Kādas ir jaunās elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietošanas priekšrocības, kādi nodokļu administrācijas lēmumi tiek publiskoti un ko īsti nozīmē automātiskās sodīšanas princips – par to intervijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietniece, Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā.
Kādas ir galvenās izmaiņas nodokļu administrēšanā 2022. gadā?
Jau pērn tika uzsāktas dažādas jaunas aktivitātes, tādējādi gan veicinot godprātīgu nodokļu nomaksu, gan arī padarot nodokļu administrēšanas jautājumus vienkāršāk risināmus uzņēmējiem. Šogad turpināsim pilnveidot pērn labi iesākto, lai šie mehānismi pilnvērtīgi funkcionētu. Savukārt, runājot par novitātēm, jāmin, ka šogad sāks darboties automātiskās sodīšanas princips tiem, kas nebūs iesnieguši savas nodokļu deklarācijas, – tas būtiski atvieglos birokrātisko slogu. Tāpat turpināsies darbs ar nodokļu maksātāju labprātīgas saistību izpildes nodrošināšanu – te runa ir par nodokļu maksātāju reitingu sistēmas attīstību.
Minējāt, ka šāgada novitāte ir automātiskās sodīšanas principa ieviešana nodokļu deklarāciju neiesniedzējiem. Ko īsti šis mehānisms paredz?
Faktiski tā ir fotoradara principa iedzīvināšana gadījumos, kad uzņēmējs laikus neiesniedz vai arī vispār neiesniedz nodokļu deklarācijas. Par to savlaicīgu neiesniegšanu tiek piemērots sods, kas noteikts likumā “Par nodokļiem un nodevām”, un soda sankcijas piemēro atkarībā no tā, cik dienu tiek kavēta nodokļu deklarācijas iesniegšana. Jāteic, ka iepriekšējos gados nodokļu maksātāju disciplīna šajā jomā diemžēl ir bijusi visnotaļ slikta. Rezultātā VID resurss, lai visus nodokļu deklarāciju neiesniedzējus sauktu pie atbildības, nav bijis tik liels, lai aptvertu visu reālo lauku. Piemēram, 2021. gadā par deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu pie administratīvās atbildības tika saukti tikai 1,74% no visiem pārkāpumu izdarītājiem jeb pieņemti 3128 lēmumi. Kaut arī normatīvajos aktos ir noteikta šī administratīvā atbildība, patiesībā šī sodu politika pārkāpumu izdarītājiem līdz šim ir bijusi izdevīga, jo VID vienkārši nepietiek resursu, lai visus pārkāpējus sodītu un veiktu audzinošo darbu šajā jomā.
Jau pirms pāris gadiem nācām klajā ar iniciatīvu izmaiņām normatīvajos aktos – likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kā arī "Administratīvās atbildības likumā" –, lai iedarbinātu tā dēvēto fotoradara principu, paredzot, ka brīdī, kad VID informācijas sistēmās tiek fiksēts, ka uzņēmējs kavē nodokļu deklarācijas iesniegšanu, sods tiek piemērots automātiski un atkarībā no tā, cik dienu ir šis kavējums. Kā zināms, uz ceļa parasti ir brīdinājuma zīme, ka priekšā ir fotoradars. Savukārt VID iestrādās elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) brīdinājumus par to, ka uzņēmējam tuvojas deklarācijas iesniegšanas termiņš. EDS būs pieejams personalizēts dokumentu iesniegšanas saraksts katram uzņēmējam ar konkrētiem deklarāciju iesniegšanas datumiem, lai uzņēmuma grāmatvedis neaizmirstu iesniegt deklarāciju. Tāpat tiks nosūtīti brīdinājumi, ka deklarācijas iesniegšanas datums tuvojas, lai uzņēmējs to neaizmirstu. Un tikai trīs dienas pēc deklarāciju iesniegšanas termiņa, ja tas tiks kavēts, tiks piemērots manis minētais automātiskais sods.
Tātad, ja deklarācija netiks iesniegta vēl trīs dienas pēc noteiktā termiņa, uzņēmējam piemērojamais naudas sods ar katru dienu sāks pieaugt?
Jā, līdz šai trešajai dienai soda mērs vēl netiks piemērots. Sods tiek piemērots, sākot ar trešo dienu, bet vēl līdz tam uzņēmumam tiks nosūtīti brīdinājumi EDS. Arī soda rēķins tiks ģenerēts automātiski. Iepriekš darbs ar deklarāciju neiesniedzējiem notika manuāli, bet tagad šis process ir iestrādāts VID informācijas tehnoloģiju sistēmā, kas brīdī, kad visas deklarācijas tiek plānotas, arī paredz, gan kad tās ir jāiesniedz, gan kad un cik lielā mērā jāsāk rēķināt soda naudu, ja iesniegšana tiek kavēta. Šī sistēma, protams, arī fiksēs brīdi, kad deklarācija tiek iesniegta.
