Šī intervija ir kā konfekte “Gotiņa” – īsta un garšīga. Sarunājāmies ar Keitu Lūsi, kura kopā ar saviem vecākiem – Aigaru un Baibu – vada uzņēmumu, par kuru, šķiet, Latvijā ir dzirdējis ikviens: SIA “Skrīveru pārtikas kombināts”. Keitai neapšaubāmi piemīt mūsdienīga biznesa domāšana, rūpējoties par dizaina, mārketinga un citiem jautājumiem uzņēmumā, taču vienlaikus viņa uzskata – mums ir pamats turēt augstā cieņā vēsturiskās, latviskās vērtības.

Kādi SIA “Skrīveru pārtikas kombināts” ir bijuši beidzamie gadi, un kā tie mainījuši uzņēmumu?

Pandēmijas laiks tiešām ir visu mainījis. Kad uzzinājām, ka Latvijā tiek izsludināta ārkārtas situācija, mūsu kolēģi bija ceļā uz tirdziņu Lietuvā. Zvanījām, lai brauc atpakaļ. Apsēdāmies visi pie galda, un bija sajūta, ka viss ir apstājies, liela nesaprašana par tālāko. Pazuda pamats zem kājām. Pēc nelielas pauzītes, ko visi paņēmām, pamanījām, ka sociālajos tīklos kļuvis populārs tēmturis #paliecmājās. Īsā laikā nedaudz pielāgojām savu interneta veikalu un gājām rokrokā ar jaunajām tendencēm, piedāvājot mūsu saldumus iegādāties internetā. Bijām spiesti atcelt visus tirdziņus un ekskursijas, taču interneta veikals kļuva par pamatu izdzīvošanai, – jāteic, ka uzņēmuma pārdošanas rezultāti pat uzlabojās. Nupat esam palaiduši jauno interneta veikala versiju, tā ka šis laiks tiešām ir mainījis uzņēmuma darbības stilu.

Vai netiek domāts par procesu automatizāciju, lai palielinātu ražošanas jaudas? Piemēram, ietīšanu noteikti varētu veikt iekārtas.

Teorētiski ietīšanas procesu tiešām var automatizēt, zinām, ka mūsu konkurenti to jau ir izdarījuši, taču tad jāmaina konfekšu konsistence. Tik staipīgas konfektes, kādas tās ir šobrīd, ar mašīnu ietīt nav iespējams, taču, mainot konsistenci, tas jau būs nedaudz cits produkts. Roku darbs, manuprāt, ir puse no mūsu saldumu vērtības. Katrai tinējai ir savs rokraksts – paņemot rokās konfekti, es jums varu pateikt, kura tinēja to ir iesaiņojusi. Ietinot ar iekārtu, visas konfektes būs vienādas, tiks zaudēta to personība. Mūsu elegantās “Gotiņas” pārvērtīsies par vienādas formas īrisiem. Protams, ir jāiet līdzi laikam, jāattīstās, taču ir lietas, kuras nevajag mainīt. Viena no tādām ir “Gotiņas”. Domāju, neviens nepieļaus, ka to ražošana tiktu automatizēta.

Arī receptes joprojām jums ir senās. Vai tiešām nav bijis kārdinājuma pievienot kādu konservantu vai citu sastāvdaļu, kas ražošanu un realizāciju droši vien padarītu vienkāršāku?

Nē, šis mums ir stingrs nē. Izmantojam pašas labākās izejvielas, un tā tas paliks. Pie mums “Gotiņas” top no iebiezinātā piena, glikozes sīrupa, cukura un sviesta, kam pievienojam dabīgas piedevas. Pircēju iecienītākā piedeva ir lazdu rieksti, taču cenšamies iet līdzi laikam garšu ziņā. Nesen populāri kļuva dažādi produkti melnā krāsā, piemēram, dzirdējām par melnu saldējumu, tāpēc izlēmām, ka gribam arī melnās “Gotiņas” – sadarbībā ar piegādātājiem mums izdevās atrast risinājumu, kā ar dabīgām sastāvdaļām konfektēm piešķirt melno krāsu. Nesen atsākām ražot arī karameles “Zīmulis”, ko daudzi atceras no padomju laikiem. Izmantojam senās receptes, taču ir viena atšķirība – padomju laikos, ēdot šo konfekti, mute kļuva krāsaina ķīmiskās krāsas dēļ, šobrīd pievienojam tikai dabīgas krāsvielas. Ejot līdzi laikam, mums ir tapušas arī vegāniskas konfektes.