Nauda ir jātērē gudri, nevis vienkārši jātaupa, Latvijā būtiskāka uzmanība jāpievērš konkurencei, nav izslēgts, ka turpmākajos gados Latvijā nāksies celt nodokļus. Par to, vērtējot 2026.gada valsts budžetu un Latvijas ekonomikas izredzes kopumā, saruna ar Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāju Innu Šteinbuku.
Nākamā gada valsts budžets – cik atbilstošs tas ir šodienas realitātei?
Ņemot vērā valdības izvirzītās prioritātes , budžets tām atbilst. Valdība par prioritātēm nosaukusi aizsardzību, kā arī demogrāfiju un ģimenes, uzsverot izglītotas un veselas sabiedrības veicināšanas nepieciešamību. Fiskālā telpa, kas tuvāko trīs gadu laikā varētu būt pieejama, un valdības aizņēmumi tiek novirzīti galvenokārt šo prioritāšu īstenošanai. Tomēr pieprasījums pēc publiskā finansējuma ir augstāks, nekā iespēja šo pieprasījumu apmierināt.
Realitāte ir tāda, ka Latvijas ekonomika kopš Covid-19 krīzes un saskaroties ar Ukrainas kara sekām, stagnēja. Ja ekonomika neaug, parasti arī nodokļu ieņēmumi neaug. Tiesa gan, jāteic, ka Latvijā gan 2024.gadā, gan arī šogad nodokļu ieņēmumi pieaug straujāk par iekšzemes kopproduktu (IKP) faktiskajās cenās. Tas liek uzdot jautājumu, cik uzticama ir nacionālo kontu statistika. Latvijā nacionālo kontu revīzijas notiek regulāri, īpaši pēc būtisku datu precizēšanas vai metodoloģijas izmaiņām, taču ne vienmēr katru gadu un visos aspektos. Protams, var izvirzīt vēl vienu hipotēzi, ka Latvijā ir uzlabojusies nodokļu iekasēšana. Varbūt patiesība ir kaut kur pa vidu – starp nacionālo kontu precizitāti un nodokļu iekasēšanas efektivitāti.
Neraugoties uz nodokļu ieņēmumu relatīvi labu dinamiku, to apjoms nav pietiekams, lai apmierinātu pieprasījumu pēc finanšu resursiem, jo patieso prioritāšu apjoms ir plašāks par jau nosauktajām. Latvijā finansējums veselības aprūpei procentos no IKP atpaliek no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja. Mums trūkst arī līdzekļu attīstībai un pētniecībai, esam viena no ES valstīm ar zemāko rādītāju. Droši vien var minēt arī citas būtiskas jomas, kur atvēlētie budžeta līdzekļi ir nepietiekami. Ja ekonomika neaug un nepietiekamu līdzekļu apstākļos valdība nepalielina tādus nodokļus, kas var dot tūlītēju atdevi, atliek dzīvot taupīgi vai daudz efektīvāk tērēt budžeta līdzekļus. Tieši šādu rīcību piedāvā darba dēvēji, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija.
Pēdējā laikā ir vērojamas pozitīvas tendences apstrādes rūpniecībā – pieaug patēriņš un uzlabojas konfidences rādītāji. Vienlaicīgi valdība pastiprina taupības taktiku. Tas dod cerību, ka tuvāko gadu laikā iztiksim bez nodokļu likmju paaugstinājuma. Īpaši ņemot vērā, ka līdz 2028.gadam ES pieļauj zināmu “fiskālo brīvību”, kad budžeta deficīts var pārsniegt 3% no IKP, paaugstinot to par 1,5%, un tie ir izdevumi aizsardzībai. Tomēr pieļauju, ka pēc 2028.gada, kad šāda “fiskālā brīvība” beigsies, nāksies paaugstināt nodokļus.
Piemēram, pievienotās vērtības nodokli (PVN)?
Jā, runa ir, pirmkārt, par PVN. Varu uzteikt valdību par PVN nepalielināšanu ne 2024.gadā, ne šogad. Ir vērts pieminēt, ka gan ES, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija aicina Latvijas valdību palielināt slogu kapitālam, tas ir, nekustamā īpašuma nodoklim, uzņēmumu ienākuma nodoklim. Mēs tiešām no šiem nodokļiem varētu iekasēt vairāk. Tādēļ PVN nav vienīgā opcija.
