Rūpējoties par zemeslodi un vidi, saskaramies ar dažādiem izaicinājumiem – klimata pārmaiņas, piesārņojums un resursu izsīkums –, tāpēc aizvien biežāk pirkuma izdarīšanas brīdī pircējs vēlas dot savu artavu situācijas uzlabošanai, izvēloties videi draudzīgus produktus. Vai vienmēr var ticēt uz produktiem uzdrukātajiem apgalvojumiem par draudzīgumu videi? Kas patiešām ir videi draudzīgs produkts?

Lai risinātu klimata pārmaiņu ietekmi, Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies panākt klimata neitralitāti līdz 2050.gadam. Šī mērķa sasniegšanai ir izstrādāts Eiropas zaļais kurss, kas ir stratēģija ar mērķi pārveidot ES ekonomiku, lai tā būtu ilgtspējīga un konkurētspējīga, samazinot emisijas vismaz par 55% līdz 2030.gadam.

Eiropas zaļais kurss nav tikai skaists dokuments bez jebkāda seguma, bet gan juridiski saistoša ES apņemšanās veikt darbības dažādās jomās, lai sasniegtu nospraustos mērķus un panāktu klimatneitralitāti. Mērķu sasniegšanai ES ietvaros tiek meklēti risinājumi un pieņemts regulējums, kas attiecas uz energoefektivitāti, transportlīdzekļiem un pāreju uz videi draudzīgākiem pārvietošanās līdzekļiem, ēku atjaunošanu, videi draudzīgāku ražošanas procesu un citām jomām.

Šobrīd Eiropas zaļā kursa ietvaros un arī ārpus tā daudz tiek runāts par dažādiem ilgtspējas aspektiem. Ilgtspēja jau ir kļuvusi par apzinīgāko uzņēmumu ikdienu, gan izstrādājot ilgtspējas stratēģijas, gan ziņojot par sasniegtajiem ilgtspējas mērķiem. Vienlaikus ir arī tādi uzņēmumi, kas izmanto šo situāciju, reklamējot sevi, savus produktus un pakalpojumus kā “zaļus”, videi draudzīgus vai ilgtspējīgus, jo tas var radīt priekšrocības tirgū.

Kas ir videi draudzīgs produkts?

Mūsdienās zaļmaldināšanas rezultātā ražotāji un pārdevēji, vēloties palielināt pārdošanas apjomus, nekautrējas saviem produktiem vai pakalpojumiem piešķirt dažādus apzīmējumus un norādes – videi draudzīgs, ekoloģisks, ilgtspējīgs un tā tālāk. Šādas rīcības rezultātā bieži rodas pārpratums, vai videi draudzīgs produkts ir tas pats, kas ekoloģisks produkts, un vai vispār šādi apzīmējumi ir patiesi.

Mēģinot vienkāršiem vārdiem noformulēt, kas ir videi draudzīgs produkts, parasti to apraksta kā produktu, kas radīts, ņemot vērā ietekmi uz vidi. Videi draudzīgi produkti tiek ražoti, piemēram, izmantojot ilgtspējīgas izejvielas, to ražošanas un lietošanas laikā tiek samazināts kaitīgo izmešu un atkritumu daudzums, kā arī var būt citi aspekti, kas konkrētu produktu padara videi draudzīgāku salīdzinājumā ar citiem produktiem. Arī ekoloģisks produkts var būt tāds, kas radīts, piemēram, no videi draudzīgā veidā audzētiem lauksaimniecības produktiem. Tādējādi šobrīd īsti nav nozīmes, vai produkts tiek dēvēts par videi draudzīgu, ekoloģisku vai tam tiek piešķirts cits apzīmējums, svarīgi, lai produktu tā dēvē tikai gadījumos, kad tas patiešām ir radīts veidā, kas salīdzinājumā ar citiem produktiem, ir videi draudzīgāks.

_______________________________________________________________________

Šobrīd īsti nav nozīmes, vai produkts tiek dēvēts par videi draudzīgu, ekoloģisku vai tam tiek piešķirts cits apzīmējums, svarīgi, lai produktu tā dēvē tikai gadījumos, kad tas patiešām ir radīts videi draudzīgākā veidā

_______________________________________________________________________

Saskaņā ar Eiropas Vides biroja (European Environmental Bureau) Eiropā veiktām aptaujām liela daļa pircēju vēlētos iegādāties videi draudzīgus produktus, tāpēc šādi produkti ražotājiem un tirgotājiem šobrīd rada zināmas priekšrocības tirgū, kas arī tiek izmantots, tomēr ne vienmēr korektā veidā. Diemžēl zaļmaldināšanas gadījumu skaits ir ievērojami pieaudzis, kā rezultātā gandrīz divas trešdaļas (61%) patērētāju atzīst, ka viņiem ir grūti saprast, kuri produkti ir patiesi videi draudzīgi. Jau šobrīd ES ietvaros ir vairāki rīki, kas uzņēmējiem ļauj ieviest tādu pārvaldības sistēmu, kam vajadzētu radīt lielāku uzticību uz produktiem izvietotajiem apgalvojumiem, piemēram, regula 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par regulas 761/2001 un komisijas lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu un ES ekomarķējums, kas ieviests ar regulu 66/2010 par ES ekomarķējumu. Atsevišķas ES dalībvalstis ir ieviesušas vietējās sistēmas, kas ļauj pārliecināties par videi draudzīgu paziņojumu atbilstību, piemēram, Vācijā marķējums “Zilais eņģelis” tiek izmantots jau vismaz 45 gadus.

