Kas katram uzņēmējam jāzina par domēna vārdiem?
2021-10-20
Ieva Zvejsalniece, SIA "Intellectual Agency", patentpilnvarniece, intelektuālā īpašuma vērtētāja
Klausies
Domēna vārdu virtuālajā vidē iespējams pielīdzināt mājas adresei vai pastkastītei reālajā pasaulē. Domēna vārda mērķis ir aizvest lietotāju uz mājaslapu internetā. Lai nepieļautu negodīgu konkurenci un patērētāju maldināšanu, radīti noteikumi, kas un kā var reģistrēt un lietot domēna vārdus.
Tiesības uz domēna vārdu
Lai gan domēna vārdi nereti ir būtiska zīmola daļa un paši par sevi ir vērtība, to tiesības tomēr atšķiras no citām intelektuālā īpašuma tiesībām. Pirmkārt, domēna vārdu nereģistrē īpašumā, kā to dara, piemēram, ar preču zīmēm vai patentiem, bet tā reģistrētājs iegūst tiesības izmantot domēna vārdu, pamatojoties un līgumu sēriju starp domēna lietotāju un reģistratoru (domēna pārdevēju), augstākā līmeņa domēna reģistru (domēna datubāzes pārvaldnieku) un Interneta piešķirto vārdu un numuru korporāciju (ICANN), kas ir bezpeļņas organizācija, kam uzticēts nodrošināt domēna vārdu sistēmas drošību, stabilitāti un savietojamību. Otrkārt, domēna vārdam reģistrē vienu lietotāju, tas nevar būt kopīpašumā. Treškārt, domēna vārda reģistrācija ir ātra, vienkārša un samērā lēta.
Domēna vārdu nodod lietošanā uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu. Reģistrācijai pieejami tikai domēna vārdi, kuru lietošanas tiesības vēl nav reģistrētas citai personai, izņemot tad, ja šī persona domēna vārdu reģistrējusi nelikumīgi, tas ir pierādīts un attiecīgā strīdu izskatīšanas institūcija pieņēmusi lēmumu par labu prasītājam (Latvijā šāds lēmums ir spēkā stājies tiesas vai šķīrējtiesas lēmums).
Domēna vārda lietotājs ir atbildīgs par izvēlētā domēna vārda atbilstību reģistrācijas un lietošanas noteikumiem, tādēļ pirms domēna vārda reģistrācijas jāiepazīstas ar konkrētā augstākā līmeņa domēna vārda lietošanas noteikumiem. Piemēram, “.lv” domēna vārds jāveido tā, lai tas neaizskar citu personu likumīgās intereses un nepārkāpj Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasības. Kā domēnu nereģistrē arī vulgārismus, aizskarošus vārdus, izteicienus vai simbolu virknes, kas ir pretrunā labiem tikumiem. Domēna vārda lietotājs ir atbildīgs par visiem strīdiem, kas var rasties saistībā ar domēna vārda lietošanu.
Personas vārdu un uzvārdu kā domēna vārdu ("Vardsuzvards.lv", "Vards-uzvards.lv", "Uzvardsvards.lv" vai "Uzvards-vards.lv") var reģistrēt tikai persona ar šādu vārdu un uzvārdu. Jānorāda, ka Latvijā dzīvojoša fiziska persona ir tiesīga reģistrēt vienu domēna vārdu vispārīgajā otrā līmeņa domēnā “.id.lv” ar 100% atlaidi uz vienu gadu ar tiesībām pagarināt lietošanas periodu.
Šobrīd ir izstrādāti grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kuros paredzēta dzērienu reklāmas kanālu ierobežošana, kas būtiski ietekmēs reklāmas stratēģijas Latvijā un mārketinga jomu kopumā. Kādas izmaiņas gaidāmas un kas būs jāņem vērā?
Juridiski padomi
06:00, 21. Nov. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmums ir noslēdzis līgumu par autordarba radīšanu uzņēmuma vajadzībām, tomēr pēc kāda laika atklājas, ka radīto autordarbu izmanto kāds cits cilvēks, norādot to kā savu. Autortiesību likums paredz, ka par darba autoru tiek uzskatīta persona, kuras vārds/uzvārds vai pseidonīms ir norādīts pie darba, ja vien nav pierādīts pretējais. Kā pierādīt, ka persona, kura uzdodas par darba autoru, nav šī darba autors?
Juridiski padomi
09:00, 12. Nov. 2024
Veidojot zīmolu, uzņēmējs tajā parasti iegulda radošumu, piešķir tam pievienoto vērtību un reģistrē preču zīmi, lai nostiprinātu zīmola identitāti un aizsargātu to. Bet ko darīt, ja tirgū parādās līdzīgs zīmols? Vai uzņēmumam aktīvi jāreaģē uz šādu situāciju?
Juridiski padomi
06:00, 7. Nov. 2024
Lasītājs jautā: Pašnodarbināta persona atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, ir plānots, ka katru mēnesi kontā saņems naudu par iepriekš veiktu sadarbību (procentuāli no pārdotajām grāmatām). Reizēm šī persona vēlas veidot arī personalizētus pasūtījumus klientiem. Vai pašnodarbināta persona, kas vienlaicīgi ir arī darba ņēmējs, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem bērna kopšanas pabalstu, drīkst gūt arī ienākumus no saimnieciskās darbības? Kādu summu drīkst saņemt kontā?