Šo principu VID sāks piemērot ar 2022. gada maiju, un līdz tam visām tehnoloģiskajām sistēmām jābūt sagatavotām. Pirmās deklarācijas, uz kurām tas viss tiks attiecināts, būs darba devēja ziņojumi. Tie ir ziņojumi, kas jāiesniedz VID faktiski visiem uzņēmumiem. Ir tiešām svarīgi, lai tie tiktu iesniegti, lai visa vajadzīgā informācija VID būtu pieejama, tostarp informācija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) par darbiniekiem aprēķinātajām algām un no tām ieturētajiem nodokļiem, jo tas saistīts ar sociālās apdrošināšanas garantijām darbiniekiem. Darba devēju ziņojumi ir viena no tām deklarācijām, kur arī uzņēmēji bieži vien grēko, tās neiesniedzot laikus vai arī neiesniedzot vispār.
__________________________________________________________________________
Reizēm situācijas ir tādas, ka uzņēmējam var “izlēkt” neatbilstības VID datu sistēmā, un tas ir tikai tāpēc, ka partneris nav iesniedzis savu deklarāciju
__________________________________________________________________________
Nākamā deklarāciju kategorija, ar ko VID sāks strādāt 2022. gada augustā, būs pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas, uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) deklarācijas, akcīzes nodokļa deklarācijas, kā arī paziņojumi par fiziskām personām izmaksātajām summām. Akcīzes nodokļa deklarācija… Tā savā ziņā ir atsevišķa uzņēmēju kopa, kam šādas deklarācijas ir jāiesniedz, – tādu mūsu valstī nav pārāk daudz, un viņi ir salīdzinoši disciplinēti. Iesniedzamās PVN deklarācijas ir nepilni 100 tūkst., un šajā jomā ļoti svarīga ir tās laikus iesniegšana, jo VID deklarācijās veic savstarpējo datu salīdzināšanu starp darījumu partneriem. Reizēm situācijas ir tādas, ka uzņēmējam var “izlēkt” neatbilstības mūsu datu sistēmā, un tas ir tikai tāpēc, ka partneris nav iesniedzis savu deklarāciju. Risku analīze nevar strādāt kvalitatīvi, ja nav datu salīdzināšanai.
Vai attiecībā uz šo jomu tiek paredzēts “Konsultē vispirms” princips?
Šis princips tiek paredzēts, un tas ir saistīts ar manis minētajiem atgādinājumiem un personalizētajiem deklarāciju iesniegšanas grafikiem EDS. Tāpat, tuvojoties šā mehānisma ieviešanas sākumam, VID par tā norises kārtību veiks plašu informatīvo kampaņu ne tikai publiskajā telpā, – tiks arī informēts ikviens nodokļu maksātājs individuāli. Tiks izskaidrots, kā nenonākt līdz automātiskajai sodīšanai, ko darīt uzņēmējam, kā rīkoties utt. Tiks arī paredzēta iespēja, ka uzņēmēji varēs lūgt deklarāciju iesniegšanas termiņu pagarināt. Brīdī, kad uzņēmējs saprot, ka viņam ir objektīvi apstākļi, kuru dēļ deklarāciju nevarēs iesniegt noteiktajā termiņā, viņam būs iespēja EDS aizpildīt iesniegumu un nosūtīt to VID ar lūgumu deklarācijas iesnieguma termiņu pagarināt, norādot konkrēti, līdz kuram datumam viņš to grib un var izdarīt, kurš būs tas brīdis, kad deklarācija tiešām tiks iesniegta.
Kādas tad ir gaidāmās soda sankcijas?
Soda sankcijas tiek diferencētas atkarībā no nokavēto dienu skaita. Normatīvie akti paredz noteiktu naudas sodu aprēķināšanas algoritmu. Vienkārši sakot, par deklarācijas kavējumu no trim līdz 10 dienām likums paredz naudas sodu no 25 līdz 70 eiro. VID savās administratīvās atbildības piemērošanas vadlīnijās paredz, ka par deklarācijas laikus neiesniegšanu tiks piemērots zemākais slieksnis. Tātad, ja tiek kavētas no trim līdz 10 dienām, sods būs 25 eiro, ja no 11 līdz 20 dienām – tad 75 eiro.
