Pieaugoši sankciju riski: kas jāņem vērā Latvijas uzņēmumiem?
2025-03-21
Saiva Krastiņa, AS "Citadele banka", Sankciju atbilstības daļas vadītāja
Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība (ES) un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām. Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.
Baltijas valstīs vairāk nekā 40 vietējie uzņēmumi un privātpersonas ir tieši vai netieši pakļauti sankcijām no ES un ASV puses. Ir uzsākti arī vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem, uz robežas konstatēti tūkstošiem pārkāpumi, kā arī noteikti jau pirmie sodi, tostarp brīvības atņemšana un naudassodi. Turklāt drīzumā gaidāma arī jauna papildu administratīvā atbildība par mazāku apmēru sankciju pārkāpumiem.
Jāņem vērā, ka uzņēmumi dažkārt neapzināti tiek iesaistīti sankciju apiešanas shēmās, īpaši saistībā ar tā saucamajām sektorālajām sankcijām, kas noteiktas pret konkrētām precēm un pakalpojumiem. Tādēļ nepietiekamas sankciju pārbaudes uzņēmumos var novest pie sankciju pārkāpumiem. Visnozīmīgākie sankciju riski Baltijas valstīs ir transporta un loģistikas nozarēs, kā arī saistībā ar dabas resursiem un tehnoloģijām, kuras var izmantot arī militāros nolūkos.
Kādas ir jaunākās sankcijas?
ES nesen ir atjaunojusi sankcijas pret vairāk nekā 2000 Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām, pagarinot šos ierobežojumus līdz 2025.gada septembrim. Tāpat 24.februārī, sākoties Krievijas pilna mēroga agresijas Ukrainā ceturtajam gadam, ES pieņēma 16.sankciju paketi pret Krieviju. Šī pakete ir izstrādāta, lai vēl vairāk palielinātu spiedienu uz agresoru, un tā ir daļa no ES apņemšanās panākt taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā. Līdzvērtīgas sankcijas pieņemtas arī attiecībā pret Baltkrieviju. Cita starpā, 24.februārī tika noteikts pilnīgs darījumu aizliegums ar konkrētiem Krievijas infrastruktūras objektiem: tas ietver divas Maskavas lidostas (Vnukovo lidostu un Žukovska lidostu), četras reģionālās lidostas un vairākas ostas, tostarp, Ust-Lugas un Primorskas ostas Baltijas jūras krastā un Novorosijskas ostu Melnās jūras krastā.
Lai arī ASV kopš prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā nav pieņēmusi jaunas nozīmīgas sankcijas pret Krieviju, joprojām spēkā ir iepriekš pieņemtās sankcijas, tostarp, gan 2025.gada janvārī pieņemtās plašās sankcijas pret daudzām Krievijas finanšu iestādēm, gan arī iepriekš paplašinātais Ārvalstu aktīvu kontroles biroja mandāts noteikt sankcijas pret tām ārvalstu finanšu iestādēm, kas tieši vai netieši būtu iesaistītas pret Krieviju noteikto sankciju apiešanā, īpaši saistībā ar Krievijas militāri industriālo sektoru. 2025.gada sākumā šādas sekundārās sankcijas tika noteiktas pret vienu no lielākajām bankām Kirgizstānā, kurai pēcāk nācās būtiski ierobežot sniegtos pakalpojumus, tajā skaita tika apturēta šīs bankas izsniegto VISA maksājumu karšu darbība un faktiski pārtraukti starptautiskie un daļēji arī vietējie norēķini. Šis risks jāņem vērā arī bankām Latvijā. Arī ES ir tiesības noteikt sankcijas pret personām, kas iesaistītas sankciju apiešanā.
Ko sankciju apiešana var maksāt uzņēmējiem?
Nereti var novērot, ka sankciju pārkāpēji turpina attīstīt sankciju apiešanas shēmas, padarot tās aizvien sarežģītākas un grūtāk konstatējamas. Turklāt diezgan bieži šajās shēmās tiek iesaistīti arī vietējie uzņēmumi.
