Ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem tiek sekots, –  tas viss veido indivīda "digitālo reputāciju", kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā. Digitālais "es" pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā viņš atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst tikpat nozīmīga, kā saruna ar cilvēku, norāda sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Human Source”  valdes priekšsēdētājs Artūrs Bļinovs un valdes loceklis Ervīns Čukurs.

Darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Turklāt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savas reputācijas graušanai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu "privātā telpa" atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.

Viens no noteicošajiem elementiem darbinieku atlasē ilgus gadus bija atsauksmes par potenciālo kandidātu. Tagad datu regula to ierobežo, bet atsauksmju vākšanas vietā nākuši sociālo mediju profili, kuros cilvēki par sevi daudz pastāsta paši. Darba devēji pārbauda kandidātus sociālajos tīklos – gan “LinkedIn”, gan “Facebook”, gan citos – , un tie veido cilvēka "profesionālo zīmolu". Tāpēc, ja cilvēks meklē darbu, ir svarīgi pievērst uzmanību ne vien sociālajo mediju profilu vizuālajam izskatam, bet arī saturam – vai nav pausti kādi aizspriedumi, diskriminācijas, stereotipi, kas attiecas, piemēram, uz cilvēka reliģisko piederību, politiskajiem uzskatiem, seksuālo orientāciju, tautību, rasi. Jāpievērš uzmanība tam, ko indivīds raksta, kam seko, kādas ziņas atbalsta un pārsūta citiem.