Papildinātie un precizētie 3.ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) dati vēsta, ka ekonomikas pamatskaitļi – IKP, kopējā pievienotā vērtība, kopējais patēriņš ir ļoti maz mainījušies gan ceturkšņa, gan gada laikā. Šis “miera stāvoklis” nekādi nevar mūs virzīt uz priekšu konverģences ceļā, taču ekonomiskā situācija kļūst tīkamāka sabiedrības vairākumam, kas ir algota darba veicēji – reālo algu kāpums ir atsācies, tiesa gan, līmenis vēl atpaliek no vēsturiski augstākā punkta.

Publicētie 3.ceturkšņa IKP dati ir nedaudz vājāki nekā Centrālā statistikas pārvalde sākotnējā novērtējumā pirms mēneša, kas nepārsteidz, jo starplaikā publicētajos nozaru rezultātos vīdēja mīnusu zīmes. Šodien uzzinājām, ka IKP gada griezumā samazinājās par 0,7%. Daļēji laba ziņa – nav pilnīgi pazudis pieaugums pret iepriekšējo ceturksni, tikai ir sarucis līdz 0,2%. Cits mierinājums – sezonāli izlīdzinātajos datos arī pieaugums gada griezumā nebija negatīvs, tas bija tieši nulle. IKP dati ir vērtējumi, kas ir balstīti uz citiem vērtējumiem, tie vēl tiks pārrēķināti, tāpēc varam mierināt sevi ar domu, ka nezinām, vai notiek ekonomikas lejupslīde vai stagnācija. Nav tā jaukākā izvēle, protams, bet ņemot vērā nelabvēlīgos ārējos apstākļus, varēja būt ļaunāk.

Sliktākā šodienas ziņa varētu būt tas, ka samazinājusies pievienotā vērtība komercpakalpojumos (-2,4%), informācijas un sakaru nozarē (-1%). Bija cerība, ka šīs nozares turpinās attīstīties, kompensējot vājo preču eksporta nozaru sniegumu. Tām ir laba vēsturiskā tendence, tās ir bijušas diezgan noturīgas pret ekonomiskajiem cikliem partnervalstīs. Par šādu risku gan jau brīdināja pakalpojumu eksporta dati. Cerēsim uz šo nozaru izaugsmes atjaunošanos, tam ir priekšnoteikumi – kvalitatīvas papildus biroju telpas un aktīvāks Rīgas pašvaldības darbs investoru piesaistē. Kāda laba ziņa šīs sliktās ziņas iekšienē – eksporta attīstību virzošā programmēšana ir augusi par 7,5%, informācijas un sakaru kopējo kritumu nosaka sakari (-15,2%). Nav manīts, ka cilvēki mazāk laika pavadītu, uz ielas skatoties telefonos, šīs apakšnozares pievienotās vērtības svārstības Latvijā jau vairākus gadus ir grūti izprotamas.

Neiepriecinoši ir kopējie rezultāti arī citās galvenajās eksporta nozarēs. Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība gada griezumā samazinājās par 6,3%, tas ir vairāk par ražošanas apjomu kritumu. Tas nav liels pārsteigums, jo vairākās apakšnozarēs ir nelabvēlīgas izmaksu un pārdošanas cenu attiecības izmaiņas. Dabas resursu nozarēs šogad ir absolūtā vētra (-10,7%). Ir zemas pārdošanas cenas svarīgākajiem produktiem (apaļkoki, graudi, svaigpiens), bet atsevišķos izmaksu posteņos vēl atbalsojas pērnā gada globālo krīžu ietekme, turklāt šogad piedzīvojām arī vētras burtiskā nozīmē.  Arī transporta un sakaru nozarē kritums līdzīgs (-9,3%), aviācijai nekompensējot “klasiskā” tranzīta apsīkumu.