Lai gan šis gads ir knapi pusē, taču jau paspējis mainīt tik daudzus spēles noteikumus ekonomikas pasaulē! Jau ap gadumiju inflācija Latvijā pieauga gana strauji, lai valdība ieviestu atbalsta pasākumus. Savukārt Krievijas iebrukums Ukrainā globālo ekonomiku satricināja vēl vairāk. Jāsaka gan, ietekme nav tikai mūsu pusē, – arī Krievijas ekonomika ir krietni paplucināta, bet šoreiz ne par to. Vairāk – kā tas ietekmē Latviju.

Cenu pieauguma pirmais grūdiens – pandēmijas dēļ

Covid-19 pandēmijas laikā dažādu ierobežojumu ietekmē samazinājās pakalpojumu pieejamība, mainījās cilvēku paradumi un, veidojoties “sastrēgumiem” un pārrāvumiem globālajās piegādes ķēdēs, radās papildu izmaksas preču transportēšanai un ražošanai. Lai arī daudzas pasaules valstis bija jau pieradušas dzīvot vienotā (piegāžu) asinsritē, nu tās bija spiestas saskarties ar piegādes ierobežojumiem. Tas veicināja vēlmi veidot uzkrājumus un jau tā noslogoto transportēšanas sistēmu nodarbināja vēl vairāk. Savukārt, mazinoties saslimstībai un atgūstoties iepriekš kavētajam patēriņam, vēl vairāk pieauga atsevišķu produktu pieprasījums, tādējādi palielinot cenas.

Kara ietekmē cenu pieaugums iegūst jaunus apgriezienus

Laikā, kad pasaule jau bija apradusi ar pandēmiju un tās ietekme uz cenām mazinājās, vietā nāca jauns izaicinājums – Krievijas iebrukums Ukrainā. Jau pirms kara bija vērojams enerģijas cenu pieaugums, kad Krievija sāka samazināt Eiropai gāzes piegādi, savukārt sausums, vēja trūkums un zemie atomenerģijas ražošanas apmēri, kā arī papildu pieprasījums no Āzijas un vēlme izmantot dabai draudzīgākus enerģijas ieguves veidus veicināja papildu pieprasījumu pēc gāzes. Sākoties karam, sankciju, sadārdzinātu un pārrautu piegāžu, nenoteiktības un piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara izmaiņu dēļ globālās energoresursu cenas pieauga vēl straujāk, tostarp arī pārtikai.

Tā kā naftas un dabasgāzes cenas palielinās globāli, arī Latviju tās skar: sadārdzinās ne tikai degviela, siltumenerģija un elektrība, bet arī transportēšanas un ar augstu enerģijas patēriņu produktu ražošanas izmaksas.

Lai gan Latvijā varam saražot nepieciešamos pārtikas produktus pašu spēkiem, tomēr arī šis tirgus ir atvērts – ja cenas pieaug citur, tas notiek arī pie mums. Lauksaimniekiem palielinās gan jau minētās enerģijas cenas, gan augsnes uzlabotāju un citas izmaksas. Daļu no tā var kompensēt ar peļņas samazinājumu, tomēr daļa tiek pārnesta arī uz patērētāju, paaugstinot produkcijas cenas.

Kāpēc inflācija aug tik strauji?

Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu ir starp eirozonas valstīm, kurās inflācija aug visstraujāk. Maijā Latvijā inflācija pieauga par 16,9% (Lietuvā +18,5%, Igaunijā +20,1%). Mums inflācija galvenokārt “tiek importēta”, to ietekmē iepriekš minētais globālo pārtikas un enerģijas cenu pieaugums. Savukārt patēriņa struktūrā Latvijā enerģijas un pārtikas produktiem ir lielāki svari nekā citās Eiropas valstīs, kur inflācija aug mērenāk. Tātad patērējam vairāk tieši tās preces, kam cenu pieaugums ir straujākais, tāpēc arī inflācija mums ir lielāka.

Kopumā inflāciju Latvijā balsta izmaksu pieauguma faktori, tomēr pērn bija vērojams arī spēcīgs algu kāpums. Šā gada sākumā, lai gan algas turpināja kāpt, inflācijas pieauguma dēļ pirktspēja samazinājās.

Ko prognozējam tālāk?

Iepriekšējās prognozes veicām laikā, kad karš Ukrainā bija pavisam nesen iesācies, – pašlaik jau skaidrāka kļuvusi tā ietekme uz cenu izmaiņām. Un tā nav iepriecinoša. Energoresursi ir turpinājuši sadārdzināties, pārtikas cenas būtiski pieaugušas. Tāpēc jūnijā Latvijas Banka būtiski palielinājusi inflācijas prognozi 2022. gadam – aptuveni 14,8%. Arī inflācijas prognoze 2023. gadam palielināta līdz 7%, lai gan paredzams, ka, mazinoties energoproduktu cenām, spiediens uz inflācijas pieaugumu ilgākā periodā saruks, tādējādi 2024. gadam prognozējam 2,4% inflāciju.

Kā ar to cīnīties?

Divciparu inflācija nav gluži kas tāds, ar ko varam ērti ilgstoši sadzīvot. Šajā gadījumā “cīņas” notiek vairākās frontēs. Instrumenti ir dažādi, varētu teikt: trīs lietas – labas lietas, ceturtā no sirds.

