Kam Covid-19 krīzes laikā ticis visvairāk valsts naudas, vai visām nozarēm atbalsta saņemšanas nosacījumi bijuši vienādi, cik lielā vērtībā valsts pārvaldes darbā gada laikā tiek novērstas kļūdas, un cik caurspīdīga ir mūsu sporta saimniecība? Par to intervijā – Valsts kontroles vadītājs Rolands Irklis.

Uzskatāt, ka ikviena ministrija redzēja savu lauciņu, bet vienota skatījuma šīs krīzes risināšanā trūka?

Tieši tā – pietrūka kopīgu principu, kas definētu, ka mēs ejam palīgā tad, kad ir noteikts ieņēmumu vai apgrozījuma kritums, to attiecinot uz visām nozarēm: lauksaimniecība, tūrisms, ēdināšana, radošā darbība. Tā vietā katrs šos zaudējumus pierādīja pēc savas izpratnes – pat vienā nozarē. Bija svarīgi vispirms vienoties par kopīgiem kritērijiem, lai būtu vienlīdzība starp nozarēm, lai nav tā – kāds tiek pārfinansēts, bet kādam atbalsta saņemšana tiek lieki sarežģīta vai tas netiek saņemts laikus.

Jāņem vērā, ka šī krīze Latvijas budžetam izmaksā ļoti daudz. Jau pirmajā krīzes gadā šo izmaksu summa bija tuvu vienam miljardam eiro, un arī otrā viļņa izmaksas bija ļoti lielas. Atbalsta veidos iztērētā summa ir lielāka, nekā mums paredzētais finansējums no Eiropas atveseļošanās fonda. Šī nauda būs jāatmaksā tuvākajos gados. Tāpat jāņem vērā, ka esam uzaudzējuši budžeta deficītu.