Līdz ar vīrusa Covid-19 straujo izplatību pasaulē un ekonomisko aktivitāšu sarukumu, 2020. gada pirmajā pusē bija vērojamas izmaiņas darba tirgū – samazinājās nodarbinātības rādītāji un pieauga bezdarbs, kas gada pusē nedaudz stabilizējās. Sagaidāms, ka 2021. gadā darba tirgus situācija kopumā saglabāsies iepriekšējā gada līmenī, jo vīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto pasākumu kopums 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā ir būtiski ierobežojis ekonomiskās aktivitātes un attiecīgi vēl joprojām turpināsies salīdzinoši lēna ekonomikas izaugsme un iespējami uzlabojumi darba tirgū varētu būt vērojami gada otrajā pusē, vienlaikus situācijas stabilizēšanos turpinās veicināt īstenotie atbalsta pasākumi.

Ministru kabinets (MK) lēma pagarināt par gadu – līdz 2021. gada 31. decembrim, periodu, par kuru energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi varēs pieteikties obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazinājumam, informē MK.

Latvijas preču eksporta attīstība turpina pozitīvi pārsteigt, jo arī šā gada oktobrī preču eksports strauji palielinājās par spīti būtiskam ekonomikas aktivitātes kritumam visā pasaulē. Iepriekšējā mēnesī preču eksporta vērtība pēc sešu mēnešu nepārtraukta krituma, ko izraisīja Covid-19 krīze, uzrādīja negaidīti strauju eksporta izaugsmi, gada griezumā palielinoties par 13,0%. Šā gada oktobrī turpinājās eksporta izaugsme un salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri preču eksporta vērtība bija par 7,7% augstāka. Preču eksporta vērtība oktobrī veidoja 1,3 miljardus eiro, kas bija pat lielāka nekā pirms Covid-19 krīzes. Tādējādi straujā eksporta izaugsme septembrī un oktobrī mazināja eksporta kopējo gada kritumu, ko, savukārt, izraisīja pandēmija. Kopumā preču eksporta vērtība šā gada desmit mēnešos bija tikai par 0,3% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

Šā gada oktobrī mazumtirdzniecībā tika reģistrēts straujākais apjomu pieaugums 2020. gada laikā – salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri pārdošanas apjomi Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumos palielinājās par 6,4% (salīdzināmās cenās). Taču, tā kā šā gada aprīlī mazumtirdzniecības apjomi bija strauji sarukuši un izaugsme nozarē atjaunojās jūnijā, desmit mēnešos kopā tirdzniecības apjomi ir pieauguši mēreni – tikai par 2,1%, pietuvojoties pagājušā gada pirmo desmit mēnešu vidējai izaugsmei nozarē, vēsta Finanšu ministrija.

Pēc otrajā ceturksnī piedzīvotā straujā kāpuma bezdarba līmenis Latvijā atkal ir sācis samazināties un trešajā ceturksnī noslīdējis līdz 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā otrajā ceturksnī.

Latvijas preču eksports pēc sešu mēnešu nepārtraukta krituma šā gada septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri ir palielinājies par 13% jeb 146 miljoniem eiro, uzrādot straujāko pieaugumu tempu kopš 2018. gada augusta. Preču eksporta vērtība septembrī veidoja 1,275 miljardus eiro, kas bija pat augtāka nekā pirms Covid-19 krīzes. Tādējādi negaidīti straujā eksporta izaugsme septembrī mazināja eksporta kritumu iepriekšējos mēnešos, ko, savukārt, negatīvi ietekmēja pandēmija. Kopumā preču eksporta vērtība šā gada deviņos mēnešos bija tikai par 1,3% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī, salīdzinot ar septembri palika nemainīgs, tomēr salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri tas samazinājās par 0,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvades dati. Tādējādi deflācija ir fiksēta jau trešo mēnesī pēc kārtas, un ar augošu tendenci, jo deflācija augustā un septembrī attiecīgi bija 0,2% un 0,3%.

