Valsts ieņēmumu dienestam jābūt servisa iestādei, aplokšņu algu izmaksu ir ļoti grūti pierādīt, bet ar nodokļu parādniekiem tomēr ir vēlme auklēties. Par šo un daudzām citām aktualitātēm intervijā stāsta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Reaģējot uz valdības uzdevumu efektivizēt publisko sektoru un samazināt vispārējās valdības izdevumus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) apņēmās strādājošo skaitu samazināt par apmēram 400 štata vietām. Kā tas iespējams, ja iepriekš ilgstoši izskanējis, ka VID trūkst darbinieku?

Valdība to paziņoja, ņemot vērā uzņēmēju uzstājīgo spiedienu, ka valstij ir jādomā ne tikai par nodokļu ieņēmumiem, kas Latvijā veido lielāko daļu valsts budžeta, bet arī par izdevumu samazināšanu. Bija skaidrs, ka ir jāatrod izdevumi, ko var samazināt. Tā kā VID ir lielākā valsts iestāde Latvijā, neskaitot Valsts policiju, tad ir tikai loģiski, ka lielākais izdevumu samazinājums visā valsts pārvaldē, ne tikai Finanšu ministrijas resorā, gulstas tieši uz VID pleciem. Lai parādītu, ka valsts pārvalde pati var konsolidēties, paziņojām, ka darbinieku skaitu samazinām par 400. Jautājums par valsts pārvaldes pastāvēšanas mērķi un tās procesiem jau sen nebija aktualizēts. Visu laiku tiek uzskatīts, ka valsts, valdība rada likumus, dažādus noteikumus un, loģiski, pretī vajag cilvēkus, kas to visu apkalpo. Bet mēs esam aizmirsuši uzdot jautājumu – vai tiešām visas funkcijas ir vajadzīgas? Vai, izveidojot kādu jaunu funkciju, joprojām ir aktuālas visas tās, kas pastāvējušas pēdējos desmit, divdesmit un pat trīsdesmit gadus?

Valsts pārvalde gadu gaitā ir tikai augusi. Varbūt ne tik grandiozi, kā tas tiek apgalvots sociālajos medijos, bet tomēr augusi. Ja kopējais iedzīvotāju skaits valstī joprojām samazinās, tad valsts pārvalde nedaudz, bet aug. Tas neatbilst mūsu demogrāfiskajiem rādītājiem. Viennozīmīgi nevar teikt, ka visa valsts pārvalde būtu liekēži, bet mums jāsaprot, kāpēc darām to, ko darām, vai tiešām uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā tas viss ir vajadzīgs.