Auditorijas paradumu maiņa, ierobežotība, reklāmas tirgus stagnēšana, izmaksu palielināšanās, ko lielā mērā izraisījusi ģeopolitiskā situācija pasaulē – tas viss vēl vairāk vājinājis mediju jeb plašsaziņas līdzekļu nozares dzīvotspēju. Šoreiz lūkosim, kā klājas vēsturiski senākajai mediju jomai  – drukātajai presei.

Pārāk daudz spēlētāju

Jau vismaz 20 gadu, kopš internets ienāca plašsaziņas līdzekļu teritorijā, drukātie mediji tiek dēvēti par izmirstošu nozari. Laikam ejot, šī prognoze tiek pastiprināta, sevišķi aktīva lejupslīde iezīmējas tieši pēdējos 10 gados. Tomēr par spīti drūmajām porgnozēm drukātos medijus joprojām izdod, pērk, abonē un lasa. Tiesa gan, viens no to nopietnākajiem darbības izaicinājumiem ir sīvā konkurence, kur sava vieta jāizcīna līdzās televīzijai, radio un interneta medijiem. Pirms pāris gadiem “Baltic Media Health Check” pētījumā secināts, ka Latvijā arvien vairāk mediju, lai gūtu konkurences priekšrocības, savu darbību paplašina, veidojot saturu vienlaikus vairākas vairākos formātos – gan teksta, gan audiovizuālos – un ievieto to dažādās mediju platformās.