Latvijas Banka (LB) publicējusi jaunāko “Finanšu Stabilitātes Pārskatu”, kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.
Latvijas finanšu sistēma saglabājas stabila un banku spēja absorbēt šokus ir laba – bankām kopumā ir labas kapitāla un likviditātes rezerves. Banku noturību veicina to pelnītspēja, kas saglabājas augsta arī pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīma pārmaiņām un hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas ieviešanas.
Būtiskais peļņas pieaugums un pārmaiņas UIN režīmā mudinājušas nozīmīgās bankas pārskatīt dividenžu izmaksas politiku un veikt iepriekšējo gadu peļņas sadali lielākā apmērā nekā iepriekš. Šādai tendencei saglabājoties, banku brīvprātīgo kapitāla rezervju apjoms varētu samazināties.
LB makrouzraudzības politika kopumā ir vērsta uz to, lai, ņemot vērā banku pašreizējos labos finansiālos rādītājus un negaidītu šoku riskus nākotnē, laikus nostiprinātu banku noturību, kā arī veiktu mērķētus grozījumus regulējumā ilgtspējas un kreditēšanas attīstībai.
2023.gada decembrī LB pieņēma būtiskus makrouzraudzības politikas lēmumus par:
- jaunu – pozitīvas neitrālas – pretcikliskās kapitāla rezerves piemērošanas pieeju un šīs rezerves prasības pakāpenisku palielināšanu līdz 1%;
- atvieglotiem kredīta izsniegšanas standartiem kredītiem energoefektīva mājokļa iegādei;
- elastīgākiem kredīta izsniegšanas standartiem kredītiem mājokļa iegādei ar mērķi to izīrēt vai citādi gūt ienākumus no operācijām ar nekustamo īpašumu;
- samazinātu riska pakāpi riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciāla nekustamā īpašuma hipotēku, kredītiestādēs, kuras kapitāla prasību aprēķinā izmanto standartizēto pieeju.
Latvijas aizņēmēju noturība kopumā joprojām ir laba. Inflācijai strauji mazinoties un saglabājoties spējai ienākumu izaugsmei, mājsaimniecību finansiālā situācija pakāpeniski uzlabojas. Arī atbalsts hipotekārā kredīta ņēmējiem mazina mājsaimniecību kredītņēmēju maksātnespējas riskus.
Vienlaikus uzņēmumu maksātspēja un parāda apkalpošanas spēja nedaudz vājinājušās strauji pieaugušo darbaspēka un finansēšanas izmaksu ietekmē. Uzņēmumu kredītportfeļa kvalitātes rādītāji, kā jau iepriekš tika gaidīts, ar zināmu laika nobīdi nedaudz pasliktinājās, taču ienākumus nenesošu kredītu pieaugums pagaidām vērojams nelielam uzņēmumu lokam.
Tāpēc kredītiestādēm ir svarīgi turpināt sava kredītportfeļa uzraudzību, laikus atzīt potenciālos problēmkredītus un veidot atbilstošus uzkrājumus paredzamajiem zaudējumiem.
Iekšzemes kreditēšana kopumā saglabājas gausa, īpaši nefinanšu sabiedrību segmentā. Vāja investīciju vide un nepietiekams kreditēšanas atbalsts investīcijām ilgstoši ir būtiska sistēmiska strukturāla nepilnība, kas kavē Latvijas attīstību un konkurētspēju.
Lejupslīde nekustamā īpašuma tirgos rada papildu spiedienu uz kreditēšanu un izaugsmi Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā. Iegādes aktivitāte Latvijas mājokļu tirgū ir mazinājusies un mājokļu cenu pieaugums kopumā pakāpeniski palēninās. Vienlaikus jauno mājokļu piedāvājums jau ilgu laiku ir nepietiekams, ēku renovācijas temps ir lēns, kā arī – inflācijas un augušo procentu likmju ietekmē – jauno mājokļu pieejamība ir pasliktinājusies. Riski komercīpašumu tirgū saglabājas paaugstināti, lai gan nav vērojama strauja komercīpašumu darījumu cenu samazināšanās vai piespiedu pārdošanas gadījumu skaita pieaugums.
Ģeopolitiskā situācija reģionā un pasaulē kopumā ir avots potenciālai sistēmiskajai ievainojamībai, arī saistībā ar kiberuzbrukumiem, piegādes ķēžu traucējumiem un citiem traucējumiem finanšu sistēmā.