Fiskālā politika – palīdzība tiem, ko inflācija ietekmējusi visvairāk

 Augstas inflācijas apstākļos, kad ir bažas par pandēmijas un kara seku ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumu dzīvotspēju, fiskālā politika var būt gana elastīgs instruments. To var izmantot, lai palīdzētu tiem, kas no augstās inflācijas ir cietuši visvairāk. Kāpēc nevar palīdzēt visiem, piemēram, mazinot (vai varbūt pat atceļot!) kādus nodokļus? Izklausās labi, tomēr tas ir arī dārgi valsts budžetam. Palīdzot visiem, visiem arī par to būs jāmaksā – vai nu ar kādu citu nodokļu palielinājumu, vai arī valstij aizņemoties un pieaugot valsts parādam. Tādā gadījumā jāmaksā būtu pašiem vai mūsu bērniem, jo arī parāds tomēr kādreiz jāatdod. Atbalstošai fiskālai politikai šādos apstākļos jābūt īstermiņa, lai mazinātu negatīvās sekas, bet nedotu papildu grūdienu inflācijas pieaugumam.

__________________________________________________________________________

Eiropas Centrālās bankas padome apstiprināja, ka veidos tādu monetāro politiku, lai inflācija vidējā termiņā atgrieztos 2% mērķa līmenī

__________________________________________________________________________

Kaut arī maksāt vairāk par maizi un pienu nevienam nav patīkami, tomēr cilvēki ar augstākiem ienākumiem to var atļauties, bet tie, kam tie ir ļoti zemi, var saskarties ar nopietnām problēmām. Tāpēc tiek mēģināts apjaust, kuras iedzīvotāju grupas šie augstās inflācijas apstākļi ietekmē visvairāk, lai sniegtu mērķētu atbalstu. Jau ir bijuši vairāki atbalsta mehānismi, kas nešķiroja pēc ienākumiem (piemēram, elektrības rēķina daļēja kompensācija gada pirmajos četros mēnešos). Gads vēl nav beidzies, inflācija ne tik, – kāds būs turpmākais fiskālais atbalsts iedzīvotājiem (un uzņēmējiem), vēl tiek lemts.

Monetārā politika – iedarbināti papildu mehānismi inflācijas bremzēšanai

Augsta inflācija ir nopietns izaicinājums visai eirozonai. Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome jūnija sanāksmē apstiprināja, ka veidos tādu monetāro politiku, lai inflācija vidējā termiņā atgrieztos 2% mērķa līmenī. Reaģējot uz augsto inflācijas līmeni un nākotnes prognozēm, ECB nolēma būtiski mazināt monetārās politikas stimulu ekonomikai. Tā paziņoja par aktīvu iepirkšanas programmas pārtraukšanu no 1. jūlija, un pēc tam gaidāmi vairāki procentu likmju palielinājumi. Ko tas nozīmē mums? Inflācijas mazināšanai tiek iedarbināta arī monetārā politika – šī ietekme nav strauja, bet pamazām, naudai “sadārdzinoties”, tiek bremzēts papildu patēriņš. Tas nozīmē, ka ECB rūpēsies par to, lai inflācija, kas šobrīd ir būtiski pieaugusi, neieilgtu un tuvāko gadu laikā atgrieztos mērķa līmenī.

Strukturāla politika energoneatkarības un energoefektivitātes veicināšanai

Karš Ukrainā ir pasteidzinājis un aktualizējis jau sen diskutētus jautājumus. Augsto enerģijas cenu kontekstā skaidrs virziens ir energoefektivitātes un energoneatkarības veicināšana, tostarp alternatīvu piegādes ceļu meklēšana. Šajā gadījumā bažas vairāk ir par augstāku resursu cenu, ne tik daudz par resursu pieejamību. Daži valsts veiktie soļi, kas veicina attīstību šajā jomā: valsts atbalsts pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem, stratēģisko gāzes rezervju izveide, vēja un saules parku attīstība. Darbs ir iesākts, bet vēl daudz kas darāms arī šajā jomā.

Individuāli lēmumi un paradumu maiņa – mazi soļi ar būtisku ietekmi

Iedzīvotājiem un uzņēmumiem jādomā par energoefektivitātes pasākumiem, kā arī ikdienas paradumu maiņu, izvērtējot tēriņu (it īpaši energoresursu jomā) nepieciešamību un efektivitāti. Savukārt ilgākā laika periodā jāturpina pirmie soļi gan energoefektivitātes palielināšanā, gan atjaunojamo energoresursu plašākā izmantošanā.

Daudzām pārmaiņām nepieciešami ne vien līdzekļi, bet arī laiks. Lai arī viena cilvēka izvēle neietekmēs kopējo inflāciju, tomēr tas var iespaidot to, cik skarbi viņš to izjūt. Stiprināt valsts energoneatkarību un ilgtermiņā samazināt enerģijas ražošanas izmaksas mēs varam, ja valsts, indivīdi un uzņēmēji sadarbosies un veiks nepieciešamos priekšdarbus, palielinot iespējas izmantot atjaunojamos energoresursus, padarot enerģijas patēriņu efektīvāku un veicinot pārmaiņas paradumos.

Inflācija Latvijā pašlaik ir augsta, taču gan monetārā, gan fiskālā politika darbojas, lai cenu pieaugumu ierobežotu un atbalstītu visvairāk ietekmētās iedzīvotāju grupas šajā pārmaiņu laikā. Finišs vēl nav sasniegts, bet cīņa ir uzsākta.