Publiskajā vidē nereti parādās viedokļi, ka bankas un finanšu iestādes uzdod pārāk daudz jautājumu vai nepamatoti atsakās sniegt finanšu pakalpojumus saistībā ar paaugstinātiem naudas atmazgāšanas riskiem. Vai tā tik tiešām ir šī brīža ikdiena vai gadu gaitā iesakņojies mīts, kas vairs neatbilst patiesībai?

Pagājušajā rudenī uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nevis ekonomikas aktualitātes. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. Amerikas Savienoto Valstu (ASV) 47.prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu un Augstāko tiesu, bet, sliktākajā gadījumā, varētu ietekmēt arī ASV monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo tās ietekme uz ekonomiku nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu un spēju risināt problēmas, kā arī pielāgoties pārmaiņām.

Eiropas Centrālajai bankai turpinot procentu likmju samazināšanas ciklu, mazinās arī noguldījumu ienesīgums un aizņemšanās izmaksas. Tomēr noguldījumu procentu likmes joprojām pārsniedz inflāciju, kas ekonomiskās nenoteiktības apstākļos stimulē piesardzīgākos un taupīgākos – gan uzņēmējus, gan mājsaimniecības – naudu netērēt, bet palielināt uzkrājumus bankās.

Turpinot ekonomikā cirkulēt centrālo banku Covid-19 laikā piedrukātajiem triljoniem un atsākoties pārtikas cenu pieaugumam pasaulē, Eiropa vēl aizejošajā gadā piedzīvojusi inflācijas palielināšanos. Šis process nemet līkumu arī Latvijai un var turpināties arī nākamajā gadā, tomēr uzreiz jānorāda, ka potenciālie inflācijas rādītāji var svārstīties ļoti plašā amplitūdā.

Lai arī jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa iespējamā ekonomiskā politika rada plašas diskusijas, Amerikas Savienoto Valstu nacionālās valūtas – dolāra – kurss pret citām valūtām, piemēram, eiro, britu mārciņu un Japānas jenu, ir piedzīvojis kāpumu. Pastāv atsevišķi faktori, kas vēsta, ka šī tendence varētu turpināties.

Latvijas ekonomika lielā mērā balstās uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Šādiem uzņēmumiem finansējuma piesaiste ir stratēģisks lēmums, lai veicinātu uzņēmuma attīstību vai “noturētos virs ūdens”. Tomēr tas ir atbildīgs solis, kas prasa rūpīgu sagatavošanos un pirmsizpēti. Kad un kādos apstākļos maziem un vidējiem uzņēmumiem var palīdzēt aizdevums? Kas jāņem vērā, piesakoties kredītam?

Preču pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji izmanto dažādus rīkus un metodes, lai noturētu esošos un piesaistītu jaunus klientus. Tomēr visos gadījumos uzņēmumam rodas izdevumi šo aktivitāšu nodrošināšanai, līdz ar to aktuāls ir jautājums – vai, organizējot šīs aktivitātes, ir jāmaksā kāds nodoklis.

Lai arī uz pēdējās desmitgades fona procentu likmes joprojām saglabājas augstas un aizvien pieaug ģeopolitiskā spriedze, globālā tautsaimniecība pamazām sāk atdzīvoties no iepriekšējo gadu paguruma. Agri vai vēlu tas atspoguļosies arī Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītājos.

Uzņēmumam, pieņemot lēmumu stiprināt konkurētspēju un veicināt izaugsmi, piesaistot finansējumu no Eiropas Savienības projektiem, jāņem vērā dažādi kritēriji.

Novembra iesākumā, gaidot vēlēšanu rezultātus, finanšu tirgus kustības bija minimālas, kā tas ir ierasts pirms tirgum būtiskiem notikumiem. Savukārt līdz ar vēlēšanu nakts pirmajām indikācijām, ka Donalds Tramps un Republikāņu partija kopumā ir saņēmusi nozīmīgu vēlētāju atbalstu vairākos ierasti svārstīgākajos štatos, tirgi reaģēja samērā strauji. Obligāciju tirgi iecenoja iespējamu ekonomikas paātrināšanos un lielākus budžeta deficītus, kā rezultātā pieauga Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdības obligāciju ienesīgumi. Līdz ar tiem pieauga ASV dolāra vērtība pret citām pasaules vadošajām valūtām. Vienlaikus uz vēlēšanu iznākumu pozitīvi reaģēja arī akciju tirgus, visizteiktāk ASV.

Lasītājs jautā: Uzņēmums darbiniekam uzdāvina skrejriteni, uz kura ir uzņēmuma logo. Braucot ar skrejriteni dažādos maršrutos, darbinieks popularizē uzņēmumu. Vai šāda skrejriteņa iegāde uzskatāma kā reprezentācijas izdevumi? Vai jāmaksā nodokļi?

2024.gada sākumā daudzu uzņēmumu vadītāji un īpašnieki bija nepatīkami pārsteigti par to, ka ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, lai arī nav bijusi peļņa, ko sadalīt. Kāpēc tā notika? Uz ko attiecināmi plānās kapitalizācijas noteikumi?

“Cena ir tas, ko jūs maksājat. Vērtība ir tas, ko jūs saņemat.” Šī slavenā Vorena Edvarda Bafeta (Warren Edward Buffett) frāze izceļ būtisko atšķirību starp izmaksām (cenu) un ieguvumiem (vērtību) gan investīcijās, gan citās dzīves jomās. Tā aicina investoru raudzīties tālāk par aktuālajām cenām un apsvērt vērtību tās plašākā kontekstā. Vai ir vērts tērēt laiku, naudu un pūles, meklējot “lētās” kompānijas, kad šķiet – vajag tikai “pasērfot” kādā forumā un vienkārši ieguldīt “Nvidia” vai “Tesla” akcijās? Bafets, protams, ir Bafets, bet laiki arī ir mainījušies. Kas vispār ir “vērtību pamatotas investīcijas” jeb value investing?

Lasītājs jautā: Vai uzņēmums saviem darbiniekiem drīkst rīkot konkursus un loterijas ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā tie tiek rīkoti trešajām pusēm, proti, izmaksātajām naudas balvām likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktā limita ietvaros nepiemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli?