Luminor bankas dati liecina, ka šobrīd pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem Latvijā ir atjaunojies pirms pandēmijas līmenī un pēdējās nedēļās pat pārsniedzis to. Taču Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi arī nekustamo īpašumu tirgū ir ieviesuši jaunas tendences.

Gandrīz puse eiropiešu (48%) un tikpat daudz Latvijas iedzīvotāju (49%) atzīst, ka Covid-19 pandēmijas dēļ viņu finansiālā labklājība ir samazinājusies, liecina Eiropas lielākā kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" jaunākais Eiropas patērētāju pulsa pētījums.

2020. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa turpināja pieaugt, bet tās pieaugums kopš marta ir kļuvis mērenāks Covid-19 krīzes ietekmē.

Pagājušajā gadā Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro – Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības.

Lai gan šobrīd, koronvīrusa izplatības laikā, norēķini skaidrā naudā ir viens no nedrošākajiem maksāšanas veidiem, jo rada risku inficēties, tomēr tieši šis maksājumu veids ir visplašāk izmantotais – to ikdienā lieto 81% iedzīvotāju, atklājis “Ferratum Grupas” veiktais pētījums.

Balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju, Lursoft aprēķinājis, ka uz š.g. 7. aprīli uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 594,38 milj. eiro. Pēc tam, kad martā parāda summa, salīdzinot ar februāri, pat nedaudz samazinājusies, aprīlī tā palielinājusies par 7,5%.

Līdz šī gada 20. aprīlim Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 4 792 584 eiro apmērā. Pabalsti 4 538 292 eiro apmērā izmaksāti kopumā 17 605 darbiniekiem pēc 3 308 uzņēmumu iesniegumiem. Savukārt pēc 1 047 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 254 293 eiro apmērā. Šajā laikā atbalsts atteikts 2240 uzņēmumiem un 877 pašnodarbinātajiem, kas nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

Pieaugot attālinātam darbam un mācībām Covid-19 pandēmijas laikā – publiskajā telpā aizvien vairāk tiek ziņots par dažādiem kiberuzbrukumiem. Tādējādi būtiski palielinās kiberhigiēnas nozīme, taču pētījuma “Iedzīvotāju pieredze un informētība par drošību un privātumu internetā un uzbrukumiem digitālajā vidē” dati atklāj satraucošu ainu – vairāk kā pusei jeb 54% Latvijas iedzīvotāju trūkst zināšanu par savu datu drošību un privātumu digitālajā telpā, tikmēr viena trešdaļa pat īsti nezina, kā pasargāt savus datus internetā.

Salīdzinot ar īpaši veiksmīgo 2018. gadu, pērn uzņēmumu iegādes un apvienošanas jeb M&A (mergers and acquisitions) darījumu aktivitāte Baltijā būtiski samazinājusies – kopumā 2019. gadā izziņots par 19% mazāk darījumu, liecina uzņēmuma "Oaklins" apkopotais 2019. gada Baltijas darījumu tirgus apskats. Tāpat, līdzīgi kā 2018. gadā, arī pērn Latvijā novērojama būtiski mazāka darījumu aktivitāte, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju.

Biznesa un ekonomikas jomā pieejami pietiekami daudzi dažādi reitingi, kas sniedz iespēju savstarpēji salīdzināt dažādas valstis. Pazīstamākie ir Pasaules Bankas un Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas kopīgi veidotais uzņēmējdarbības vides novērtējums jeb "Doing Business" indekss, Pasaules ekonomikas foruma sagatavotais ekonomikas konkurētspējas novērtējums (The Global Competitiveness Report) un Eiropas Komisijas izstrādātais inovāciju snieguma novērtējums (European Innovation Scoreboard).

Uzkrātais ārvalstu ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā turpinājis samazināties arī 2019. gadā, liecina SIA "LURSOFT" apkopotie dati. Kritums vērojams jau pēdējos četrus gadus.