2024.gada 2.ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 882,4 tūkst. jeb 64,3% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2.ceturksnī bija 5,7 tūkst. jeb 3,5%.
Gada laikā nodarbinātības līmenis vecumā no 15 līdz 74 gadiem samazinājās par 0,1 procentpunktu, bet nodarbināto skaits – par 5,2 tūkst. Salīdzinot ar 1.ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 2,5 tūkst.
2.ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,4 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 67,1% un 61,7%).
2024.gada 2.ceturksnī 85,5% nodarbināto bija darbinieki (darba ņēmēji), 8,0% – pašnodarbinātas personas, 5,4% – darba devēji un pavisam neliela daļa (1,1%) bija neapmaksātas personas, kas palīdz citam ģimenes loceklim viņa uzņēmumā vai lauku saimniecībā.
Lai gan Latvijā nodarbinātības līmenis ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2024.gada 1.ceturksnī ES – 61,3%), šī gada 2.ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,7%, savukārt Lietuvā – 66,3%.
2024.gada 2.ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 29,0%, kas ir par 1,0 procentpunktu zemāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 54,6 tūkst. jauniešu (2023.gada 2.ceturksnī – 54,9 tūkst.).
2024.gada 2.ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,8 stundas, kas ir par 0,3 stundām mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 0,4 stundām vairāk nekā pirms gada.
Katrs trīspadsmitais (70,1 tūkst. jeb 7,9%) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 5,1 tūkst. jeb 0,6 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 2,1 tūkst. jeb 0,3 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
2024.gada 2.ceturksnī 46,1 tūkst. (5,2%) nodarbināto strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 1,0 tūkst. jeb 2,1% mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, bet par 1,3 tūkst. jeb 2,9% vairāk nekā 2024.gada 1.ceturksnī.
2.ceturksnī vīrieši (23,2 tūkst.) nedaudz biežāk nekā sievietes (22,9 tūkst.) strādāja blakusdarbā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk (49,0%) līdzās pamatdarbam nostrādāja 1–10 stundas nedēļā, bet 24,1% nostrādāja 11–20 stundas.
Visbiežāk blakusdarbs tiek veikts izglītības (14,5%), veselības un sociālās aprūpes nozarēs (16,5%).
2024.gada 2.ceturksnī 12,3% (93,1 tūkst.) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti. Tas ir par 12,4 tūkst. jeb 1,8 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada (80,7 tūkst. jeb 10,5%) un par 5,3 tūkst. jeb 0,8 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī (87,8 tūkst. jeb 11,5%). No attālināti strādājošajiem 57,6% bija sievietes un 42,4% – vīrieši. Visbiežāk attālinātu darbu veica informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (49,3% no nozares darbinieku kopskaita), kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību nozarēs (43,9%). Nedaudz vairāk par 1/4 attālināti strādāja zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomās (26,5%) un nedaudz mazāk valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā (24%).
2024.gada 2.ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5,1 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,4 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tajā skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,4 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,3 tūkst. iedzīvotāju.
