Visiem, kas kaut ko vēlas būvēt, jārēķinās ar ilgtsošu un problemātisku būvniecības procesu – laikietilpīgas procedūras, vispārīgo noteikumu interpretācija dažādās pašvaldībās, aizvien pieaugošais administratīvais slogs padara būvniecību sarežģītu. Lai situāciju uzlabotu, vasaras vidū spēkā stājušās izmaiņas regulējumā. Kā mainījies būvniecības process, vai grozījumi veicinās nozares attīstību un kas vēl būtu jādara, lai situācija būvniecībā uzlabotos? To oktobrī vaicājām būvniecības uzņēmumiem un viņus pārstāvošajām organizācijām.

Tikai ceļa sākumā

“Jau vairāk nekā 10 gadus būvniecības nozare Latvijā darbojas pārmērīgas birokrātijas apstākļos. Pagrieziena punkts bija 2014.gads, kad pēc Zolitūdes traģēdijas tika pieņemti apjomīgi grozījumi Būvniecības likumā,” stāsta sabiedrības ar ierobežotu atbildību “YIT LATVIJA” valdes loceklis, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses biedrs Andris Božē. “Lai arī ieviestās izmaiņas bija saprotamas no sabiedrības drošības viedokļa, praksē tās radīja sarežģītu sistēmu ar trīskāršu un pat četrkāršu kontroli dažādos procesos. Rezultātā būvniecība un nekustamo īpašumu attīstība kļuva par vienu no birokrātiski smagnējākajām nozarēm Latvijā, ievērojami atpaliekot no Lietuvas un Igaunijas attīstības tempiem gan dzīvojamo, gan komercobjektu būvniecībā.”

Viņš norāda, ka ne mazāk problemātiska ir būvspeciālistu sertifikācijas sistēma. “Ikviens speciālists ir spiests ik gadu maksāt vairākus simtus eiro par katru sertifikātu, bet daudziem ir nepieciešami vairāki, piemēram, būvdarbu vadībā, inženiersistēmu uzraudzībā. Kopējās izmaksas var sasniegt pat tūkstoti eiro gadā. Papildus tam jāapmeklē arī maksas kursi, kas vēl vairāk palielina finansiālo slogu. Tā rezultātā daudzi izvēlas uzturēt tikai vienu sertifikātu, un trūkst profesionāļu šaurākās nozares jomās. Sistēma būtiski samazina ekspertu pieejamību, un šāda pieeja neatbilst mūsdienu darba tirgus vajadzībām – īpaši salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kur sertifikācijas process ir vienkāršāks vai vispār nav nepieciešams.”