Pēdējā laika realitāte, kad aizņemšanās kļūst aizvien dārgāka, nav attiecināma tikai uz aizdevumiem bankās, bet uz plašāku ar finansējuma saņemšanu saistītu instrumentu loku, ietverot arī valsts un korporatīvā sektora aizņēmumu vērtspapīrus, tajā skaitā ilgtermiņa obligācijas.

Vācijas obligāciju augstākais ienesīgums pēdējo 12 gadu laikā un Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” atteikšanās no obligāciju emisijas ir tikai dažas pēdējā laika ziņas, kas norāda, ka prasījuma vērtspapīru tirgū, iespējams, sācies jauns laikmets.

Tiesa, augstais ienesīgums varētu būt sasniedzis savu virsotni. Ja tā, tad ieguldītājiem nav pamata cerēt, ka obligāciju tirgus kopumā tuvākajā laikā solīs vēl lielāku atdevi, nekā bijusi līdz šim. Vienlaikus uzņēmumiem un valstīm ir pamats sagaidīt, ka procentu likmju nestā obligāciju finansējuma sadārdzināšanās, lai arī šobrīd ir ārkārtīgi nepatīkama, varētu neizraisīt plašas negatīvas sekas.

Līdz pat pagājušā gada sākumam finanšu pasaule bija pieradusi, ka ekonomikas stimulēšanai pasaules centrālās bankas samazināja bāzes procentu likmes, tādējādi veicinot arī obligāciju ienesīguma krišanos un nodrošinot, ka gan valstis, gan uzņēmumi var aizņemties ar lētākām procentu likmēm nekā iepriekš. Valstis varēja palielināt savus tēriņus, tajā pašā laikā uzņēmumiem investīciju veikšana jaunos projektos kļuva lētāka, un šo projektu realizācija kāpināja gan ražošanu, gan patēriņu, ļaujot tautsaimniecībai strādāt vērienīgāk.