Ieraugot “Nike” simbolu, “Netflix” sarkanos burtus vai izdzirdot vārdu “McDonald’s”, patērētāja prātā projicējas skaidra aina – šo produktu izcelsme, īpašības un radītās emocijas. Apzīmējumi, ko uzņēmumi lieto, lai atšķirtu un izceltu savas preces vai pakalpojumus, var tikt aizsargāti kā preču zīmes.

Lai nodrošinātu zīmola unikālo identitāti, aizliedzot citiem kopēt un atdarināt vārdu, logo vai citas atšķirības zīmes, nepieciešams parūpēties par preču zīmju pienācīgu aizsardzību. Preču zīmju tiesības ir izņēmuma tiesības, proti, tās dod īpašniekam iespēju aizliegt citiem (vai par attiecīgu samaksu atļaut) izmantot reģistrēto apzīmējumu saimnieciskajā darbībā.

Svarīgi pamatprincipi

Plānojot preču zīmju aizsardzības stratēģiju, jāņem vērā trīs galvenie principi:

  • teritorialitāte. Preču zīmes ir teritoriālas, tās attiecas uz konkrētām valstīm, kurās tās ir reģistrētas vai tiek lietotas;
  • preču un pakalpojumu saraksts. Aizsardzība attiecas tikai uz konkrētiem produktiem – precēm un pakalpojumiem;
  • prioritātes princips. Tiesību konfliktos ņem vērā, kuras no tiesībām ir agrākas.

Preču zīmes labākā aizsardzība ir reģistrācija, taču, piemēram, Latvijas un dažu citu valstu tiesību normas paredz aizsardzību arī nereģistrētām preču zīmēm. Konflikta situācijās gan savu tiesību pierādīšana var būt dārgs un sarežģīts process ar lielu risku.