Latvijas ekonomika ir dziļi integrēta gan Eiropas, gan globālajos tirgos, un lielākās eirozonas valstis kā galvenie ekonomikas dzinēji nosaka pieprasījumu pēc Latvijas eksportētajām precēm un pakalpojumiem, kā arī ietekmē investīciju plūsmas. Kā globālās ekonomikas tendences ietekmē Latvijas ekonomikas stabilitāti un konkurētspēju?

Latvijas pievienošanās eirozonai 2014.gadā iezīmēja būtiskas izmaiņas valsts ekonomikas struktūrā, sekmējot dziļāku integrāciju Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā. Šīs pārmaiņas pavēra plašākas iespējas tirdzniecībai, veicināja investīciju pieaugumu un nodrošināja stabilāku finanšu tirgu. Dalība eirozonā samazināja valūtas svārstību riskus un maiņas izmaksas, kā arī uzlaboja piekļuvi globālajiem finanšu tirgiem. Kopējās valūtas ieviešana vienkāršoja darījumu veikšanu un stiprināja saikni ar citām dalībvalstīm, radot stabilāku un prognozējamāku ekonomisko vidi.

Vācija, Francija un Itālija kopā veido 62,2% no eirozonas iekšzemes kopprodukta (IKP), to ekonomiskās tendences būtiski ietekmē eirozonas monetāro politiku, tostarp procentu likmes un inflācijas kontroli. Šie faktori savukārt atstāj tiešu iespaidu uz Latvijas finanšu sektoru un uzņēmējdarbības vidi.

Vācijas stagnācija var bremzēt izaugsmi

Vācija kā lielākā ekonomika eirozonā, kas veido 24% no Eiropas Savienības (ES) IKP, tradicionāli bijusi Eiropas ekonomikas dzinējspēks. Tomēr pēdējo gadu laikā tās izaugsmes temps ir ievērojami palēninājies. Šobrīd Vācija piedzīvo stagnāciju, un 2025.gadā tās IKP pieaugums tiek prognozēts tikai par 0,7%, bet 2026.gadā – 1,3%, kas ir lēnākais temps visā ES. Kopš 2017.gada Vācijas ekonomika ir palielinājusies vien par 1,6%, ievērojami atpaliekot no ES vidējā rādītāja – 9,5%. Šo stagnāciju vēl vairāk pastiprina strukturālās problēmas, piemēram, augstas enerģijas izmaksas, nepietiekami ieguldījumi valsts infrastruktūrā un pārmērīga atkarība no eksporta.