Kas tiks uzskatīts par objektīviem apstākļiem laikus deklarāciju neiesniegšanai?
Atrunas “aizmirsās” un “nesanāca” netiks uzskatīti par objektīviem iemesliem. Var būt situācijas, kad uzņēmuma grāmatvedis tiešām ir saslimis. Covid-19 pandēmijas apstākļos esam saņēmuši jau iesniegumus, ka grāmatvedis sirgst ar šo infekciju, tādēļ deklarāciju konkrētajā datumā nav iespējams iesniegt. Tomēr šādos gadījumos noteikti iesakām izmantot iespēju – lūgt VID pagarināt deklarācijas iesniegšanas termiņu, uzreiz arī norādot reālo termiņu, kad varēs iesniegto izdarīt.
Vēl var būt situācijas, ka no ierindas iziet uzņēmuma informācijas tehnoloģiju sistēmas. Savukārt kā panaceju nevar uzskatīt argumentu, ka nav strādājusi EDS, jo to ir viegli pārbaudīt. Neder arī arguments, ka uzņēmuma vadītājs, kuram deklarācija jāparaksta, ir aizbraucis uz ārzemēm, – pieslēgties EDS sistēmai var no gandrīz jebkuras vietas. Protams, katra konkrētā situācija tiks atsevišķi izvērtēta.
Viena no 2021. gada novitātēm bija VID pieņemto lēmumu attiecībā uz nodokļu maksātājiem publiskošana. Kādi lēmumi tiek publiskoti?
Bieži vien no uzņēmējiem dzirdēti pārmetumi: jūs pārbaudāt tikai manu uzņēmumu, jūs neatmaksājat PVN tikai manam uzņēmumam, jūs veicat auditu tikai manā uzņēmumā, bet kaimiņa uzņēmums strādā daudz negodprātīgāk, taču tur nekādas pārbaudes netiek veiktas… Lai nodrošinātu sabiedrības informētību par to, kas notiek uzņēmējdarbības vidē, kādās situācijās ir ne tikai pats uzņēmums, bet arī tā darījuma partneri, lai informētu par situācijām, kādās nevajadzētu nonākt, veicot uzņēmējdarbību, kā arī lai parādītu, ka par negodprātīgu rīcību seko attiecīgs sods, represīvās sankcijas, tika uzsākts publiskot VID pieņemtos lēmumus. Līdz ar to tiek plānots attīrīt uzņēmējdarbības vidi, palīdzot uzņēmējiem izpildīt nodokļu saistības. Publiskotas tiek piecas VID lēmumu kategorijas: atteikums atmaksāt pārmaksāto PVN summu, nodokļu revīzijas audita rezultāti, datu atbilstības pārbaudes lēmumi, lēmumi, ar kuriem precizēts nodokļu apmērs, kā arī lēmumi par muitas maksājumu apmēru.
Publiskoti tiek tie lēmumi, kas ir pieņemti pēc 2021. gada 5. augusta jeb datuma, kad stājās spēkā attiecīgās likuma normas. Informācija par lēmumu tiek publiskota septiņu darba dienu laikā pēc tam, kad tas kļuvis neapstrīdams vai arī ir pārsūdzēts tiesā un tā darbība nav apturēta. Attiecīgā informācija ikvienam ir pieejama VID interneta mājaslapā ne ilgāk kā trīs gadus pēc lēmuma publiskošanas, bet tā tiek izņemta agrāk, ja VID lēmums tiek atcelts.
__________________________________________________________________________
Kā zināms, uz ceļa parasti ir brīdinājuma zīme, ka priekšā ir fotoradars. Savukārt VID iestrādās sistēmā brīdinājumus par to, ka uzņēmējam tuvojas deklarācijas iesniegšanas termiņš
__________________________________________________________________________
Līdz 2021. gada 30. decembrim VID jau ir publicējis 544 lēmumus, no kuriem 382 ir par PVN atmaksām, 122 – par muitas maksājumu parādu, 19 – par nodokļu parāda precizēšanas lēmumiem, 15 – par audita lēmumiem, seši – par deklarācijās iesniegto datu atbilstības pārbaudes lēmumiem. Skaidrs, ka vislielākais lēmumu skaits ir tieši saistībā ar PVN, jo datu ticamības pārbaude tiek veikta visām PVN deklarācijām. Savukārt par nodokļu auditiem lēmumu ir maz, ņemot vērā, ka šobrīd VID ir iesaistīts atbalstu maksāšanā Covid-19 krīzē cietušajiem uzņēmumiem, kas nozīmē – auditi tiek veikti mazāk.
