Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija par uzņēmumu veiktajām nodokļu iemaksām valsts kopbudžetā rāda, ka 2020. gadā uzņēmumi VID administrētajos nodokļos samaksājuši 7,42 milj. eiro. Tas ir par 2,12% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.
"Lursoft" pētījis, kuras nozares nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā pērn samaksājušas mazāk nekā 2019. gadā, savukārt kurās reģistrēts pieaugums. Salīdzinot ar 2019. gadu, pērn visievērojamāk samaksāto nodokļu apjoms valsts kopbudžetā audzis nemetālistisko minerālu izstrādājumu ražošanas sektorā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.
Ražošanas sektors
Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē pērn bija reģistrēti 525 nodokļu maksātāji, kas VID administrētajos nodokļos kopā samaksājuši 41,07 milj. eiro. Katrs nozarē strādājošais uzņēmums nodokļos pērn samaksājis vidēji 78,23 tūkst. eiro. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn nozarē samaksāto nodokļu apjoms uz vienu uzņēmumu palielinājies pat par 145,48%. "Lursoft" aprēķinājis, ka 2019.gadā katrs nemetālistisko minerālu izstrādājumu ražošanas sektorā strādājošais uzņēmums nodokļos samaksājis 31,87 tūkst. eiro, kamēr pagājušajā gadā šī summa palielinājusies jau līdz 78,23 tūkst. eiro.
Teju piekto daļu no nemetālistisko minerālu izstrādājumu ražošanas sektora kopējā apgrozījuma veido nozares lielākais uzņēmums SIA “SCHWENK Latvija”. 2020. gadā uzņēmums apgrozīja 91,9 milj. eiro, nopelnīja 12,2 milj. eiro, valsts kopbudžetu nodokļu maksājumos papildinot par 2,58 milj. eir. "Lursoft" izziņas informācija liecina, ka SIA “SCHWENK Latvija” iedzīvotāju ienākuma nodoklī uz vienu darbinieku pagājušajā gadā samaksājis 4,59 tūkst. eiro, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās – 9,04 milj. eiro.
Rēķinot pēc samaksāto nodokļu apjoma uz vienu uzņēmumu, nemetālistisko minerālu izstrādājumu ražošanas gan neatrodas starp TOP 10 nozarēm, kas pagājušajā gadā veikušas lielākās nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā.
Lielākās nodokļu iemaksas azartspēļu nozarē
Dati liecina, ka lielākie nodokļu maksājumi uz vienu uzņēmumu aizvadītajā gadā, neskatoties uz nozares kopējo kritumu, ko tiešā veidā ietekmējuši Covid-19 pandēmijas ierobežojošie pasākumi, reģistrēti azartspēļu nozarē. "Lursoft" apkopotie dati rāda, ka azartspēļu nozarē strādājošo uzņēmumu kopējās nodokļu iemaksas jau 2019. gadā uzrādījušas kritumu par 3,17%, bet pērn reģistrēts kritums vēl par 14,37%. Nozare aizvadītajā gadā nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājusi 59,64 milj. eiro, kas veido 2,48 milj. eiro uz vienu uzņēmumu.
Lursoft pētījums atklāj, ka azartspēļu nozares uzņēmumu kopējā apgrozījuma kritums 2020. gadā veidojis 40,1%, tam samazinoties līdz 208,02 milj. eiro. Vēl straujāks bijis nozares peļņas kritums. Ja 2019. gadā azartspēļu nozares peļņa palielinājās līdz 89,31 milj. eiro, tad pagājušais gads nesis būtisku kritumu, rādītājam sarūkot līdz 7,36 milj. eiro.
Lai arī azartspēļu sektors 2020. gadā samaksājis nodokļos mazāk nekā gadu iepriekš, "Lursoft" apkopotie dati rāda, ka tas nebūt nav lielākais samaksāto nodokļu apjoma kritums pagājušajā gadā. Visbūtiskāk valsts kopbudžetā pērn samazinājies to nozaru nodokļu iemaksu apmērs, kuras Covid-19 pandēmija skārusi pirmās – tūrismu, ēdināšanas pakalpojumus, viesu izmitināšanu, arī aviāciju.
Covid-19 visvairāk skartajās nozarēs sarucis samaksāto nodokļu apjoms
"Lursoft" izpētījis, ka gaisa transporta nozarē strādājošie uzņēmumi 2018. gadā VID administrētajos nodokļos samaksāja 23,10 milj. eiro. Līdz ar nozares izaugsmi, 2019. gadā nozares nodokļu apjoms pieauga jau līdz 23,67 milj. eiro, taču aizvadītajā gadā reģistrēts kritums par 55,66%. Balstoties uz VID publiskotajiem datiem, "Lursoft" aprēķinājis, ka gaisa transporta nozare nodokļos pagājušajā gadā samaksājusi 10,50 milj. eiro. Jānorāda, ka gaisa transporta sektorā sociālo iemaksu apjoms uz vienu strādājošo pagājušajā gadā samazinājās par 50%. Tomēr, neskatoties uz šo kritumu, gaisa transporta nozare ierindojas to TOP 3 nozaru vidū, kurās vidējais atalgojums pagājušajā gadā bijis visaugstākais. Pērn tie bija 2156 eiro uz vienu darbinieku. Vēl augstāki bruto ienākumi uz vienu strādājošo 2020. gadā bijuši tikai IT sektorā (2249 eiro) un finanšu pakalpojumu nozarē (2199 eiro).
Par vairāk nekā 50% pagājušajā gadā samazinājusies arī nodokļu summa, kuru valsts kopbudžetā samaksājuši uzņēmumi, kuri darbojas ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarē. Tāpat kā gaisa transporta nozarē, arī ceļojumu biroju sektorā strādājošajiem uzņēmumiem 2019. gads nesa izaugsmi, kurai sekoja straujš kritums. "Lursoft" aprēķinājis, ka ceļojumu biroju nozarē strādājošie uzņēmumi 2019. gadā kāpināja apgrozījumu par 16,93%, tam sasniedzot 461,77 milj. eiro, tāpat arī palielinājās nozares samaksāto nodokļu apjoms. Tomēr Covid-19 pandēmijas ietekmē piedzīvots kritums. Pētījuma dati atklāj, ka nozare pērn apgrozīja vien 117,35 milj. eiro, kas ir pat par 74,59% mazāk nekā 2019. gadā. Nozares samaksāto nodokļu apjoms gada laikā sarucis par 53,11%.
