2024.gads Baltijas valstu uzņēmumiem ir bijis kopumā labvēlīgāks, nekā iepriekšējais gads, bet attiecībā uz 2025.gadu ir virkne faktoru, kas ļauj saglabāt piesardzīgu optimismu, liecina akciju sabiedrības (AS) “SEB banka” veiktā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja. Par pētījuma rezultātiem informē AS “SEB banka” valdes loceklis Ints Krasts.
Minēto labvēlīgo faktoru vidū – procentu likmju samazināšanās, mājsaimniecību pirktspējas atjaunošanās, salīdzinoši zems preču cenu svārstīgums. Pašreizējā uzņēmumu finanšu situācija, kā arī attīstības prognozes nākamajam gadam, Latvijas un Lietuvas finanšu direktoru vērtējumā ir izteikti pozitīvāka, nekā situācija Igaunijā. Ekonomikas attīstība un ģeopolitiskie riski saglabājas kā Baltijas valstu uzņēmēju galvenās bažas attiecībā uz attīstības iespējām turpmāk.
Uzņēmējdarbības vides novērtējums
Vispozitīvākais skats uz uzņēmējdarbības vidi nākamo 12 mēnešu laikā ir uzņēmumu finanšu direktoriem Lietuvā, kur 58% respondentu biznesa vidi vērtē kā labu vai ļoti labu. Latvijā šādu vērtējumu sniedz 40%, bet Igaunijā 29% respondentu. Šāds vērtējums atspoguļo norises Baltijas valstu ekonomikā – 2024.gada pirmajā pusē Lietuvas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 2,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt Latvijas IKP pieauga par 0,3%, bet Igaunijas IKP saruka par 1,6%. Lietuvas ekonomikai ir palīdzējusi mazāka atkarība no eksporta uz Ziemeļvalstīm, kā arī izteiktāka eksporta tirgu un produktu (pakalpojumu) diversifikācija. AS “SEB banka” ekonomistu prognozes liecina, ka 2025.gadā biznesa vidi varētu uzlabot eksporta un pirktspējas atgūšanās apvienojumā ar zemākām procentu likmēm.
Uzņēmumu šī brīža finansiālo stāvokli visaugstāk vērtē finanšu direktori Latvijā – kā labu vai ļoti labu to novērtējuši 77% respondentu, iepretim 52% Igaunijā (zemākais vērtējums desmit gadu laikā) un 72% Lietuvā.
Lielākie riski
Runājot par uzņēmumu bažām attiecībā uz biznesa ietekmes faktoriem, Baltijas valstīs redzamas nozīmīgas atšķirības. Ja Latvijā izteiktākie faktori, kas raisa bažas ir ekonomikas attīstība un ģeopolitiskie riski, Lietuvā ir bažas par darbaspēka izmaksu kāpumu un ģeopolitiskajiem riskiem, bet Igaunijā – par ekonomikas attīstību un iespējamo cenu kāpumu. Latvijā pēdējo 4 gadu laikā būtiski pieaugušas bažas par ārvalstu uzņēmumu konkurences saasināšanos (no 6% 2021.gadā līdz 23% 2024.gadā), kā arī turpina palielināties finanšu direktoru bažas par ekonomikas attīstību un kiberriskiem. Savukārt riski, ka varētu kristies pieprasījums vai atsākties cenu kāpums, respondentiem Latvijā šogad šķiet mazāk iespējami.
Lietuva no pārējām Baltijas valstīm izceļas ar to finanšu direktoru īpatsvaru, kuri ir nobažījušies par darbaspēka izmaksu pieaugumu. Šīs bažas parasti gaida vairāk uzmanības ekonomiskās ekspansijas laikā. 2024.gada 2.ceturksnī vidējās darbaspēka izmaksas Lietuvā pieauga par 12% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, Latvijā par 9,2%, bet Igaunijā tikai par 4,7%.
Jāpiebilst, ka tāds faktors kā kapitāla trūkums lielo uzņēmumu vidū netiek minēts starp galvenajiem izaicinājumiem biznesa attīstībai.
Prioritāte Latvijā – automatizēt un digitalizēt
Kā trīs galvenās prioritātes nākamajam gadam, uzņēmumu finanši direktori Latvijā ir minējuši nepieciešamību veikt biznesa procesu automatizāciju un digitalizāciju (26%), ieviest jaunus produktus vai pakalpojumus (24%), kā arī uzlabot uzņēmuma naudas plūsmu (19%). Savukārt Lietuvā uzņēmējiem daudz nozīmīga šķiet investīciju veikšana, lai palielinātu uzņēmuma kapacitāti (24%), bet Igaunijā finanšu direktori vislielāko uzmanību plāno veltīt naudas plūsmas palielināšanai (24%). Visās Baltijas valstīs visai neliels ir to finanšu direktoru īpatsvars, kuri kā uzņēmuma prioritāti 2025.gadā saskata paplašināšanos jaunos tirgos.
Runājot par brīvo līdzekļu ieguldīšanu, aptuveni puse uzņēmumu Latvijā (53%), Lietuvā (49%) un Igaunijā (57%) vēlētos tos nākamgad investēt savas valsts ekonomikā, bet aptuveni piektā daļa gribētu atmaksāt aizņēmumus. Salīdzinot ar 2023.gadu, būtiski ir pieaudzis to finanšu direktoru skaits, kuri uzskata, ka turpmākā gada laikā varētu palielināt uzņēmumu investīcijas. Latvijā par investīciju palielināšanu izteikušies 19% respondentu (pērn – tikai 4%).
