījuma pēc kvalitatīvas informācijas, tā maksās ļoti dārgi – dārgāk nekā šodien, jo “izdzīvojušo” būs maz.

Bieži MI iztēlojas kā vienotu, monolītu spēku, kas neizbēgami ietekmēs – labi vai slikti. Bet patiesībā tas ir spēcīgu rīku kopums, kas jāizmanto pārdomāti, atbildīgi un efektīvi. MI joprojām ir sākuma stadijā, un tā nākotnes ietekmi ir grūti paredzēt. Lielākais risks, ko tas nes, nonākot nepareizās rokās, ir dezinformācija. MI var smelties informāciju no neuzticamiem avotiem, izdomāt faktus un skaitļus. Ja cilvēks nepārbauda, ko MI viņam piedāvā, un tālāk komunicē šo informāciju pasaulei – tā ir liela problēma, kas noved pie visu mūsu apmuļķošanas.

Zīmīgi, ka pašlaik darba sludinājumos tikai 1% darba devēju norāda prasību prast strādāt ar MI rīkiem.