Eiropas Komisija savās jaunākajās, 2020. gada rudens prognozēs, samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma prognozi 2020. gadam no vasarā prognozētajiem 7% līdz 5,6%. Attiecīgi ekonomikas izaugsmes prognoze nākamajam gadam ir nedaudz pazemināta, un iepriekš sagaidītās 6,4% izaugsmes vietā tagad 2021. gadā tiek prognozēts IKP pieaugums par 4,9%.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu š.g. 3. ceturksnī IKP bija par 3,1% mazāks nekā pirms gada. Salīdzinot ar 2. ceturksni, kas līdz šim bija smagāk Covid-19 krīzes skartais laika posms, IKP krituma tempi 3. ceturksnī gada griezumā ir bijuši mērenāk

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2020. gada septembrī saglabājās tāds pats kā augustā, tomēr salīdzinājumā ar pērnā gada septembri patēriņa cenas samazinājās par 0,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kopumā preču cenas gada griezumā samazinājās par 1,1%, ko lielā mērā ietekmēja degvielas, apģērbu un atsevišķu pārtikas preču cenu kritums. Tikmēr pakalpojumu cenas palielinājās par 1,7% salīdzinājumā ar 2019. gada septembri.

Jau trešo mēnesi pēc kārtas turpina palielināties apgrozījums Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumos, un šā gada augustā tas bija par 4,4% augstāks nekā pirms gada (salīdzināmās cenās), liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Turklāt pēdējos mēnešos reģistrētais mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma temps ir straujāks nekā pērn, tomēr, ņemot vērā straujo tirdzniecības kritumu aprīlī, 2020. gada astoņos mēnešos kopā nozares izaugsme ir visai vāja, veidojot 1,1%, kamēr 2019. gada attiecīgajā periodā nozare auga par 2,9%.

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka preču eksporta vērtība šā gada jūlijā bija vien par 0,3% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī. Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos, kad ārējā tirdzniecība un ekonomiskā aktivitāte visā pasaulē ir būtiski sarukusi, šādu Latvijas preču eksporta sniegumu var vērtēt kā apmierinošu. Turklāt mēneša griezumā Latvijas preču eksporta vērtība otro mēnesi pēc kārtas uzrāda būtisku pieaugumu, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi jūnijā eksportam palielinoties par 8%, bet jūlijā – par 7,3%. Tas nozīmē, ka Covid-19 krīzes dziļākais punkts ir aiz muguras un būtisks preču eksporta samazinājums turpmākajos mēnešos nav sagaidāms.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām apstiprina, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas. Patēriņa cenas šā gada augustā samazinājās par 0,2% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Lielākā ietekme uz cenu kritumu gada laikā bija degvielai, izmitināšanas un aviopārvadājumu pakalpojumiem, ar mājokli saistītajām precēm un pakalpojumiem, kā arī mājokļa īri. Tādējādi kopumā preču cenas šā gada augustā bija par 1% zemākas nekā pirms gada. Savukārt, pakalpojumu cenas pretstatā preču cenu kritumam šā gada augustā turpināja palielināties un bija par 1,6% augstākas. Tomēr pandēmijas ietekme ir jūtama arī pakalpojumu sektorā, jo pakalpojumu cenu pieaugums kopš šā gada sākuma ir piebremzējies divas reizes.

Pēc iepriekšējos mēnešos piedzīvotajiem kritumiem jūlijā Latvijas rūpniecībā atkal ir atsākusies izaugsme. Kopējais ražošanas apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi palielinājies par 0,1%, bet apstrādes rūpniecībā fiksēta jau 1,8% izaugsme, ko būtiski ietekmējis straujais pieaugums kokapstrādes nozarē, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijas iedzīvotāji 2. ceturksnī par nostrādāto stundu saņēma par 3,9% vairāk nekā pirms gada. Taču kopējais algu fonds samazinājās par 3,3%. Šis pretstatījums palīdz saprast, kāpēc algas turpināja augt, par spīti tam, ka ekonomikā bija pandēmijas izraisītā krīze. Vidējās algas palielinājās gan tāpēc, ka daļa nozaru turpināja sekmīgi attīstīties, gan politisko lēmumu dēļ, gan tāpēc, ka mainījās ekonomikas struktūra. Šī gada 2. ceturksnī vidējā bruto alga sasniedza 1118 eiro, bet vidējā alga pēc nodokļu nomaksas bija 824 eiro.