Neskatoties uz ekonomikas stagnāciju reālā izteiksmē šogad, algu kāpums ir gandrīz precīzi noturējis pērnā gada nogalē uzņemto straujo tempu. 3.ceturksnī vidējās algas auga par 11,8%. Vidējā bruto alga sasniedza 1549 eiro, bet vidējā alga pēc nodokļiem – 1126 eiro.

Papildinātie un precizētie 3.ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) dati vēsta, ka ekonomikas pamatskaitļi – IKP, kopējā pievienotā vērtība, kopējais patēriņš ir ļoti maz mainījušies gan ceturkšņa, gan gada laikā. Šis “miera stāvoklis” nekādi nevar mūs virzīt uz priekšu konverģences ceļā, taču ekonomiskā situācija kļūst tīkamāka sabiedrības vairākumam, kas ir algota darba veicēji – reālo algu kāpums ir atsācies, tiesa gan, līmenis vēl atpaliek no vēsturiski augstākā punkta.

Spriedze, kas radusies pēc jaunā konflikta eskalācijas Tuvajos Austrumos, radīja samērā pamanāmus uztraukumus arī pasaules finanšu tirgos, tomēr tie ir aprimuši, kā rezultātā norises biržā pamazām atgriežas pie iepriekšējām tendencēm.

Finanšu monitorings nav tikai lielo uzņēmumu privilēģija, arī nelielo uzņēmumu vadītāji, neskatoties uz ierobežotiem resursiem, var iegūt būtisku tālāku lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju. Viens no efektīvākajiem paņēmieniem ir par finanšu monitoringa “centrālo objektu” padarīt uzņēmuma naudas plūsmas plānošanu un analīzi, jo tas ļauj novērst iespējamās problēmas, nevis cīnīties ar to sekām.

3.ceturksnī darba tirgus datos salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni nozīmīgi nav mainījies nekas – ne bezdarba līmenis, ne nodarbinātības līmenis, ne strādājošo skaits. Tomēr var teikt, ka situācija ir nedaudz pasliktinājusies. Bezdarba līmenis ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu laikā, kad sezonālu faktoru dēļ tam drīzāka bija jāsamazinās, tas sasniedzis 6,5%. Savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada 3.ceturksni nodarbināto skaits ir samazinājies par 8,6 tūkst., ko varētu uzskatīt par nozīmīgu pārmaiņu, tas ir gandrīz procents no kopskaita. Bezdarba līmenis gada laikā samazinājies par 0,4 procentpunktiem, bet tas tāpēc, ka ilglaicīgo demogrāfisko procesu dēļ par 15,3 tūkst. samazinājies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits.

Lasītājs jautā: Mans mazais uzņēmums ir saņēmis piedāvājumu piedalīties Ziemassvētku un Jaunā gada tirdziņos, bet man ir dilemma – vai nepieciešams kases aparāts? Produktu klāstā ir pašu ražotas un iepirktas preces (gan tādas, kuras tiek uzlabotas un pārdotas, gan tādas, kuras tiek vienkārši pārdotas). Tirdziņi šobrīd paredzēti trīs (kopumā sešas dienas). Vai dienu skaitā, ko pavadu tirdziņos, jāievēro kāds regulējums? Vai nepieciešams kases aparāts? Varbūt der tikai kvīts? Kādas atskaites man būs jāiesniedz? Kādi likumi, normatīvie akti šo regulē?

2023.gada 29.jūnijā stājās spēkā regula 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem, kas attiecas uz visiem kriptoaktīvu veidiem, kas nav iekļauti kādā no tiesību aktiem un regulē finanšu pakalpojumus. To plānots piemērot no 2024.gada, savā publikācijā žurnālā "iTiesības" norāda juriste Maira Pužule. Apskatām regulas tvērumu, kā arī tās ietekmi uz Eiropas Savienības (ES) licencētām kredītiestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, alternatīvajiem ieguldījumu fondiem un e-naudas iestādēm, kas vēlas sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus.

Pēdējā laika realitāte, kad aizņemšanās kļūst aizvien dārgāka, nav attiecināma tikai uz aizdevumiem bankās, bet uz plašāku ar finansējuma saņemšanu saistītu instrumentu loku, ietverot arī valsts un korporatīvā sektora aizņēmumu vērtspapīrus, tajā skaitā ilgtermiņa obligācijas.

Lasītājs jautā: Persona sniedz friziera pakalpojumus, tāpēc reģistrē saimniecisko darbību, kļūstot par saimnieciskās darbības veicēju. Grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā ieraksta sistēmā. Šai personai pieder dzīvoklis, kuru tā vēlas izīrēt citai fiziskai personai. Vai attiecībā uz dzīvokļa izīrēšanu drīkst reģistrēt paziņoto saimniecisko darbību, lai tiktu piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 10% tieši dzīvokļa īrei? Tur izdevumi būs nebūtiski lieli un tā nav pamatnodarbošanās. Friziera pakalpojumi šajā dzīvoklī netiek sniegti.

Kas ir cenu starpības līgumi? Kam un kādos gadījumos tie ir piemēroti? Kas jāzina, slēdzot cenu starpības līgumu un ar kādiem riskiem jārēķinās?

Lasītājs jautā: Vai tas no juridiskās puses ir taisnīgi, ja akcijas cena (tātad – atlaide konkrētas produktam) tiek piedāvāta tikai daļai klientu, nevis visiem? Piemēram, noteikts periods, kad jaunais klients (kurš vēl nelieto piedāvāto pakalpojumu) var iegādāties produktu vai pakalpojumu par zemāku cenu, nekā tiek piedāvāta “vecajam” klientam. Vai “vecajam” klientam ir tiesības pieprasīt šādu pašu cenu?

Lasītājs jautā: Darbinieks ir pazaudējis čeku par degvielas uzpildi. Viņš uzraksta attiecīgu paskaidrojumu par situāciju, kā pazuda čeks (izmazgāja kopā ar džinsiem, vairs nav izlasāms), un lūdz atmaksāt viņam naudu, kas attiecas uz uzņēmuma saimniecisko darbību. Vai grāmatvedībā uz šāda paskaidrojuma/iesnieguma pamata drīkst sagatavot iekšējo dokumentu – izziņu –, kuru izmanto par pamatu grāmatojumam?

Tā kā personas aizvien biežāk izvēlas strādāt attālināti, dodoties uz citām valstīm, nevis savā pilsonības/nodarbinātības valstī, attālinātais darbs ir ieguvis ļoti lielu nozīmi darba tirgū.

Veicot uzņēmējdarbību, katra uzņēmuma mērķis ir gūt peļņu un veicināt izaugsmi un attīstību. Nereti šo mērķu piepildīšanā lielākie klupšanas akmeņi ir debitoru parādi un negodprātīgi sadarbības partneri, kuri kavē maksājumus vai apzināti nepilda ar līgumu noslēgtās saistības. Kādas darbības var veikt uzņēmums, lai veicinātu saistību izpildi? Kādas sankcijas uzņēmums likumīgi drīkst piemērot parādniekam?

Preču ārējas tirdzniecības dati šogad nav iepriecinoša lasāmviela, augusts nav izņēmums. Eksports gada griezumā samazinājies par 24,5%, turklāt sezonāli izlīdzinātajos datos preču eksporta ienākumi bija mazākie divu gadu laikā.