Grāmatvedības nozare piedzīvo būtiskas pārmaiņas – tehnoloģiju ienākšana un mākslīgā intelekta attīstība liek pārskatīt līdzšinējos darba modeļus un paša pakalpojuma būtību. Kādi jaunumi šajā jomā? Kā attīstās ārpakalpojuma sniegšana un kā tehnoloģijas maina grāmatveža ikdienu? Uz sarunu aicinājām Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieku, grāmatvedības uzņēmuma “PRIMUM” vadītāju Raivo Pedi.

Tikko noslēgusies gada pārskatu sezona. Ar ko šī sezona atšķiras no citām?

2024.gada pārskatiem, kas tiek gatavoti šogad, ir mainītas sabiedrību lieluma kritēriju robežvērtības. Tā ir kopīga Eiropas Savienības iniciatīva. Limiti un citi kritēriji tika noteikti jau pirms kāda laika, taču tie vairs neatbilda pašreizējai situācijai. Tāpēc šogad tika palielināts bilances kopsummas un neto apgrozījuma slieksnis par 25%. Līdz ar to daļai uzņēmumu vairs nebija jāveic obligātā zvērināta revidenta revīzija vai ierobežotā pārbaude. Savukārt daļa uzņēmumu izkrita no vidējo sabiedrību kategorijas, un tiem gada pārskats jāsagatavo agrāk.

Savulaik sarunās ar Finanšu ministriju Grāmatvežu asociācijai izdevās panākt gada pārskatu iesniegšanas termiņa pagarināšanu līdz 31.maijam. Būtiski, ka tas vairs nav noteikts uz laiku, kā tas bija Covid-19 pandēmijas laikā, bet ir pastāvīgs risinājums. Arī citās valstīs iesniegšanas termiņi nav tik īsi, kādi tie bija iepriekš Latvijā. Šis ir otrais gads, kad gada pārskati tiek iesniegti saskaņā ar jauno termiņu. Gan grāmatveži, gan revidenti to ļoti novērtē, jo pārskata sagatavošanai ir vairāk laika, kas nepieciešams kvalitatīvam procesam.

Gada pārskatu sagatavošanā arvien vairāk tiek izmantotas tehnoloģijas un automatizācijas rīki. Noteiktas kontroles darbības jau tagad daudz kvalitatīvāk var veikt ar automatizētiem rīkiem. Piemēram, iespējams salīdzināt datus pa mēnešiem un pamanīt anomālijas, nobīdes, kam jāpievērš uzmanība, kā arī automātiski ģenerēt gada pārskata formu – dati tajā ielasās automātiski. Tehnoloģiju izmantošana, protams, ir atkarīga no grāmatveža un uzņēmuma, taču jau diezgan daudz grāmatvedības nozares uzņēmumu, arī revidenti, izmanto dažādus automatizācijas rīkus.

Grāmatvežu asociācijā vadāt Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju komiteju. Kā jūs šo jomu raksturotu, kā tā attīstās?

Grāmatvedības ārpakalpojumu sektors noteikti ir uz palikšanu – tas strauji attīstās, un redzam tam vēl lielāku nākotni. Pirms diviem gadiem ieviesto ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu vērtējam atzinīgi, jo tā palīdzēja sakārtot tirgu. Manuprāt, licencēšana nenodrošina absolūtu kvalitāti, taču tā kalpo kā minimālās starta prasības. Tā ļauj saprast, kas ir tirgus dalībnieki, un veicina godprātīgu konkurenci nozarē.