Neskatoties uz to, 2021.gadā ES konstatēja, ka gandrīz puse apgalvojumu par draudzīgumu videi nav patiesi. Normatīvais regulējums gan Eiropā, gan Latvijā jau šobrīd ļauj vērsties pret šādiem uzņēmējiem, kas ir pamanāms arī prasību skaita pieaugumā pret dažādu jomu uzņēmumiem, kuri tiek vainoti zaļmaldināšanā. Pieredze liecina, ka jau šobrīd uzņēmums, kas izvēlas zaļmaldināšanu, lai palielinātu pārdošanas apjomus, var ciest finanšu zaudējumus un nodarīt ievērojamu kaitējumu savai reputācijai.

Latvijā zaļmaldināšanas praksi uzraugošā institūcija ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). PTAC par nekorekti izmantotām norādēm uz produktiem ir skaidrojis jau kopš 2021.gada, turklāt arī gan pēc savas iniciatīvas, gan pēc sūdzību saņemšanas ir veicis pārbaudes vairākos uzņēmumos tieši attiecībā uz maldinošu “zaļo” norāžu izmantošanu, secinot, ka šāda prakse vēl joprojām tiek izmantota.

Lai turpinātu Eiropas zaļajā kursā ietverto saistību izpildi un mazinātu zaļmaldināšanu, ES līmenī ir izstrādātas vairākas likumdošanas iniciatīvas, tajā skaitā regulējums par videi draudzīgu norāžu izmantošanu un par ilgizturīgāku produktu ražošanu.

Prasības videi draudzīgu norāžu izmantošanai

2023.gada 22.martā tika publicēts un 2023.gada jūnijā ES Parlamentā sākts izskatīt direktīvas projekts par skaidru vides norāžu pamatošanu un izdarīšanu (Zaļo norāžu direktīva), ar kuru plānots detalizētāk regulēt to, kā izmantojamas “zaļās” norādes. Šis direktīvas projekts nav vienīgais ES normatīvais akts, kas regulē produktu norādes, jo līdz šim jau izstrādātas vairākas regulas un direktīvas, kas attiecas uz, piemēram, organisku produktu apzīmējumiem, ekodizainu un citām prasībām. Jaunā direktīva neaizstās jau pastāvošās prasības, bet gan papildinās kopējo regulējumu.

Direktīvu paredzēts piemērot attiecībās ar pircēju, un tā attieksies uz uzņēmēju paustajiem vides apgalvojumiem gan par produktiem, gan pašu uzņēmumu. Ieviešot vienotas prasības par to, kādos gadījumos drīkstēs izmantot “zaļās” norādes, pircējiem tiks radīti apstākļi, kuros viņi varēs pieņemt informētus lēmumus par videi draudzīgiem pirkumiem.

Šobrīd pieejamais direktīvas projekts aizliedz uzņēmumiem izmantot vispārīgas norādes, kas nav pamatotas ar konkrētiem datiem. Piemēram, šobrīd populārās norādes par videi draudzīgu kosmētiku vai bioloģiski noārdāmiem maisiņiem vairs nedrīkstēs izmantot, ja vien nebūs pieejami konkrēti pierādījumi, kas pamatos norādēs paustos apgalvojumus. Tāpat nebūs pieļaujami apgalvojumi, ka uzņēmums ir ilgtspējīgs. Piemēram, uzņēmums “H&M” 2022.gadā apgalvoja, ka tas darbojas ilgtspējīgi, jo izmanto ilgtspējīgus resursus saviem produktiem, kā arī pats darbojas pēc iespējas videi draudzīgākā veidā.

Turpmāk “zaļajām” norādēm būs jābūt pamatotām ar zinātnes atziņām un aktuālajiem tehnikas sasniegumiem, turklāt tām būs, piemēram, jāidentificē:

  • vai apgalvojumi attiecas uz produktu kopumā vai tikai uz kādu produkta daļu;
  • vai attiecīgā produkta videi draudzīgie raksturlielumi faktiski ir labāki nekā parastiem attiecīgās produktu grupas ražojumiem;
  • vai apstākļi, kādos panākti produkta videi draudzīgi raksturlielumi, nav atstājuši negatīvu ietekmi uz vidi.

Informāciju, kas pamato norādes par ietekmi uz vidi, uzņēmēji varēs darīt pieejamu klientiem, piemēram, pievienojot tās pamatojumu papīra formā pie produkta, uz produkta izvietojot QR kodu vai pievienojot tīmekļa vietnes adresi, kurā pieejams pamatojuma apraksts.

