Cilvēkiem ir atšķirīgi viedokļi par to, ko darīt ar saplēstām un salauztām precēm. Vieni uzskata, ka labāk ir iegādāties jaunas, taču citi domā, ka tās vajadzētu remontēt. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pasūtījuma pētījumu centra “SKDS” veiktās aptaujas “Latvijas iedzīvotāju attieksme, paradumi un pieredze saistībā ar iegādāto preču remontu” rezultāti norāda, ka 73% iedzīvotāju ir svarīgi, lai salauztas un salūzušas mājsaimniecības preces būtu iespējams remontēt.

Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļas ietvaros, kas līdz 8.oktobrim norisinās visās Eiropas valstīs, arī Latvijā, PTAC vērš uzmanību uz aptaujas rezultātiem un sniedz praktiskus padomus, lai rosinātu aizdomāties par saviem patēriņa paradumiem un to ietekmi uz vidi.

Atklājot savu pieredzi ar dažādu preču remontu, pārliecinošs vairākums jeb 88% iedzīvotāju, kuriem pēdējo 5 gadu laikā vismaz vienreiz ir saplīsusi lielā sadzīves tehnika ar spēkā esošu garantiju, ir centušies to remontēt, turklāt 76% gadījumu remonts bijis veiksmīgs, bet 12% – neveiksmīgs, jo lietu neizdevās saremontēt vai arī procesa gaitā tika nolemts to neremontēt. 10% respondentu atklāja, ka viņi nav remontējuši salūzušu lielo sadzīves tehniku.

Gadījumos, kad salūzusi mazā sadzīves tehnika ar spēkā esošu garantiju, 71% iedzīvotāju ir centušies to remontēt. 53% gadījumos remonts bijis veiksmīgs, taču 18% – neveiksmīgs. Jāpiebilst, ka 24% respondentu izvēlējušies neremontēt salūzušu mazo sadzīves tehniku.

Pēdējo 5 gadu laikā salūzušu datortehniku ar spēkā esošu garantiju vismaz vienreiz centušies remontēt 83% iedzīvotāju, no kuriem 64% remonts bija veiksmīgs, bet 19% respondentu preci neizdevās saremontēt vai arī procesa laikā tika nolemts to neremontēt. Aptaujā tika konstatēts, ka tikai 9% atteikušies no datortehnikas remonta.

Uz jautājumu par mobilā tālruņa remontu situācijās, ja tas salūzis garantijas termiņa laikā, 80% iedzīvotāju atzina, ka pūlējušies ierīci salabot. 68% cilvēkiem remonts bija veiksmīgs, tomēr 12% – neveiksmīgs. Teju 1/5 daļa jeb 17% respondentu apliecināja, ka nolēmuši salūzušo mobilo tālruni neremontēt.

Savukārt 65% iedzīvotāju, kuriem pēdējo 5 gadu laikā vismaz vienreiz ir saplīsuši apavi ar spēkā esošu garantiju, ir centušies tos atgriezt pārdevējam. 55% respondentu norādīja, ka pārdevējs apavus apmainīja vai atmaksāja to vērtību, bet 10% tos centās atgriezt pārdevējam, taču pārdevējs atteicās preci apmainīt vai atmaksāt to vērtību. Ņemot vērā, ka iedzīvotāji, izvērtējot savu gatavību veikt dažādu kategoriju preču remontu, ja tiktu nodrošināta šāda iespēja, norādījuši, ka visbiežāk būtu gatavi remontēt lielo sadzīves tehniku, bet visretāk – apavus, ir saprotams, kāpēc 32% respondenti nav centušies saplīsušus apavus atgriezt pārdevējam.

Padomi patērētājiem:

  • noderīgi salīdzināt dažādu ražotāju garantijas un izvēlēties preces, kurām ir ilgāka garantija;
  • izpētīt, vai ražotājs piedāvā rezerves daļas;
  • nepirkt lētāko – kvalitatīvas preces ir izturīgākas;
  • remontēt, nevis izmest;
  • uzglabāt instrukcijas – tā būs vieglāk atrast informāciju par remontu;
  • mācīties veikt sīkus labojumus, izmantojot tiešsaistes resursus.

Remontējamība ir svarīga, jo:

  • pagarinās lietu mūžs;
  • samazinās atkritumu daudzums;
  • tiek saglabāti resursi un izejvielas;
  • tiek samazināts kaitējums videi;
  • ilgtermiņā tiek ietaupīta nauda.