Karadarbība Tuvajos Austrumos uztur saspringtu jau tā nenoteikto ģeopolitisko situāciju. Inflācijas tendences joprojām ir ekonomiskās aktivitātes, procentu likmju, akciju tirgus un aktīvu cenu noteicošais faktors. Stingrāki finanšu nosacījumi pastiprinājuši jau tā augsto bāzes likmju ietekmi un palīdz centrālajām bankām atdzesēt ekonomiku un mazināt inflācijas spiedienu. Kādu uz šāda fona var prognozēt 2024.gadu pasaulē un Latvijā?

Prognozes Eiropā un pasaulē

Statistika liecina, ka iespējams izvairīties no dziļas lejupslīdes. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs ir acīmredzama izaugsmes palēnināšanās, taču starp valstīm un nozarēm ir lielas atšķirības. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) izaugsme palēninās, bet Eiropā – turpina stagnēt. Augstās procentu likmes un cenas ietekmē patēriņu un mājokļu celtniecību. Dažādi rādītāji liecina, ka uzņēmumiem radies piezemēts nākotnes skatījums, un paredzama vāja ražošanas izaugsme.

Iekšzemes kopprodukts

Paredzams, ka līdz 2025.gadam globālais iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par aptuveni 3% gadā, kas ir visai zems rādītājs. Lai gan izaugsme vēl kādu laiku saglabāsies zem normas, novērojams, ka straujās likmju paaugstināšanas un inflācijas šoka ietekme līdz šim bijusi pārsteidzoši ierobežota. Grūti prognozēt, vai un cik lielā mērā monetārās politikas ietekme vēl būs jūtama.

ASV izaugsme kārtējo reizi ir labāka, nekā prognozēts, tādēļ IKP prognoze 2023.gadam par dažām procentpunkta desmitdaļām ir paaugstināta, taču 2024.gadā būs vērojama izaugsmes tempa palēnināšanās no 2,3% uz 1,1%. Eirozonas izaugsmes temps, kas četrus ceturkšņus pēc kārtas bijis vidēji ap nulli, 2024.gadā pieaugs nedaudz vairāk par 0,5% gadā. Sarežģītākā situācija ir Vācijā, kur IKP samazinājies pēdējos trīs ceturkšņus.

Nākamie ceturkšņi būs anēmiski, bet eirozona izvairīsies no recesijas. Inflācijas kritums un stabilākas enerģijas cenas vieš zināmu optimismu. Faktori, kas līdz šim palēninājuši eirozonas izaugsmi, – patēriņš un mājokļu celtniecība –, vēl dažus ceturkšņus paliks gausi. Reālās algas atsākušas pieaugt, un patēriņš saņems lielāku atbalstu, taču iespējas būtiskākam paātrinājumam ir ierobežotas, jo uzkrājumu līmenis ir samazinājies. Augstās procentu likmes galvenokārt kaitējušas ieguldījumiem mājokļos, savukārt citus kapitāla izdevumus palielina ekonomikas sektori, kuriem klājas labāk, piemēram, enerģētika un aizsardzība.