Servitūta ceļš – kas jāievēro uzņēmējam?
2024-06-27
Olavs Cers, SIA "Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns", partneris, zvērināts advokāts
Bieži vien, runājot par nekustamā īpašuma iegādi vai izmantošanu, tiek minēts termins “servitūts” vai “ceļa servitūts”. Kas ir servitūts? Kas jāievēro uzņēmējam saistībā ar servitūta ceļu?
Izlasot šo rakstu, uzzināsi:
- Kā tiek iedalīti servitūti, kādas tiesības ar to var piešķirt un kādas ir servitūtu atšķirības
- Kas var izmantot servitūta ceļu un kas nosaka tā izmantošanu
- Vai īpašnieks drīkst aizliegt vai radīt šķēršļus servitūta lietošanai, kāpēc noteiktas šādas normas
- Kuram ir pienākums kopt servitūta ceļu, kas to nosaka
- Vai servitūta ceļš ir obligāts, kas un kāpēc nosaka tā nepieciešamību
Mainoties kapitālsabiedrības īpašniekiem, Uzņēmumu reģistrā (UR) ir jāiesniedz Komerclikumā noteiktie dokumenti. Vai var pārrakstīt kapitāldaļas no viena īpašnieka citam bez kādu īpašu dokumentu sagatavošanas? Vai arī bez šiem UR iesniedzamajiem dokumentiem nepieciešami vēl kādi? Apskatām, kas paredzēts likumu normās un kādi ir noteiktie ierobežojumi.
Juridiski padomi
06:00, 13. Jūn. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmuma meitas uzņēmumam ar tiesas lēmumu tiek noteikta summa, kas jānomaksā. Meitas uzņēmumam šāda naudas summa nav pieejama. Vai šo summu var piedzīt no mātes uzņēmuma?
Juridiski padomi
06:00, 11. Jūn. 2024
Saeimas kārtības rullī kopš 2012.gada februāra ir iekļauta 5.3nodaļa, kas paredz kolektīvā iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas procedūru. Kopš 2023.gada 1.janvāra arī Pašvaldību likumā ir iestrādāts kolektīvo iesniegumu mehānisms. Lai rosinātu izmaiņas likumā nepieciešams savākt 10 000 parakstus. Kādas ir kolektīvā iesnieguma iesniegšanas iespējas un procedūras?
Juridiski padomi
06:00, 10. Jūn. 2024
Lai spētu pielāgoties mainīgajai digitalizācijas videi un jauniem kiberdrošības draudiem, Eiropas Komisija ir izstrādājusi jaunu regulējumu – direktīvu 2022/2555, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Eiropas Savienībā. Latvijā jauno direktīvu plānots pārņemt, izstrādājot jaunu likumu – Nacionālās kiberdrošības likumu. Apskatām, kādas izmaiņas gaidāmas, uz ko tās attieksies un kad tās varētu stāties spēkā, ja likuma pieņemšanas process ritēs pēc plāna.
Juridiski padomi
06:00, 4. Jūn. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmums organizē sporta sacensības, pēc kurām sacensību dalībnieku dati (vārds, uzvārds, uzrādītais rezultāts, iegūtā vieta, kā arī godalgoto vietu ieguvēju fotogrāfija) tiek publicēti uzņēmuma mājaslapā. Vai uzņēmums drīkst šādi rīkoties? Vai netiek pārkāptas dalībnieku tiesības, ja dati kļūst publiski pieejami? Vai uzņēmumam jāsaņem dalībnieka piekrišana datu publicēšanai?
Juridiski padomi
09:00, 28. Mai. 2024
2023.gada 16.martā tika pieņemts Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums, kas paredz, ka no 2025.gada 28.jūnija cilvēkiem, kuriem ir ierobežota kāda no sensorajām spējām (redze, dzirde, tauste, oža, garša, līdzsvars un propriocepcija), precei vai pakalpojumam jābūt pieejamam lietošanai, izmantojot citu sensoro kanālu. Kā pielāgot preces, lai tās būtu pieejamas ikvienam?
