Jau trešo mēnesi pēc kārtas turpina palielināties apgrozījums Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumos, un šā gada augustā tas bija par 4,4% augstāks nekā pirms gada (salīdzināmās cenās), liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Turklāt pēdējos mēnešos reģistrētais mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma temps ir straujāks nekā pērn, tomēr, ņemot vērā straujo tirdzniecības kritumu aprīlī, 2020. gada astoņos mēnešos kopā nozares izaugsme ir visai vāja, veidojot 1,1%, kamēr 2019. gada attiecīgajā periodā nozare auga par 2,9%.

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka preču eksporta vērtība šā gada jūlijā bija vien par 0,3% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī. Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos, kad ārējā tirdzniecība un ekonomiskā aktivitāte visā pasaulē ir būtiski sarukusi, šādu Latvijas preču eksporta sniegumu var vērtēt kā apmierinošu. Turklāt mēneša griezumā Latvijas preču eksporta vērtība otro mēnesi pēc kārtas uzrāda būtisku pieaugumu, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi jūnijā eksportam palielinoties par 8%, bet jūlijā – par 7,3%. Tas nozīmē, ka Covid-19 krīzes dziļākais punkts ir aiz muguras un būtisks preču eksporta samazinājums turpmākajos mēnešos nav sagaidāms.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām apstiprina, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas. Patēriņa cenas šā gada augustā samazinājās par 0,2% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Lielākā ietekme uz cenu kritumu gada laikā bija degvielai, izmitināšanas un aviopārvadājumu pakalpojumiem, ar mājokli saistītajām precēm un pakalpojumiem, kā arī mājokļa īri. Tādējādi kopumā preču cenas šā gada augustā bija par 1% zemākas nekā pirms gada. Savukārt, pakalpojumu cenas pretstatā preču cenu kritumam šā gada augustā turpināja palielināties un bija par 1,6% augstākas. Tomēr pandēmijas ietekme ir jūtama arī pakalpojumu sektorā, jo pakalpojumu cenu pieaugums kopš šā gada sākuma ir piebremzējies divas reizes.

Pēc iepriekšējos mēnešos piedzīvotajiem kritumiem jūlijā Latvijas rūpniecībā atkal ir atsākusies izaugsme. Kopējais ražošanas apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi palielinājies par 0,1%, bet apstrādes rūpniecībā fiksēta jau 1,8% izaugsme, ko būtiski ietekmējis straujais pieaugums kokapstrādes nozarē, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijas iedzīvotāji 2. ceturksnī par nostrādāto stundu saņēma par 3,9% vairāk nekā pirms gada. Taču kopējais algu fonds samazinājās par 3,3%. Šis pretstatījums palīdz saprast, kāpēc algas turpināja augt, par spīti tam, ka ekonomikā bija pandēmijas izraisītā krīze. Vidējās algas palielinājās gan tāpēc, ka daļa nozaru turpināja sekmīgi attīstīties, gan politisko lēmumu dēļ, gan tāpēc, ka mainījās ekonomikas struktūra. Šī gada 2. ceturksnī vidējā bruto alga sasniedza 1118 eiro, bet vidējā alga pēc nodokļu nomaksas bija 824 eiro.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, ir samazinājies par 8,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Šis samazinājums ir par 0,9 procentpunktiem mazāks, nekā bija uzrādījis pirms mēneša publicētais IKP ātrais novērtējums.

Lai gan joprojām saglabājas ar Covid-19 pandēmiju saistītā nenoteiktība, mazumtirdzniecības nozarē otro mēnesi pēc kārtas saglabājas pozitīvas tendences. Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījuma tempi bija par 4,4% lielāki nekā 2019. gada jūlijā (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās).