Piemēram, tipisks sankciju pārkāpums ir, kad vietējais uzņēmējs pārdod sankcijām pakļautas preces uz tādām ar sankciju apiešanas riskiem saistītām valstīm un teritorijām kā, piemēram, Apvienotie Arābu Emirāti, Turcija, Kazahstāna, Honkonga, Serbija, Armēnija, u. c. Savukārt negodprātīgi vietējā uzņēmēja partneri šīs preces pēcāk piegādā partneriem Krievijā, potenciāli sniedzot atbalstu Krievijas veiktajai agresijai pret Ukrainu. Nereti šajā ķēdē, lai slēptu pēdas, tiek iesaistīti vēl papildu starpnieki, tostarp arī ES reģistrēti uzņēmumi.
Internetā un sociālajos tīklos aizvien biežāk parādās video un cits saturs, kas rada šaubas – vai tas ir īsts vai viltots? Kā atpazīt satura viltojumu un kā rīkoties, ja tas skar uzņēmumu?
Viedokļi
09:00, 28. Aug. 2025
Jaunajām tehnoloģijām attīstoties, mākslīgais intelekts atvieglo ikdienu ne vien iedzīvotājiem, bet kļūst par “darbarīku” arī krāpniekiem. Parādās arvien vairāk rīku un programmu, ko garnadži var izmantot, cenšoties apkrāpt iedzīvotājus. Kādas ir jaunās krāpnieku tendences digitālajā pasaulē, kuras ir izplatītākās riska grupas un ko ņemt vērā, lai no krāpniecības izvairītos?
Viedokļi
13:19, 27. Aug. 2025
Ģeopolitiskā nenoteiktība, agresorvalstu tuvums, Amerikas Savienoto Valstu tarifi – tie ir tikai daži no izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras uzņēmumi. Kā nozari ietekmē iespējamā tarifu paaugstināšana, agresorsvalsts tuvums un situācija pasaulē kopumā? To augustā vaicājām tirgotājiem, ražotājiem un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām.
Viedokļi
09:00, 13. Aug. 2025
Iepriekšējais gads loģistikas nozarē Latvijā bija izaicinošs, jo ekonomikas stagnācija turpinājās jau otro gadu pēc kārtas. 2024.gadā Latvijas ekonomiku raksturoja lēns izaugsmes temps, ko ietekmēja ierobežota pirktspēja un inflācijas palēnināšanās. Šo pašu situāciju novērojam arī 2025.gadā. Lai gan iedzīvotāju ienākumi stabilizējās, pircēji joprojām izvēlas taupīgākus risinājumus, priekšroku dodot lētākām precēm un pakalpojumiem. Jūnijā veiktā “Norstat” sabiedriskās domas aptauja “Know your people Latvia Q2 2025” liecina, ka 32% Latvijas iedzīvotāju ir nobažījušies par savu ģimenes finanšu situāciju.
Viedokļi
14:38, 1. Aug. 2025
Pasīva kapitāla piesaiste, mazas pievienotās vērtības un kopumā nelieli uzņēmumi diemžēl ir nevis izņēmums, bet gan mūsu valsts saimnieciskās darbības ikdiena. Tam seko nespēja strādāt efektīvi un kāpināt algas, kas diemžēl rezultējies masveida darbaspēka aizbraukšanā no Latvijas. Visiem skaidrs, ka šo situāciju varētu labot ar investīciju palīdzību. Tās Latvijā arī ienāk, taču ne pietiekami, lai kardināli uzlabotu mūsu valsts saimniecisko situāciju.
Viedokļi
06:00, 23. Jūl. 2025
Euribor krituma fāze tuvojas noslēgumam un tuvākajā laikā gaidāmas izmaiņas gan Eiropas Centrālās bankas monetārajā politikā, gan Euribor likmēs. Tiek prognozēts, ka sešu mēnešu Euribor stabilizēsies 1,75%–2% līmenī, un iespējas tālākam samazinājumam ir ļoti ierobežotas. Eirozona pāriet monetārās politikas pauzes fāzē, līdz ar ko sagaidāma arī Euribor likmju stabilizēšanās.
