Pasaulē augošā ģeopolitiskā spriedze, kas ietekmē enerģijas resursu cenas, un iepriekšējo gadu gaitā inflācijas iztukšotie iedzīvotāju maki ir pamats uztraukumam par to, cik viegli vai grūti būs pārdzīvot nākamo apkures sezonu. Lai arī šobrīd tirgum ir atsevišķi riska elementi, tomēr vienlaikus nevaram viennozīmīgi runāt par to, ka enerģijas resursu cenas būtu nonākušas tādā līmenī, lai apkures tarifiem būtu pamats uzņemt vienotu augšupejošu kursu.
Cenas negāzīs no kājām
Tas attiecas gan uz pēdējā gadu desmitā aizvien vairāk modē ienākušo šķeldu, gan arī dabas gāzi. Ja runājam par pirmo, tad tās cena pēdējā laikā turējusies apmēram 20 eiro robežās par megavatstundu, ko var saukt par tādu vidēju pēdējā laika līmeni. Kopumā gan attiecībā uz šo kurināmā resursu, gan dabasgāzi apkures tarifu veidošanā viss lielā mērā ir atkarīgs no tā, kad resurss iepirkts. Sevišķi attiecībā uz gāzi, kuras cena biržā pēdējā laikā piedzīvo samērā pamanāmas svārstības. Tās cena Nīderlandes biržā raksta tapšanas brīdī svārstījās ap 40 eiro robežu par megavatstundu, kas ir augstākais līmenis kopš pagājušā gada beigām. Kopš zemākā punkta šī gada februārī “zilā kurināmā” cena ir pieaugusi par vairāk nekā 70%.
Tomēr, lai objektīvi izvērtētu situāciju, ir jāpalūkojas uz cenu ilgākā termiņā, un šādā kontekstā pašreizējā cena ir līdzīga tai, kāda piedzīvota jau pagājušā gada pavasarī un rudenī, kā arī 2021.gada vasarā. Tā ir ievērojami (apmēram divas reizes) zemāka nekā pirms kara sākšanās Ukrainā un astoņas līdz deviņas reizes zemāka par tiem līmeņiem, kādi tika sasniegti 2022.gada augustā, kad cenas sasniedza savas augstākās virsotnes.
Jāpiebilst, ka siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi apkures sezonai nepieciešamās gāzes (vai vismaz būtisku tās daļas) iegādi jau ir veikuši par zemākām cenām nekā patlaban. Līdz ar to vismaz apkures sezonas sākumā masveida būtiskas sadārdzināšanās riskiem Latvijā vajadzētu izpalikt. Iespējams, ka tarifi kaut kur pat varētu samazināties. Sezonas turpinājumā gan var būt dažādi riski. Pagaidām šajā sakarā ir grūti kaut ko minēt attiecībā uz šķeldu, taču jau pieminētās gāzes cenu svārstības gan var viest savas korekcijas.
Viens no iemesliem, kādēļ pēdējā laikā gāzes cena biržā ir pieaugusi, ir Ukrainas aktivitātes Kurskas apgabalā, kur atrodas Krievijas gāzes vada uz Eiropu sadales stacija, kas nodrošina šī fosilā kurināmā piegādi Ungārijai un Slovākijai. Ņemot vērā šo valstu valdību visai draudzīgo attieksmi pret Krieviju, bažas par ukraiņu taisnīgajām dusmām varētu būt pamatotas, un piegādes varētu tikt ietekmētas.
Te gan ir jāatceras par iepriekš izskanējušo informāciju par Ukrainas nodomiem caur savu teritoriju pārtraukt Krievijas gāzes tranzītu no nākamā gada, līdz ar to tāpat nāktos domāt par alternatīvām piegādēm. Tādējādi pēc būtības biržas dalībnieku reakcija bija pārāk sakāpināta, un pagaidām nav pamata domāt, ka iepriekš minētais atstās kādas būtiskas paliekošas sekas attiecībā uz gāzes dārdzību Eiropā. Vienlaikus ģeopolitisko risku ietekmi uz tālākajām norisēm enerģētikas tirgū nevajadzētu novērtēt par zemu, jo bez Ukrainas uz planētas ir arī citi “karstie punkti” ar daudz globālāku ietekmi.
