Gaidītā atkopšanās ekonomikā pienāca negaidīti ātri. Lai gan vairāki sektori joprojām dzīvo krīzes režīmā, Latvijas ekonomika kopumā jau gada otrajā ceturksnī pārsniedza pirms–krīzes līmeni. Arī mūsu partnervalstīs atkopšanās ir spēcīga. Lai gan riski par vīrusa atkārtotiem viļņiem saglabājas, īpaši Latvijā, kur vakcinācijas aptvere ir ārkārtīgi zema, ekonomikas pielāgojušās un jaunu iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu gada nogalē negaidām. Atkopšanās straujums liek pārskatīt šā gada Latvijas IKP prognozi uz augšu – līdz 4%. Nākamgad augsim vēl nedaudz ātrāk – par 5%, bet 2023. gadā temps nedaudz atslābs, taču izaugsme saglabāsies krietni virs potenciālās un sasniegs 3,5%, informē akciju sabiedrība (AS) "Swedbank".
Pasaules ekonomika aug, bet ne bez traucēkļiem
Šīs vasaras laikā visu Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ekonomiku IKP jau pakāpies virs 2019. gada nogales lasījuma. Lai gan eiro zona joprojām atpaliek no pirms–krīzes līmeņa, pozitīvie pārsteigumi teju visās Eiropas valstīs likuši pārskatīt prognozes šim gadam uz optimistiskākām. Taču gan Eiropas, gan pasaules straujāku izaugsmi kavē un kavēs pudeles kakli piedāvājuma pusē – dažādu komponenšu trūkums, gari piegāžu laiki un augstas cenas. Piegāžu ķēžu traucējumus vēl pastiprina vīrusa uzliesmojumi attīstības valstīs, piemēram, Ķīnā, kur slēgtās Guangdong provinces ostas un rūpnīcas ietekmē ne tikai Ķīnas eksporta rādītājus, bet visas pasaules tirdzniecību. Vakcinācijas aptvere Eiropā, īpaši Ziemeļvalstīs, ir plaša, kas liek domāt, ka vīrusa uzliesmojumi rudenī un ziemā ekonomikas būtiski neietekmēs. Atsevišķi, iespējams – lokāli, ierobežojošie mēri gan visdrīzāk būs, un tie vēl vairāk attālinās tieši skarto nozaru atgūšanos.
Izaugsmi var bremzēt ne tikai izejmateriālu vai komponenšu trūkums, bet arī nepietiekami cilvēkresursi. Darba tirgus gan Ziemeļvalstīs, gan Baltijā atgūstas negaidīti spēji. Kaut gan pirms–krīzes līmeņi, piemēram, bezdarba rādītājos, vēl nav sasniegti, ļoti strauji kāpj uzņēmēju bažas par darbaspēka trūkumu. Nozaru vidū īpaši aktuāls šis jautājums ir Covid krīzes veiksminiecē apstrādes rūpniecībā un arī būvniecībā. Vairākās reģiona valstīs, īpaši – Dānijā un Lietuvā, darbaspēka trūkums šajos sektoros ir krietni virs pirms–krīzes līmeņiem.
Darbaspēka trūkums rada spiedienu celt strādājošo atalgojumu, un Baltijā algas tuvākajos gados būtiski augs. Taču, piemēram, Ziemeļeiropā algu pieaugums tiek noteikts centralizētu sarunu rezultātā un ievērojami lēnāk "atbild" uz darbinieku trūkuma problēmu. Līdz ar to gan algu kāpums, gan inflācija Ziemeļvalstīs tuvākajos gados tiek prognozēti ļoti mēreni.
Latvija – izaugsme un riski roku rokā
Latvijas ekonomika pēc pārsteidzoši spēcīgā otrā ceturkšņa, vasaras mēnešos turpinājusi augt, lai gan – vairs ne tik ašā tempā. Par kopumā pozitīvu attīstību liecina tādi rādītāji kā uzņēmēju noskaņojums, eksporta pasūtījumi un AS "Swedbank" klientu karšu dati. Viss jau būtu labi, ja ne ļoti skumjā vakcinācijas aptvere, īpaši senioru vidū, kas liek uztraukties par vīrusa uzliesmojumu rudenī. Tomēr prognozēs pieņemam, ka, pat ja nāksies atjaunot daļējus ierobežojumus, šis vilnis ekonomikai būs vēl mazāk sāpīgs nekā otrais vilnis 2021. gada sākumā. Gada nogalē gaidām tikai sabremzēšanos, nevis IKP kritumu, gan tādēļ, ka būtiska iedzīvotāju daļa tomēr ir vakcinējusies, un visdrīzāk varēs dzīvot salīdzinoši brīvāk, gan tādēļ, ka ekonomikas dalībnieki arvien labāk prot pielāgoties vīrusa ierobežojumiem.