Turpmāk “zaļās” norādes uz produktiem drīkstēs izvietot tikai tad, ja būs saņemts sertificētas iestādes apliecinājums, ka norāde satur patiesu pamatojumu par videi draudzīgiem raksturlielumiem.

Direktīvas projekts paredz, ka sodu apmēru noteiks dalībvalstis, tomēr tām būs pienākums tos noteikt tādā apmērā, lai naudas sods faktiski atņemtu pārkāpumu rezultātā gūtos labumus. Šobrīd projektā paredzēts, ka naudas soda maksimālais apmērs varētu būt vismaz 4% no uzņēmuma gada apgrozījuma attiecīgajā dalībvalstī vai vairākās dalībvalstīs, ja pārkāpums izdarīts vairākās valstīs.

Ilgizturīgāku produktu ražošanas veicināšana

Lai gan jau šobrīd dažādiem produktiem tiek izmantots ekomarķējums, kas apliecina produkta energoefektivitāti un draudzīgumu videi, ES iestādes vēlas spert soli tālāk un radīt apstākļus, kas ražotājiem liek ražot ilgizturīgākus produktus, kas tādējādi tos padarīs videi draudzīgākus.

2022.gada 30.martā tika publicēts un 2022.gada maijā ES Parlamentā sākts izskatīt regulas, ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem un atceļ direktīvu 2009/125/EK, projekts, ar ko izveido sistēmu, lai regulētu ekodizaina prasības konkrētām produktu grupām ar mērķi būtiski uzlabot to aprites, energoefektivitātes un citus vides ilgtspējības aspektus.

Regulas projekts paredz, ka ekodizaina prasības tiks piemērotas gandrīz visiem produktiem, kas tiks izvietoti ES tirgū, piemēram, sadzīves tehnika, elektronika, transportlīdzekļi, ražošanas iekārtas, ēdienu iepakojums un tamlīdzīgi. Ārpus regulas projekta atstāti tikai tādi produkti kā pārtika, cilvēkiem un dzīvniekiem paredzētās zāles un tamlīdzīgi.

_______________________________________________________________________

Eiropas Savienībā vēlas aizliegt produktos izmantot tādus elementus, kas ierobežo to mūža ilgumu vai paātrina darbības traucējumu rašanos

_______________________________________________________________________

Tāpēc ka uzņēmumi mēdz ražot produktus, kas pēc garantijas perioda beigām salūzt vai kuriem rodas funkcionāli traucējumi, ES Parlaments vēlas aizliegt produktos izmantot tādus elementus, kas ierobežo to mūža ilgumu vai paātrina darbības traucējumu rašanos. Ražotāji tiks aicināti papildu obligātajai garantijai piedāvāt arī brīvprātīgu garantiju, kas attiecīgi tiks norādīts produkta marķējumā, piemēram, kā apzīmējums “2+0” (ja tiks piedāvāta tikai obligātā garantija) vai “2+2” (ja tiks piedāvāta arī brīvprātīgā garantija). Ar šādu regulējumu ES likumdevēji cer veicināt ražotāju konkurenci savā starpā, lai pircējiem piedāvātu pēc iespējas pievilcīgāku produktu, tādējādi radot dabiskus apstākļus, lai ražotāji gribētu radīt ilgizturīgākus produktus.

Regulas projekts paredz, ka atbildību par regulas pārkāpumiem noteiks dalībvalstis, ievērojot pārkāpuma raksturu, smagumu un ilgumu, ES tirgū laisto neatbilstīgo produktu skaitu un attiecīgā gadījumā arī to, vai pārkāpums ir izdarīts tīši vai aiz nolaidības, kā arī citus apstākļus. Lai gan šobrīd regulas projekts sodu apmēru atstāj dalībvalstu ziņā, tomēr tiek ieteikts, ka minimālās sekas ir ienākumu, kas gūti pārkāpuma rezultātā, atņemšana vai dalības liegšana publiskajos iepirkumos.

Izaicinājumi uzņēmējiem

Abi aplūkotie normatīvie akti vēl tiek izskatīti ES līmenī, un to saturs var mainīties, tomēr jau šobrīd ir paredzams, ka tiem var būt ievērojama ietekme uz uzņēmumu procesiem un izmaksām. Tie uzņēmējiem radīs papildu pienākumus, kuriem ir ieteicams gatavoties jau laikus, izvērtējot gan to ietekmi uz konkrētajām produktu grupām, gan nepieciešamajām izmaiņām. Savlaicīgi sagatavojoties izmaiņām, uzņēmēji var radīt priekšrocības sev un piedāvāt tirgū atbilstošus produktus ātrāk nekā tie, kas izmaiņām nesagatavosies tik savlaicīgi.

Savukārt pircējiem šie normatīvie akti dos lielāku iespēju precīzāk iepazīties ar nepieciešamo informāciju un izvēlēties tādus produktus, kas patiesi ir videi draudzīgāki.