Juridiski padomi
09:00, 30. Okt. 2024
Lasītājs jautā: Kā zināt, kuros gadījumos ir jāreģistrē sociālo tīklu “Facebook” un “Instagram” lapa kā struktūrvienība? Vai tas pats attiecas arī uz kontu “TikTok” platformā? Kādos gadījumos tā būs struktūrvienība un kādos – ne? Piemēram, ja uzņēmums vietnē parāda savu preci, norāda cenu un iespēju pasūtīt, rakstot personīgu ziņu, vai tā būs struktūrvienība, kas jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā?
Juridiski padomi
09:00, 29. Okt. 2024
Lasītājs jautā: Komerclikuma (KL) 144.panta 1.daļas 4.1punktā ir teikts – ja sabiedrībai ir dažādas daļu kategorijas, – statūtos norāda daļu kategorijas, norādot tiesības, kas izriet no katras daļu kategorijas, kā arī katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību. Kas ietilpst “tiesībās, kas izriet no katras daļas kategorijas”?
Juridiski padomi
06:00, 17. Okt. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmums, kurš nodarbojas ar pārtikas produktu, dzērienu un tabakas nespecializēto vairumtirdzniecību, ir izveidojis interneta vietni, kurā var pieslēgties tikai reģistrēti lietotāji (sabiedrības ar ierobežotu atbildību), kuri ir noslēguši līgumu ar uzņēmumu. Šajā vietnē sabiedrība var veikt pasūtījumus un tos apmaksāt. Vai šāda interneta vietne ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā kā struktūrvienība ? Vai vairumtirgotājs var pārdot tabaku un alkoholu šādā kārtībā?
Juridiski padomi
06:00, 10. Okt. 2024
Situācijas, kad zeme un ēka kā atsevišķi īpašumi pieder dažādiem īpašniekiem, rada daudz praktisku un juridisku diskusiju jau vairāk nekā 30 gadus. 2024.gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, ar kuriem kārtējo reizi ir mēģināts rast ieilgušās problēmas risinājumu. Vai tas ir izdevies?
Juridiski padomi
06:00, 3. Okt. 2024
Gadījumi, kad pašnodarbinātajam rodas nepieciešamība pēc bezdarbnieka pabalsta, var būt dažādi. Var gadīties, ka saimnieciskajā darbībā, it īpaši tās sākumā, pašnodarbinātais negūst regulārus ienākumus vai arī to vispār nav, radot pārdomas par pieteikšanos bezdarbnieka pabalstam. Iespējams, kāds pašnodarbinātais ir nesen pārtraucis darba attiecības, pieteicies bezdarbnieka pabalsta saņemšanai un vēlas paralēli uzsākt saimniecisko darbību. Vai pašnodarbinātais var šo pabalstu saņemt? Skaidrojam!
Reklāmraksts
Juridiski padomi
11:33, 26. Sep. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmums radījis digitālo produktu ar savu unikālo dizainu. Kā rīkoties, ja kāds cits uzņēmums šo dizainu izmanto saviem produktiem, to atdarinot un izdodot fiziskas grāmatas veidā? Kādas ir uzņēmuma tiesības šādā gadījumā?
Juridiski padomi
09:00, 25. Sep. 2024
Ja uzņēmuma labprātīgas pārejas rezultātā jaunie īpašnieki iegūst daļas, valdes pienākums ir sagatavot izmaiņas dalībnieku reģistrā un iesniegt tās Uzņēmumu reģistrā. Bet kā rīkoties, ja valde šo pienākumu neveic? Vai pats dalībnieks var reģistrēt izmaiņas? Un kādas ir Uzņēmumu reģistra tiesības?
Juridiski padomi
06:00, 24. Sep. 2024
Lasītājs jautā: Pašnodarbināta persona saimnieciskās darbības vajadzībām ir paņēmusi uz nomaksu telefonu pie mobilo sakaru operatora. Ikmēneša rēķins par telefonu tiek izrakstīts uz vīra vārda. Vai šajā gadījumā pašnodarbinātā persona drīkst šos izdevumus norakstīt kā saimnieciskās darbības izdevumus?
Juridiski padomi
09:00, 17. Sep. 2024
Gan tiem, kas profesionāli darbojas nekustamo īpašumu nozarē, gan arī tiem, kas nekustamo īpašumu pērk, pārdod vai īrē tikai atsevišķos gadījumos, darījumos aizvien biežāk nākas sastapties ar nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem. Kas jāņem vērā, darījumu veicot ar starpnieka palīdzību?
Klausies
Juridiski padomi
06:00, 10. Sep. 2024
Mūsdienu pasaulē arvien vairāk pirkumu tiek izdarīti internetā. Tas ir ērti un ekonomiski izdevīgi, tomēr pirkumi internetā ir saistīti arī ar zināmu risku. Pirms darījuma veikšanas pircējs neredz konkrēto preci un nezina, vai piedāvātā prece patiesi atrodas internetveikala noliktavā. Līdz ar to juristiem, konsultējot klientus, nereti nākas sastapties ar šādiem jautājumiem – kā rīkoties, ja preces netiek piegādātas apsolītajā termiņā?
Klausies
Juridiski padomi
06:00, 4. Sep. 2024
Pamatkapitāls ir būtisks sabiedrības ar ierobežotu atbildību finanšu un juridiskās struktūras elements, ko dažādu apsvērumu dēļ dalībnieki var izvēlēties palielināt, emitējot jeb izlaižot jaunas kapitāldaļas vai palielinot esošo kapitāldaļu nominālvērtību. Šī procesa gaitā sabiedrībai ir jāņem vērā vairāki būtiski aspekti, kuru neievērošana var rezultēties tajā, ka pamatkapitālu iecerētajā veidā palielināt neizdosies.
Juridiski padomi
06:00, 2. Sep. 2024