Pateicoties otrā ceturkšņa straujajam kāpumam, IKP izaugsme 2021. gadā kopumā pārskatīta uz augšu, sasniedzot 4%. Tuvākie gadi Latvijas ekonomikā zīmējas visai gaišos toņos. Attīstību balstīs globālā vilkme, ienākošie Eiropas Savienības fondi, privātpersonu vēlme investēt nekustamajā īpašumā, un uzņēmumu nepieciešamība investēt kapacitātes stiprināšanā un automatizācijā. Tādēļ prognozējam, ka IKP tuvākajos gados augs straujāk par potenciālu – nākamgad par 5%, bet 2023. gadā par 3.5%. Protams, joprojām saglabājas riski par jaunām, bīstamākām vīrusa mutācijām, kas šo izaugsmes stāstu var krietni pabojāt.
Darba tirgus kļūs tikai saspringtāks
Arī Latvijā, tāpat kā pasaulē, atkopšanās nāk roku rokā ar saspringtāku situāciju darba tirgū – darbaspēka trūkums būtiski aug. Bezdarbs, pēc kāpuma gada sākumā, vasarā turpināja sarukt, tomēr joprojām ir virs pirms–krīzes līmeņa. Prognozējam, ka bezdarbs šogad vidēji būs 7,6%, bet 2023. gadā – jau 6% apmērā.
Krīzes blakne ir arī tas, ka ir samazinājies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Otrajā ceturksnī kā darba tirgu atstājuši reģistrēti gan tie cilvēki, kas atradās dīkstāvē ilgāk par trīs mēnešiem, gan tie, kas ierobežojumu laikā darbu pametuši, lai rūpētos par bērniem. Beidzoties dīkstāves atbalstam, un bērniem atgriežoties skolas solos, prognozējam, ka arī aktivitāte darba tirgū atjaunosies. Tas īstermiņā var uzlabot darbaspēka pieejamību, taču Latvijas pamata problēma ir strukturāla – darba meklētāju prasmju neatbilstība pieprasījumam darba tirgū un aizvien rūkošais iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā. Lai to atrisinātu, būs nepieciešamas tālākas investīcijas automatizācijā un digitalizācijā, darbinieku kvalifikācijas celšana un pārkvalificēšana, kas atbilst darba tirgus prasībām. Taču Latvijā ar to diez vai būs gana – visdrīzāk daļa no ilgtermiņa risinājuma ir arī imigrācija, par ko jāsāk domāt jau šodien.
Līdzīgi kā pārējā Baltijā, arī Latvijā, darbaspēka trūkuma apstākļos, algas tuvākajos gados būtiski augs. Jau gada sākumā, neskatoties uz Covid-19 ierobežojumiem, redzējām 9,6% izaugsmi Latvijā, un AS "Swedbank" dati liecina, ka algu kāpums gada vidū turpināja būt ļoti straujš. Tas liek vidējās algas prognozi celt līdz 9% šogad. Nākamajos gados temps pavisam nedaudz pierims (līdz 8%) gan tādēļ, ka atšķirībā no šī gada netiks celta minimālā alga, gan tādēļ, ka darba tirgū atgriezīsies zemāk apmaksātie smagāk cietušo nozaru darbinieki, kas vidējās algas izaugsmi bremzēs.
Jāsaka, ka algu kāpums 8% apmērā ir nekomfortabli straujš, un nākotnē rada riskus Latvijas produktu un pakalpojumu konkurētspējai ārvalstu tirgos. Eksports, pateicoties spēcīgam globālajam pieprasījumam, šobrīd uzrāda izcilus rezultātus – gan apjomu, gan arī, protams, cenu dēļ. Taču ar tik būtisku ilgstošu algu kāpumu risks nākotnē ir, ka tirgus daļas zaudējam. Tādēļ, lai no tā izvairītos, nopietni jādomā par investīcijām produktivitātes veicināšanā.
Visbeidzot, algu kāpums, sadārdzinot uzņēmumu izmaksas, rada spiedienu arī uz straujāku inflāciju. Šogad inflāciju lielā mērā virza importēto izejvielu cenu pieaugums. Energoresursu cenu kāpums ceļ transporta izmaksas. Mājokļa uzturēšanas izmaksas būtiski palielinās, jo sadārdzinājusies gāze, elektrība, un vēl tikai redzēsim kāpumu apkures rēķinos. Taču nākamajos gados izejvielu cenas stabilizēsies, un galvenais inflācijas veicinātājs būs būtiskais algu kāpums. Inflācija šogad prognozēta 2,3% apmērā, bet nākamgad patēriņa cenas augs par 3,2%.
