Aizvadītajā mēnesī augstākā līmeņa "domēna.lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas turētājs – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa (NIC) – aicināja domēnvārdus īpašniekus reģistrēt domēnus latviešu valodā, izmantojot diakritiskās zīmes. Tās ir zīmes latviešu valodā, kas norāda uz skaņas garumu (ā, ē, ī, ū), mīkstinājumu (ģ, ķ, ļ, ņ) vai arī uz šņāceni (č, š, ž, dž). SIA "Sorainen ZAB" eksperti skaidro, kādos gadījumos tas varētu būt īpaši būtiski.

Līdz šim vairums uzņēmumu savām mājaslapām ir izvēlējušies tradicionālus domēna vārdus, t.i., domēna vārdus bez diakritiskām zīmēm, pat ja uzņēmuma zīmols latviešu valodā tās satur. Abu veidu domēna vārdu veidi ir pieļaujami, taču līdz šim latviskie domēni nebija guvuši popularitāti.

Kādos gadījumos uzņēmumam tas varētu būt aktuāli? Kāds cits var aizņemt "latvisko" domēnu, kas līdzīgs uzņēmuma esošajam domēnam. Piemēram, uzņēmumu sauc SIA "Pūkainītis", un ir reģistrēts domēna vārds "Pukainitis.lv". Tas kādam attapīgam darbonim neliedz piereģistrēt domēna vārdu "pūkainītis.lv". Domēna vārda aizņemšana jeb "tupēšana" (cybersquatting) ir praksē izplatītākais domēna negodprātīgas izmantošanas veids. "Tupēšana" attiecas uz tādiem domēna vārdiem, kuri acīmredzami asociējas nevis ar personu, kas domēnvārdu ir reģistrējusi, bet ar citu populāru komersantu, preci vai pakalpojumu. Šādu domēna vārdu reģistrācija, ko bez atļaujas veikusi trešā persona, ir nelikumīga citai personai piederoša vārda, piemēram, preču zīmes, lietošana.

"Tupēšanai" cita domēna vārdā ir raksturīgs tas, ka domēna vārda turētājam pašam nav vajadzības pēc šī domēna vārda. Personas nolūks visbiežāk ir gūt labumu – pārdot domēna vārdu par vairākkārt augstāku cenu vai arī piesaistīt uzmanību savai mājaslapai ar populāra domēna vārda lietošanu un, piemēram, pelnīt no mājaslapā izvietotajām reklāmām.

Ja ieinteresētā persona vēršas tiesā, domēna vārdu iespējams no "tupētāja" atgūt. Taču SIA "Sorainen ZAB" pieredze liecina, ka vairums domēna vārdu strīdu līdz tiesai nenonāk, jo tiesvedība ir dārga un laikietilpīga. Potenciālie prasītāji bieži vien piekāpjas potenciālajiem atbildētājiem un domēna vārdus atpērk – pat ja tiesvedības gadījumā būtu prognozējams sekmīgs lietas iznākums.

Savukārt pati "tupētājam" samaksātā pirkuma cena ir ievērojami augstāka nekā sākotnējā domēna vārda cena. NIC norāda, ka sākotnējā domēna vārda cena ir 8,47 eiro, kamēr otrreizējā tirgus cena var būt no 500 līdz 15 000 eiro vai pat augstāka.

Ņemot vērā jauno praksi domēnu vārdu latviskošanā, nav šaubu, ka dažādi domēna vārdu "tupētāji" jau ir uzsākuši iepirkt šādus latviskos domēna vārdus, un būs vēlāk gatavi tos pārdot uzņēmumiem par augstām cenām.

Tādēļ uzņēmumiem ieteicams apsvērt latviska domēna vārda reģistrāciju, ja uzņēmuma zīmols ietver garumzīmes, mīkstinājuma zīmes vai šņāceņus, bet esošais domēns ir reģistrēts bez tām.