Lai arī Latvijā nav tradicionālo fosilo energoresursu (ogļu, naftas) ieguves vietu, valsts ir bagāta ar citiem izrakteņiem, kurus izmanto, piemēram, kā izejvielu būvmateriālu ražošanā (ģipšakmens, kaļkakmens, saldūdens kaļķiezis, šūnakmens, dolomīts, laukakmeņi, smilts, māls, kvarca smilts, aleirīts, smilšmāls, smilts-grants, mālsmilts). Kādas sekas var iestāties, ja netiek ievērotas derīgo izrakteņu iegūšanas prasības?

Izlasot šo rakstu, uzzināsi:

  • Kas Latvijā regulē derīgo izrakteņu ieguvi un kādiem normatīvajiem aktiem jāpievērš uzmanība
  • Kādas sekas var radīt lēmuma par derīgo izrakteņu ieguves vietas ārpuskārtas topogrāfisko uzmērīšanu nepildīšana