Šobrīd ūdensdzirnavās ir nesezona, tomēr sarunu ar Rundāles ūdensdzirnavu muzeja vadītāju Santu Švāģeri atliekam vairākkārt – darba pilnas rokas. Un tas ir saprotams ‒ lai gan apmeklētāji ziemā netiek uzņemti, jāvada liela “saimniecība” – muzejs, alus darītava, ūdens izklaides, jāplāno pasākumi un jāgatavojas jaunajai sezonai.

Runājot par dzirnavām un to, kāpēc tās ir īpašas, Santa Švāģere atklāj: “Dzirnavas ir ļoti senas. Tā ir vislielākā vērtība. Turklāt otru tādu Latvijā nav un mēs ar to lepojamies”. Šobrīd dzirnavās saimnieko Bergmaņu ģimene, viņi ir īpašnieki jau ceturtajā paaudzē. Voldemārs Bergmanis dzirnavas nopirka tālajā 1934.gadā un tajā laikā uzstādīja modernākās iekārtas, kas bija pieejamas. Tās arī šodien ir saglabājušās un apskatāmas.

Atjaunot, lai radītu uzņēmumu

Dzirnavas ir lielas un bija labi saglabājušās, tāpēc šī brīža īpašnieki – tēvs ar meitu un dēlu – nolēma dzirnavas atjaunot. Atjaunošanai tika piesaistīti Lauku atbalsta dienesta projekti un viens pašvaldības projekts, kas palīdzēja šo nodomu īstenot. “Mūsu lieliskajā komandā ir arī palīdzīga roka, kas šos projektus raksta, es teiktu – profesionālis projektu rakstīšanā,” stāsta S. Švāģere. “Atskaites ir apmēram reizi gadā un tās ir izpildāmas. Ja projekts reāli tiek īstenots, tad tas nesagādā lielas problēmas – vienīgi jāseko līdzi sasniedzamajiem rādītājiem.”

Pēc atjaunošanas dzirnavās tika ierīkots muzejs, kas izvietots piecos stāvos un galdniecībā, kā arī ierīkota konferenču zāle, kas tiek iznomāta pasākumiem.

“Kad viss bija restaurēts, iekārtots, bija jādomā, ko darīt tālāk, jo bija skaidrs, ka muzejs viens pats nebūs dzīvotspējīgs,” atklāj Rundāles ūdensdzirnavu muzeja vadītāja. “Pirmais, kas ienāca prātā, ņemot vērā, ka blakus ir skaista ūdenstilpne, bija ūdens inventāra noma. Domāts – darīts! Tika rakstīts pašvaldības projekts SUP dēļu, laivu un katamarānu iegādei. Kas arī veiksmīgi tika apstiprināts un īstenots.”