Pēc tam, kad aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, dati par šī gada martu viesuši cerību par situācijas uzlabošanos, liecina “Lursoft” apkopotie dati par jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāti martā.

Augsto Covid-19 inficēšanās rādītāju ietekmē visu šā gada pirmo ceturksni turpinājās stingri ierobežojumi vairākās jomās, tajā skaitā tirdzniecības nozarē. Tādējādi, cenšoties ierobežot slimības izplatību, 2021. gada februārī, salīdzinot ar šo pašu periodu pirms gada, kopējie mazumtirdzniecības apjomi saruka līdzīgā tempā kā janvārī – par 8,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tā rezultātā pirmajos divos šā gada mēnešos pārdošanas apjomi mazumtirdzniecībā ir samazinājušies par 9%. Savukārt martā tirdzniecības apjomu krituma tempam būtu jākļūst mērenākam, ņemot vērā pērnā gada marta zemāku bāzi, kad mazumtirdzniecības nozari un Latviju kopumā pirmo reizi skāra Covid-19 slimība.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2021. gada februārī bija par 0,4% augstāks nekā janvārī, tomēr salīdzinājumā ar pērnā gada februāri patēriņa cenas bija par 0,2% zemākas – tādējādi deflācija Latvijā fiksēta septīto mēnesi pēc kārtas, un patēriņa cenu ietekmējošie faktori praktiski neizmainījās kopš pandēmijas sākuma, informē Finanšu ministrija.

Centrālās statistikas pārvaldes janvārī publicētie dati par mazumtirdzniecības rezultātiem šā gada janvārī parāda, ka, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, kopējie pārdošanas apjomi mazumtirdzniecībā ir sarukuši par 8,9%. Spēcīgs mazumtirdzniecības apjomu kritums janvārī jau bija gaidāms, jo visu janvāri tirdzniecības nozare darbojās stingru ierobežojumu apstākļos, informē Finanšu ministrija.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra “S&P Global Rating” apstiprināja Latvijas kredītreitingu augstajā “A+” līmenī, saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, informē Finanšu ministrija.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu rāda, ka 2020. gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, mazumtirdzniecības apjomi Latvijā saruka par 4,4%. Šo kritumu tiešā veidā noteica ar Covid-19 slimības izplatības kontroli ieviestie pasākumi, kas ierobežoja tirdzniecības centru darbību brīvdienās un svētku dienās, savukārt, sākot ar 21. decembri, iedzīvotāji klātienē varēja iegādāties vien ierobežotu preču klāstu. Tādējādi gada nogalē, kad tradicionāli, tuvojoties gadumijas svētkiem, iedzīvotāju iepirkšanās aktivitāte ir visaugstākā, pērn tā tika būtiski ierobežota ieviesto drošības pasākumu dēļ.

Līdz ar vīrusa Covid-19 straujo izplatību pasaulē un ekonomisko aktivitāšu sarukumu, 2020. gada pirmajā pusē bija vērojamas izmaiņas darba tirgū – samazinājās nodarbinātības rādītāji un pieauga bezdarbs, kas gada pusē nedaudz stabilizējās. Sagaidāms, ka 2021. gadā darba tirgus situācija kopumā saglabāsies iepriekšējā gada līmenī, jo vīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto pasākumu kopums 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā ir būtiski ierobežojis ekonomiskās aktivitātes un attiecīgi vēl joprojām turpināsies salīdzinoši lēna ekonomikas izaugsme un iespējami uzlabojumi darba tirgū varētu būt vērojami gada otrajā pusē, vienlaikus situācijas stabilizēšanos turpinās veicināt īstenotie atbalsta pasākumi.

Ministru kabinets (MK) lēma pagarināt par gadu – līdz 2021. gada 31. decembrim, periodu, par kuru energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi varēs pieteikties obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazinājumam, informē MK.

Latvijas preču eksporta attīstība turpina pozitīvi pārsteigt, jo arī šā gada oktobrī preču eksports strauji palielinājās par spīti būtiskam ekonomikas aktivitātes kritumam visā pasaulē. Iepriekšējā mēnesī preču eksporta vērtība pēc sešu mēnešu nepārtraukta krituma, ko izraisīja Covid-19 krīze, uzrādīja negaidīti strauju eksporta izaugsmi, gada griezumā palielinoties par 13,0%. Šā gada oktobrī turpinājās eksporta izaugsme un salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri preču eksporta vērtība bija par 7,7% augstāka. Preču eksporta vērtība oktobrī veidoja 1,3 miljardus eiro, kas bija pat lielāka nekā pirms Covid-19 krīzes. Tādējādi straujā eksporta izaugsme septembrī un oktobrī mazināja eksporta kopējo gada kritumu, ko, savukārt, izraisīja pandēmija. Kopumā preču eksporta vērtība šā gada desmit mēnešos bija tikai par 0,3% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

Šā gada oktobrī mazumtirdzniecībā tika reģistrēts straujākais apjomu pieaugums 2020. gada laikā – salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri pārdošanas apjomi Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumos palielinājās par 6,4% (salīdzināmās cenās). Taču, tā kā šā gada aprīlī mazumtirdzniecības apjomi bija strauji sarukuši un izaugsme nozarē atjaunojās jūnijā, desmit mēnešos kopā tirdzniecības apjomi ir pieauguši mēreni – tikai par 2,1%, pietuvojoties pagājušā gada pirmo desmit mēnešu vidējai izaugsmei nozarē, vēsta Finanšu ministrija.

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina “Lursoft” finanšu dati par mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātajiem nodokļiem, kā arī nodarbināto skaitu.

Pēc otrajā ceturksnī piedzīvotā straujā kāpuma bezdarba līmenis Latvijā atkal ir sācis samazināties un trešajā ceturksnī noslīdējis līdz 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā otrajā ceturksnī.

Latvijas preču eksports pēc sešu mēnešu nepārtraukta krituma šā gada septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri ir palielinājies par 13% jeb 146 miljoniem eiro, uzrādot straujāko pieaugumu tempu kopš 2018. gada augusta. Preču eksporta vērtība septembrī veidoja 1,275 miljardus eiro, kas bija pat augtāka nekā pirms Covid-19 krīzes. Tādējādi negaidīti straujā eksporta izaugsme septembrī mazināja eksporta kritumu iepriekšējos mēnešos, ko, savukārt, negatīvi ietekmēja pandēmija. Kopumā preču eksporta vērtība šā gada deviņos mēnešos bija tikai par 1,3% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī, salīdzinot ar septembri palika nemainīgs, tomēr salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri tas samazinājās par 0,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvades dati. Tādējādi deflācija ir fiksēta jau trešo mēnesī pēc kārtas, un ar augošu tendenci, jo deflācija augustā un septembrī attiecīgi bija 0,2% un 0,3%.

Eiropas Komisija savās jaunākajās, 2020. gada rudens prognozēs, samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma prognozi 2020. gadam no vasarā prognozētajiem 7% līdz 5,6%. Attiecīgi ekonomikas izaugsmes prognoze nākamajam gadam ir nedaudz pazemināta, un iepriekš sagaidītās 6,4% izaugsmes vietā tagad 2021. gadā tiek prognozēts IKP pieaugums par 4,9%.