Šī gada ekonomikas izziņas procesa kuriozi turpinās. Šobrīd jeb augustā lielākajā daļā nozaru dzīve pēc koronavīrusa pirmā viļņa ir normalizējusies, mēnešu griezumā kopš maija ekonomika aug. Taču šodien publicētie darba tirgus dati atpakaļskata spogulī rāda pandēmijas radītās darba tirgus krīzes skarbāko brīdi. Tie vēsta, ka 2. ceturknī vidējais darba meklētāju īpatsvars Latvijā bija 8,6% jeb par 2,2 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.

Atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam Finanšu ministrija informēja valdību par sagatavoto makroekonomiskās attīstības scenāriju, kas būs par pamatu valsts budžetam 2021. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2021.-2023. gadam. Prognozes paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) salīdzināmās cenās kritumu šogad par 7%, samazinoties privātajam patēriņam, eksportam un investīcijām Covid-19 krīzes ietekmē, savukārt 2021. gadā tiek prognozēta ekonomikas izaugsmes atjaunošanās ar pieaugumu 5,1%, IKP pieaugumam stabilizējoties 3,1% apmērā 2022. un 2023. gadā. Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs izstrādāts 2020. gada jūnijā, balstoties uz konservatīviem pieņēmumiem, ņemot vērā 2020. gada pirmā ceturkšņa IKP datus un līdz jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju, kā arī valdības apstiprinātos atbalsta pasākumus Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai tautsaimniecībā.

Šā gada otrajā ceturksnī, Covid-19 krīzes dēļ daudzām nozarēm apturot un sašaurinot darbību, bezdarba līmenis Latvijā paaugstinājies līdz 8,6%, kas ir par 2,2 procentpunktiem vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma dati. Ar šo pieaugumu bezdarbs Latvijā ir atgriezies 2017. gada līmenī, un bezdarba pieaugums šajā krīzē līdz šim vērtējams kā visai mērens, tālu atpaliekot no 2009-2010. gada krīzes laikā sasniegtajiem augstumiem.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem š.g. 1. pusgadā būvniecības produkcijas apjomi pieauga par 5,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1. pusgadu (neizlīdzināti dati). Tomēr 2. ceturksnī Covid-19 ietekme bija jūtamāka, kad būvniecības produkcijas apjomi bija par 0,6% mazāki kā 2019. gada attiecīgajā periodā.

Publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka Covid-19 krīzes negatīvā ietekme jūnijā ir būtiski mazinājusies, lai gan joprojām preču eksports un imports uzrādījis kritumu. Ja aprīlī un maijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošajiem mēnešiem eksportēto preču vērtība faktiskajās cenās bija sarukusi vidēji par 15%, tad jūnijā šis kritums samazinājās līdz 1,4%. Turklāt mēneša griezumā jeb salīdzinājumā ar maiju Latvijas preču eksports jūnijā uzrādīja pieaugumu par 8%. Tādējādi 2020. gada pirmajā pusgadā kopā preču eksporta vērtība bija par 3,7% zemāka nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%. Precēm tas palielinājās par 0,1%, bet pakalpojumiem – par 0,5%.

Valsts ieņēmumu dienesta administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2020. gada septiņos mēnešos ir 5,56 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2019. gada septiņiem mēnešiem, ieņēmumi ir samazinājušies par 0,07 miljardiem eiro jeb 1,2%, un ieņēmumu plāns 2020. gada septiņiem mēnešiem izpildīts par 92,5%. VID administrētos kopbudžeta ieņēmumus ietekmēja valstī ieviestais ārkārtas stāvoklis Covid-19 izplatības ierobežošanai, kā arī pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas saglabātie ierobežojumi.

Lai gan Covid-19 pandēmija joprojām turpina ietekmēt lielāko daļu ekonomikas nozares, mazumtirdzniecības nozarē vērojamas pozitīvas tendences. Jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījuma tempi bija par 5% lielāki nekā 2019. gada jūnijā (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās). Tas bija pirmais kāpums pēc mazumtirdzniecības apgrozījuma krituma iepriekšējos 3 mēnešos.