Vasaras plaukumā domās mēdzam palaist grožus vaļīgāk, mazliet piebremzēt, doties atvaļinājumā, katrā ziņā dzīvot mierīgāk. Dārzkopības nozarē šis ir karstākais darba laiks, jo cilvēki vēlas būt tuvāk dabai, un viena no iespējām ir pabūt savā dārzā, pagalmā, iestādīt kādu skaistu ziedu vai koku. Tad jādodas uz dārzniecību. Turp dodos arī es, lai tiktos ar Antru Batraku – “Dārzs zem saules” saimnieci. Tā nu vasaras putnu apdziedātas, ierastu un eksotisku augu ieskautas, sēžam “Kabrioletā” un šķetinām jautājumu – vai viegli būt uzņēmējam dārzkopībā. Lai nerastos pārpratums, mēs nekur negrasāmies braukt, “Kabriolets” ir oranžērija saules pielietā dārzā, kur var doties mazliet citādākā ceļojumā.

Vai ziemā sanāk atvilkt elpu, lai ar jaudu varētu mesties jaunajā aktīvajā sezonā?

Ziema ir īsa, gaužām īsa. Oktobra beigās mēs rēķinām, novembrī ir gatavošanās Ziemassvētku laikam. Tad ir Ziemassvētku reklāmas, kas paņem ļoti daudz laika un enerģijas. Janvāra sākumā pāris nedēļas uzelpojam, bet janvāra beigās jau jāķeras pie augu sarakstu sagatavošanas.

Kā tas nākas, ka ar izglītību pavisam citā jomā esat izveidojusi un vadāt vienu no pazīstamākajām dārzniecībām Latvijā?

Vispār man ir trīs specialitātes, pabeidzu klasiskos filologus, kas ietver latīņu, grieķu valodu, literatūru. Paralēli mācījos juristos, bet pēc tam maģistratūrā politoloģijā.

Ja runājam par dārzkopību, tad sākumā strādājām kopā ar mammu – viņa bija dārzniece –, es savā būtībā biju tirgotāja un juriste. Vienkārši sakot, es sapratu iespējas. Mums bija zeme, mammai zināšanas, es zināju, kā atmuitot preces, lai ievestu no Eiropas, tolaik Latvija vēl nebija Eiropas Savienības sastāvā. Pirms tam man bija bijuši pieci apģērbu veikali.