Lai izzinātu aktuālo situāciju darba tirgū un tendences darba spēka piesaistē un noturēšanā, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) no 8.jūnija līdz 30.septembrim rīkoja darba devēju ekspresaptaujas, kas norisinājās četros posmos: “Darba devējiem nepieciešamās prasmes”, “Tehnoloģiju ietekme uz darbaspēku nepieciešamību”, “Trešo valstu pilsoņu piesaiste darba tirgum” un “Darbaspēka piesaiste”. Aptaujas NVA uzdevumā veica SIA “RAIT Custom Research Baltic”.
Ekspresaptaujas pirmajā posmā “Darba devējiem nepieciešamās prasmes” darba devēji tika aicināti atbildēt uz jautājumiem par darbinieku apmācības un prasmju pilnveides iespējām, mācību nodrošināšanu atbilstoši darba tirgus vajadzībām. Tika jautāts arī par mācībām atvēlēto budžetu un valsts piedāvātā mācību atbalsta izmantošanu.
Darba devēju ekspresaptaujas dati bija iegūti, izmantojot kvantitatīvo pieeju. Intervijās tika pielietota multimodāla pieeja, izmantojot datorizētas telefonintervijas un datorizētas aptaujas tiešsaistes režīmā internetā. Darba devēju aptaujas respondenti bija augstākā līmeņa vadītāji vai personāla vadītāji, kuri uzņēmumos vai iestādēs atbild par personāla vadības jautājumiem. Ekspresaptaujas gaitā tika veiktas 1497 darba devēju intervijas, par derīgām tika uzskatītas 1072 aptaujas anketas.
Tikai 19% darba devēju ir darbinieku profesionālās pilnveides stratēģija un mācību plāns
Tikai piektdaļai darba devēju (19%) ir izstrādāta darbinieku izaugsmes un profesionālās pilnveides stratēģija un mācību plāns. Darbinieku izaugsmes un profesionālās pilnveides stratēģija galvenokārt (13%) tiek iekļauta uzņēmuma vai iestādes kopējā stratēģijā, retāk (6%) tā izstrādāta kā atsevišķs dokuments. Mazajos uzņēmumos stratēģija konkrētam laika posmam ir 8%, vidējos uzņēmumos – 23%, bet lielajos uzņēmumos – 57% darba devēju.
Darbinieku zināšanu un prasmju vajadzību analīze notiek nedaudz mazāk kā pusē Latvijas uzņēmumu un iestāžu (46%). Situācija ir līdzīga gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā. Lai veiktu darbinieku zināšanu un prasmju vajadzību analīzi kā galvenais paņēmiens tiek izmantotas darbinieku aptaujas un pārrunas, tās veic 32% aptaujāto darba devēju. Nākamā biežāk izmantotā metode ir uzņēmuma vai iestādes rādītāju analīze (20%), kas ļauj noteikt darbinieku zināšanu un prasmju pilnveides virzienus. Arī darba tirgus tendenču apzināšana daļai darba devēju (10%) palīdz noteikt personāla attīstības vajadzības.
Nepieciešamākās prasmes
Darba pienākumu veikšanai, darba devēju skatījumā, nepieciešamākās ir darbinieku:
- profesionālās prasmes (65%);
- tehniskās prasmes (37%);
- personīgās iemaņas jeb soft-skills un digitālās prasmes (30%).
Uz digitālo prasmju nepieciešamību biežāk norāda apstrādes rūpniecības (42%), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta (37%), transporta un uzglabāšanas (45%) un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (44%) nozaru darba devēji. Vidzemē digitālo prasmju nepieciešamība ir zemāka nekā citviet (18%).
Dažādās darbavietās ievērojami atšķiras ar tehnoloģisko vai digitālo transformāciju saistīto mācību īpatsvars kopējā mācību klāstā. Kopumā 13% no visiem aptaujātajiem darba devējiem šādu mācību īpatsvars ir līdz 50% no visām mācībām, bet 6%–50% un vairāk no visām pēdējā gada laikā īstenotajām mācībām.
