Decembra dati par patēriņa cenu pārmaiņām eirozonā daudziem varēja radīt negatīva pārsteiguma efektu, liekot uzdot jautājumu, vai inflācijas samazināšanās periods ir beidzies. Tikmēr Latvijā inflācija arī decembrī turpinājusi samazināties, un saistībā ar notiekošajiem procesiem pasaules ekonomikā un finanšu tirgos ir pamats domāt, ka arī šī gada nogalē patēriņa cenu indeksa izaugsme būs tuvu pašreizējam līmenim.
Pēc tam, kad septiņus mēnešus pēc kārtas inflācijas rādītājs eirozonā bija mērķtiecīgi slīdējis lejup, decembrī patēriņa cenu indekss visai strauji “palēcās”. Kopumā Eiropas Monetārās savienības patēriņa cenu indekss pērn decembrī bija par 2,9% augstāks nekā gadu iepriekš salīdzinājumā ar 2,4% gada inflācijas rādītāju novembrī, kas vienlaikus bija arī zemākais inflācijas rādītājs pēdējo divu gadu periodā, liecina Tradingeconomics.com apkopotā informācija. Jāpiebilst, ka situācija dažādās valstīs kardināli atšķiras. Piemēram, Latvijā pērnā gada pēdējā mēnesī, salīdzinot ar šo pašu laika nogriezni 2022.gadā, dzīves dārdzības pieaugums sasniedza vien 0,6%, tādējādi lejupejošajam cenu izmaiņu vektoram turpinoties.
Latvijā iespējama arī deflācija
Gada sākumā līdz ar izmaiņām atsevišķos nodokļos un administratīvi regulējamajās cenās ir iespējams inflācijas kāpums, tomēr galvenais noteicošais faktors tālākajā virzībā būs globālās tautsaimniecības fons. Tā ietekmē inflācija atkal varētu samazināties. Pavasarī pat varētu sākties laika nogrieznis, kad tautsaimniecība būtu pakļauta deflācijai. Uz to norāda vairāki faktori, kas pamatā saistīti gan ar pasaules kopējās, gan tieši Latvijas ekonomikas gausumu un ar to saistīto vājo pieprasījumu.
Viens no faktoriem – kamēr inflācija vēl turējās augstu, uzņēmumi iespējami centās saglabāt augstas peļņas maržas, taču, tā kā pieprasījums saglabājas vājš un tirgus ekonomikā ir konkurence, korporatīvā sektora darbība no iespējami augstākas peļņas gūšanas pakāpeniski pāriet uz esošo tirgus daļu saglabāšanu. Domājams, ka tas ir viens no aspektiem, kas arī pagājušā gada otrajā pusē sekmēja strauju, varētu pat teikt lēcienveidīgu inflācijas samazināšanos. Tāpat to izraisīja arī izmaksu kritums, kas saistīts ar energoresursu un citu izejvielu cenu samazināšanos pasaules preču biržās, kas atspoguļojas arī tajās izmaksās, ko piedzīvojam Latvijā.
Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina, ka pagājušā gada rudenī importa cenu indekss jeb, vienkāršotā valodā runājot, importa cenas preču grupai, kurā ietilpst nafta un dabasgāze, rēķinot gada izteiksmē, bija sarukušas par 70–80% un pat vairāk. Iespējams, tas pilnā mērā vēl nav atspoguļojies uzņēmumu izmaksās, taču jādomā, ka izmaksu samazināšanās process varētu turpināties. Jāpiebilst, ka izmaksu kritums var palīdzēt uzņēmumiem uzturēt samērā augstas peļņas maržas, nepaceļot cenas vai pat tās samazinot, kas norāda uz inflācijas līknes lejupeju un deflācijas varbūtējo atnākšanu.