Viedokļi
13:02, 18. Jūl. 2025
Jūnija sākumā – laikā, kad gada pārskati jau iesniegti un var atklāt vasaras sezonu, – 24 grāmatvežu komandas pulcējās uz “iFinanses” organizēto ikgadējo “Grāmatvežu čempionātu 2025”. Komandām bija iespēja demonstrēt visas mūsdienīga grāmatveža darbā nepieciešamās prasmes – kritisko domāšanu, stratēģisko domāšanu, spēju apstrādāt lielu informācijas apjomu, lielisku atmiņu, attapību, radošumu un sadarbības prasmes. Bet kā ir ar tehnoloģijām? Vai mākslīgais intelekts jau ienācis grāmatvežu ikdienā? Kādus mākslīgā intelekta un digitalizācijas rīkus izmanto grāmatveži un kādi ir viņu lielākie izaicinājumi – to jautājām vairākām komandām.
Viedokļi
09:00, 16. Jūl. 2025
Latvijā turpinot samazināties iedzīvotāju skaitam, sarūk arī darba roku skaits. Viens no risinājumiem, uz kuru uzņēmumi jau raugās, ir senioru iesaiste darba tirgū. Taču vai tas ir reāls risinājums, un vai cienījamais vecums netiek uztverts kā trūkums novecojošo zināšanu dēļ? To jūnijā jautājām uzņēmējiem.
Viedokļi
06:00, 18. Jūn. 2025
Lai arī cilvēciskais kontakts darba vidē ir nozīmīgs, tomēr rodas jautājums – vai sapulces vienmēr ir efektīvas? Nereti tās no mērķtiecīgas lēmumu pieņemšanas un ideju ģenerēšanas pārvēršas par birokrātisku rutīnu un kļūst par produktivitātes zuduma avotu. Kā to mainīt?
Viedokļi
06:00, 29. Mai. 2025
Ikviens darba devējs vēlas, lai viņa darbinieki strādātu pēc iespējas produktīvāk un rezultāti būtu maksimāli labākie. Veids, kā to izmērīt, katrai nozarei un uzņēmumam ir savs – kādam svarīgi, ko dara konkurenti, bet kādam citam nozīmīgākais rādītājs ir klientu apmierinātība.
Viedokļi
06:00, 14. Mai. 2025
Izstrādāti pēdējā laikā apjomīgākie grozījumi Darba likumā, kas skars virkni jautājumu, kas būs saistoši virknei uzņēmumu un to darbiniekiem. Izmaiņas sagaidāmas gan virsstundu apmaksas, gan algu izmaksas kārtībā, bet viens no karstākajiem jautājumiem ir par darba laika saīsināšanu. Ko par plānotajām izmaiņām saka uzņēmēji?
Viedokļi
06:00, 16. Apr. 2025
Birokrātijas un administratīvā sloga mazināšana valsts pārvaldē ir daudzu valsts iestāžu un politiķu solījumu mapītēs. Un, lai arī šo jautājumu risināšanā progress notiek, uzņēmēju attīstību joprojām mēdz kavēt ārkārtīgi grūti izpildāmās vai pat neizpildāmās prasības no valsts puses, par kuru reālo pienesumu var tikai izteikt minējumus. Vaicājam uzņēmējiem – kur viņi izjūt lielāko administratīvo slogu un kas būtu jāmaina?
Viedokļi
06:00, 19. Mar. 2025
Lai sasniegtu lielāku produktivitāti publiskajā sektorā, tiks ieviests “DeskTime” risinājums dažādās valsts iestādēs. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norāda, ka šādi efektivitāti varētu paaugstināt par 30%. Žurnāla “iFiT” februāra numurā dažādu jomu ekspertiem jautājām, kā viņi vērtē šo ieceri.
Viedokļi
06:00, 4. Feb. 2025
Donalds Tramps savās priekšvēlēšanu kampaņās demonstrē pārsteidzoši inovatīvu pieeju. 2016.gadā viņš izmantoja mērķtiecīgu vēstījumu virzību sociālajos tīklos. Savukārt 2024.gadā par panākumu atslēgu kļuva cita komunikācijas stratēģija, kas var sniegt vērtīgas atziņas mūsdienu līderiem.
Viedokļi
15:56, 23. Jan. 2025