Juridiski padomi
06:00, 27. Mai. 2024
Tiesiskās attiecības, kas saistītas ar dzīvokļa īpašumos sadalīto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanu un mājas uzturēšanas pakalpojumu nodrošināšanu, vienmēr ir raisījušas ne mazums strīdu un diskusiju. To pierāda arī Senātā otrreiz nonākusī lieta par strīdu starp uzņēmumu “Jūrmalas ūdens” un daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopību par parāda piedziņu par sniegtajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem. Apskatām, kādi bija Senāta secinājumi šajā lietā.
Juridiski padomi
06:00, 23. Mai. 2024
Lasītājs jautā: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, saņem nomas pakalpojumu iekšzemē – tirdziņa vietu Latvijā – no Igaunijas uzņēmuma, kurš ir PVN maksātājs. Vai, saņemot šādu pakalpojumu, sabiedrībai jāreģistrējas kā PVN maksātājam?
Juridiski padomi
06:00, 21. Mai. 2024
Latvijā šobrīd apzināti teju 15 tūkst. valsts nozīmes dižkoku, kas aug uz valsts un pašvaldību zemes, kā arī privātpersonu un juridisku personu īpašumos. Likums neizdala atšķirīgus noteikumus katrai īpašnieku grupai. Proti, uz uzņēmējiem tāpat kā citām īpašnieku grupām attiecas vieni un tie paši noteikumi. Kādi noteikumi jāievēro uzņēmējiem, ja īpašumā aug dižkoks?
Juridiski padomi
06:00, 17. Mai. 2024
Noslēdzot pirkuma līgumu, puses paļaujas, ka tiks nodrošināta pienācīga saistību izpilde atbilstoši līgumam. Proti, pārdevējam ir pienākums piegādāt līguma noteikumiem atbilstošas preces, savukārt pircējam – pienākums samaksāt pielīgto atlīdzību. Ja kāda no pusēm neizpilda līgumā paredzētās saistības, otra puse var izmantot likumā un līgumā paredzētos līdzekļus pārkāpuma un tā seku novēršanai. Kā tiek veikta zaudējumu atlīdzināšana gadījumos, kad līgumslēdzēji reģistrēti Latvijā, un kā – ja ārvalstīs?
Juridiski padomi
06:00, 15. Mai. 2024
Situācija: “Tika uzsākta saimnieciskā darbība. Darba vajadzībām tika iegādāts inventārs un datortehnika par kopējo summu 3000 eiro. Kā pareizi šos izdevumus reģistrēt saimnieciskās darbības žurnālā, lai norakstītu tos šajā gadā. Un kā darīt, ja kādas preces iegādei izmantots bankas kredīts?”
Reklāmraksts
Juridiski padomi
06:00, 15. Mai. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmums vēlas izrakstīt rēķinu pašnodarbinātai personai, kuras nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs sakrīt ar personas kodu. Pašnodarbinātā persona atsakās dot savu reģistrācijas numuru (personas kodu). Vai drīkst izrakstīt rēķinu bez reģistrācijas numura / personas koda? Vai šāds rēķins var apliecināt veikto darījumu un ļaus konkrēto darījumu iegrāmatot?
Juridiski padomi
09:00, 14. Mai. 2024
Pirms kāda laika rezonansi sociālajos tīklos raisīja kādas žurnālistes ieraksts par līguma punktu, kurā noteikts, ka pasūtītājam kategoriski aizliegts celt neslavu sociālajos tīklos, interneta vidē vai citādi graut izplatītāja reputāciju. Par to piemērojams naudas sods minimālās mēnešalgas apmērā. Vai šādu punktu drīkst iekļaut līgumā?
Klausies
Juridiski padomi
06:00, 16. Apr. 2024
Nav noslēpums, ka par klimata pārmaiņām tiek runāts jau kādu laiku, tāpēc Eiropas Savienībā (ES) kopš 2022.gada 1.ceturkšņa tiek īstenota ambicioza klimata politika, kuras laikā jau vairāk nekā puse ES dalībvalstu ir pieņēmušas nacionālos klimata likumus. Arī Latvijā ir nepieciešams ņemt vērā klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgoties tās sekām, apstiprinot izstrādāto Klimata likumprojektu.
Juridiski padomi
06:00, 2. Apr. 2024
