Pagājušajā nedēļā Eiropas Centrālās bankas Padomē apspriedām eirozonas ekonomikas attīstības prognozes un pieņēmām lēmumu atstāt eiro procentu likmes nemainīgas 4% līmenī.

Prognozes

Eirozonā inflācija kļūst arvien lēnāka un tuvojas 2% mērķim. Vārgums ekonomikā ir ievilcies, un arī šogad strauju izaugsmi neredzēsim. Lai gan darba tirgū redzams neliels atslābums, tas joprojām ir spēcīgs un bezdarbs ir vēsturiski zemos līmeņos, algu kāpums ir straujāks par cenu kāpumu, un iedzīvotāju pirktspēja pamazām atgūstas no inflācijas šoka.

Februārī inflācija eirozonā atkāpās līdz 2,6%. Latvijā tā bija vien 0,6%. Dabasgāzes cenas gada sākumā bija būtiski zemākas par prognozēto un bija viens no iemesliem, kāpēc inflācijas prognoze eirozonai šim gadam tika samazināta uz 2,3%. Tas nozīmē, ka jau gada otrajā pusē inflācija eirozonā varētu pietuvoties 2%. Prognoze 2025.gadam un 2026.gadam ir attiecīgi 2.0% un 1.9%. Ja prognoze piepildīsies, tad inflācijas mērķis – eirozonā vidējā termiņā simetriski ap 2% – būs sasniegts aptuveni 3 gadu laikā, kas ir pieņemams laika posms vidējam termiņam. Inflācija virs 2% mērķa pakāpās 2021.gadā. Pērn eirozonas ekonomika balansēja uz recesijas robežas, tā joprojām ir vārga, un šogad iekšzemes kopprodukta izaugsme tiek prognozēta vien 0,6 %, bet 2025.gadā un 2026.gadā jau mazliet straujāka, proti, 1,5% un 1,6%. Galvenie dzinuļi eirozonas ekonomikas izaugsmei ir:

• spēcīgāka izaugsme pasaules ekonomikā, kas veicinās eirozonas eksportu;
• straujāks algu kāpums par inflāciju, kas veicinās mājsaimniecību patēriņu;
• pakāpenisks procentu likmju samazinājums, kas veicinās investīcijas un patēriņu.