Biežāk darba devēji rīko darbinieku iekšējās mācības un rosina darbiniekus pašizglītoties
Darba devēji izmanto plašu darba vietā nepieciešamo prasmju iegūšanas instrumentu klāstu. Biežāk tās ir darbinieku iekšējās mācības (42%) un pamudinājums darbiniekiem pašizglītoties (39%). Nākamā plašāk izmantotā stratēģija ir vajadzībām atbilstošs darbinieku atlases process – tiek pieņemti darbā jauni darbinieki ar nepieciešamām prasmēm (33%).
Aktīvi tiek izmantotas darbinieku ārējās mācības bez valsts atbalsta (30%) un mācību pasākumi vai kursi ar valsts atbalstu (17%). Sabiedriskā sektora darba devēji (25%) biežāk nekā privātā sektora darba devēji (15%) norāda uz valsts atbalstīto mācību pasākumu vai kursu izmantošanu. Sabiedriskajā sektorā vērojama zemāka darbinieku pašizglītošanās sekmēšana (31%).
Divas trešdaļas aptaujāto Latvijas darba devēju (74%) darbinieku mācības atbalsta dažādā veidā. Biežāk nekā vidēji atbalstu sniedz uzņēmumi, kuros darbinieku skaits ir virs pieci. Jo lielāks uzņēmums, jo biežāk tiek sniegts atbalsts. Visplašāk tiek piedāvāta iespēja darbiniekiem mācīties darba laikā (54%). Sabiedriskajā sektorā (64%) strādājošajiem šāda iespēja tiek piedāvāta biežāk nekā privātajā sektorā (52%) strādājošajiem. Aptuveni ceturtdaļa (28%) darba devēju pilnībā apmaksā darbam nepieciešamo prasmju mācības. Vēl desmitā daļa (11%) norādīja, ka daļēji apmaksā darbam nepieciešamo prasmju apmācības. Trešais nozīmīgākais darbinieku mācību atbalsta veids ir nepilna darba laika iespēju piedāvāšana, ja tas nepieciešams mācībām.
Citi atbalsta veidi ir ceļa izdevumu mācībām kompensācija (10%), apmaksāta (8%) vai neapmaksāta (4%) mācību atvaļinājuma piešķiršana. Atsevišķi uzņēmumi un iestādes papildus darbā nepieciešamajām prasmēm arī pilnībā (3%) vai daļēji (2%) apmaksā ar darbu tieši nesaistītas mācības.
Pēdējā gada laikā darba devēju īstenotie mācību veidi
No 2021.gada jūlija līdz 2022.gada jūnijam darba vietās lielākoties notikušas praktiskās mācības, nepieciešamās prasmes gūstot darba vietā. Šāda prakse īstenota 64% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem un iestādēm. Vairāk nekā trešdaļā (36%) uzņēmumu un iestāžu pēdējā gada laikā darbinieki paši bija meklējuši viņiem piemērotākās mācības. Lielajos uzņēmumos (53%) darbinieki ievērojami biežāk nekā vidēji paši meklē viņiem atbilstošas mācības. Trešdaļai (33%) uzņēmumu un iestāžu darbinieku pēdējā gada laikā bijusi iespēja apmeklēt mācības ārpus darbavietas. Mācības kā ārpakalpojums, kas organizēts darbavietā, ticis izmantots 9% uzņēmumu un iestāžu. Aptuveni pusē uzņēmumu un iestāžu (52%) kāds no darbiniekiem 2021.gadā ir piedalījies mācībās, kur iegūst apliecību, sertifikātu vai diplomu.
Trešdaļai (33%) darba devēju uzņēmuma/ iestādes budžetā ir paredzēti izdevumi darbinieku mācībām. Sabiedriskais un privātais sektors šajā aspektā ir bez statistiski nozīmīgām atšķirībām. Budžeta pieejamība būtiski atšķiras pēc uzņēmuma vai iestādes lieluma. Darba devējiem, kuri nodarbina no viena līdz četriem darbiniekiem, šāds budžets ir 29% gadījumu, uzņēmumos ar nodarbināto skaitu no pieciem līdz 49 darbiniekiem – 43%, ar 50 līdz 249 darbiniekiem – 77%, bet uzņēmumos, kuros strādā 250 un vairāk darbinieku – 88%.
Piektā daļa darba devēju darbinieku mācības ir īstenojuši saistībā ar tehnoloģisko vai digitālo transformāciju
Darba devēju skatījumā, galvenā ierosme ieguldīt savu darbinieku prasmju attīstībā ir darba procesa izmaiņu nepieciešamība. Kā otrs nozīmīgākais mācību veicinātājs ir mācību labvēlīgā ietekme uz uzņēmuma vai iestādes attīstību. Šādu viedokli pauda 34% darba devēju. Ceturtdaļa (22%) uzņēmumu kā darbinieku apmācību motivējošu faktoru nosauca uzņēmuma vai iestādes tehnoloģisko vai digitālo transformāciju.
Gandrīz piektā daļa darba devēju (19%) darbinieku mācības pēdējā gada laikā ir īstenojuši saistībā ar uzņēmuma vai iestādes tehnoloģisko vai digitālo transformāciju. Jo lielāks uzņēmums, jo vairāk ir darba devēju, kas šādas mācības ir īstenojuši. Mikrouzņēmumos darbinieku mācības saistībā ar tehnoloģisko vai digitālo transformāciju notika 17% gadījumu, bet lielajos uzņēmumos – 72%. Sabiedriskais un privātais sektors attiecīgās apmācības īstenojuši vienlīdz bieži.
Mācības veicinošie faktori un šķēršļi
Aptuveni puse darba devēju (48%) darbinieku apmācības uzskata par pašsaprotamām, norādot, ka prasmju atjaunošana ietilpst darba pienākumos un papildu ieguvumu pašam darbiniekam no tā nav. Tikpat liela daļa (49%) norāda, ka darbiniekiem apmācības sniedz labākas karjeras iespējas.
Trešdaļai (33%) darba devēju nepastāv šķēršļu atbalstīt darbinieku prasmju pilnveidošanu. Kā būtiskāko šķērsli darba devēji nosauca finanšu resursu trūkumu – uz to norādīja 39%. Otrs būtiskākais šķērslis ir darbinieku noslodze – laika trūkums mācībām. Desmitajai daļai darba devēju grūtības īstenot apmācības sagādā darbinieku mainība (11%) un pašu darba devēju skeptiska attieksme pret darbinieku prasmju pilnveidošanu kā nenozīmīgu vajadzību (11%), bez kuras kopumā var iztikt.
17% aptaujāto darba devēju pēdējā gada laikā ir izmantojuši valsts atbalstu darbinieku mācībām
Kopumā 17% no darba devējiem pēdējā gada laikā ir izmantojuši valsts atbalstu darbinieku apmācībai. Visbiežāk tika izmantotas pieaugušo tālākizglītības iespējas, ko piedāvā Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Nākamie seko NVA īstenotie mācību pasākumi – “Apmācības pie darba devēja” (20%) un “Apmācība pēc darba devēja pieprasījuma” (13%). Mazie (21%), vidējie (29%) un lielie (52%) uzņēmumi biežāk izmantojuši valsts atbalstu darbinieku apmācībai pēdējā gada laikā. Uzņēmumi, kuri kādreiz vai pēdējā gada laikā ir izmantojuši valsts atbalstu darbinieku apmācībai, kopumā atzinīgi vērtē valsts sniegto atbalstu: 94% ir norādījuši, ka tas ir atbilstošs sagaidāmajam rezultātam.
Tomēr puse (53%) no darba devējiem par valsts sniegtajām iespējām attiecībā uz atbalstu darbinieku apmācībām nav zinājuši, un 74% no visiem aptaujātajiem darba devējiem nekad valsts atbalstu darbinieku mācībām nav izmantojuši. Vidējie un lielie uzņēmumi ir lielākā mērā informēti par teju visiem minētajiem valsts atbalsta veidiem, salīdzinot ar mazajiem un mikro uzņēmumiem.
Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto (37%) tuvākajā nākotnē, 2023. vai 2024.gadā, plāno izmantot valsts atbalstu darbinieku apmācībai. Biežāk to plāno izmantot vidējie (63%) un lielie uzņēmumi (69%), savukārt retāk – mazie uzņēmumi (32%).
Aptaujas rezultāti liecina, ka darbinieku prasmju pilnveides iespējas tiek ievērojami labāk nodrošinātas vidējos un lielajos uzņēmumos. Piektdaļa uzņēmumu sadarbojas ar izglītības iestādēm, un biežākais sadarbības veids ir prakses vietu piedāvāšana.