Par kuriem lēmuma veidiem publiskošanas sadaļā VID mājaslapā informāciju tomēr neatrast?
Galvenais, ko nepubliskojam, ir administratīvo pārkāpumu sodi. Tāpat ir tādi lēmumu veidi, kas nav šajā jūsu pieminētajā VID mājaslapas sadaļā, bet informācija par tiem ir atrodama VID publiskojamo datu bāzē. Piemēram, ja uzņēmumam ir apturēta saimnieciskā darbība, lēmums par to ir atrodams mājaslapas sadaļā par uzņēmumu saimniecisko darbību. Par amatpersonu iekļaušanu riska personu sarakstā publiskojamo datu bāzē varēs atrast informāciju, uzzinot – ir vai nav konkrētais cilvēks riska persona. Netiek publiskoti lēmumi par PVN maksātāja reģistrēšanu vai arī izslēgšanu no PVN maksātāja reģistra, taču publiskojamo datu bāzē ir atrodami abi datumi – gan kad uzņēmums iekļauts PVN maksātāju reģistrā, gan kad izslēgts no tā. Respektīvi, šajā gadījumā ir atrodami dati par pašu faktu, bet ne apraksti par VID konstatēto.
Pērn Latvijā tika ieviestas arī minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Kāda ir situācija šajā jomā?
Regulējums šajā jomā stājās spēkā pērn 1. jūlijā, un tas nodrošina noteiktas sociālās garantijas iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir ļoti zemi. Šeit droši vien jāpiemin gadījums, kad minimālo sociālo iemaksu princips tomēr netiek piemērots. Tas ir tad, kad cilvēks ir sasniedzis pensijas vecumu vai kad viņam piešķirta priekšlaicīgā pensija, cilvēkiem ar pirmās un otrās grupas invaliditāti. Tāpat šāds princips netiek piemērots, ja cilvēkam algas nodokļu grāmatiņā ir ierakstīts bērns līdz trīs gadu vecumam, ja pašai personai vai tās laulātajam algas nodokļu grāmatiņā ir ierakstīti vismaz trīs bērni līdz 18 gadu vecumam un dažādi citi izņēmuma gadījumi. Visus izņēmuma gadījumus attiecībā uz konkrētām situācijām, kā arī periodiem, kad minimālās iemaksas nepiemēro, analizē VSAA. VID loma šajā jomā ir tāda, ka mēs nododam VSAA visu informāciju par nodokļu maksātāja ienākumiem – gan par darba devēju, gan arī pašnodarbināto ienākumiem. Savukārt VSAA veic minimālo sociālo iemaksu aprēķinu, izskaitļo gadījumus, kad šis princips nav jāpiemēro, un tad sniedz informāciju VID par to, cik lielas summas jāpiedzen gan no darba devējiem, gan pašnodarbinātajiem.
Pirmo informāciju no VSAA šajā jomā saņēmām pērn 20. decembrī, un tās ir ziņas par 2021. gada trešo ceturksni. VID šo informāciju EDS nosūtīja darba devējiem, kam VSAA aprēķinātā summa jāsamaksā līdz 23. martam par ceturksni, bet pašnodarbinātajiem tas jāizdara līdz 23. jūnijam par pagājušo gadu. Par aizvadītā gada trešo ceturksni minimālās sociālās apdrošināšanas papildu iemaksas aprēķinātas 23 343 nodokļu maksātājiem, no kuriem 21 538 ir darba devēji, bet 1805 – pašnodarbinātās personas. Kopumā aprēķinātā iemaksu summa ir 6,9 milj. eiro, no kuriem 6,8 milj. eiro jāmaksā darba devējiem, bet 97 tūkst. eiro – pašnodarbinātajām personām. Mazākā darba devējiem aprēķinātā summa ir viens cents, bet lielākā summa – 22,6 tūkst. eiro. Pašnodarbinātajām personām mazākā aprēķinātā summa ir 5 centi, bet lielākā – 150 eiro. Kopumā tās ir pietiekami lielas summas, uz kuru rēķina tiek palielināts sociālais budžets un tādējādi arī iedzīvotāju sociālās garantijas.
Pērn VID uzsāka faktiski jaunu nodokļu administrēšanas sistēmu, ieviešot vienoto kontu, FIFO principu un tamlīdzīgi. Ko tas viss ir devis?
Iepriekšējos periodos uzņēmuma grāmatvedis katru nodokli skaitīja uz savu kontu, bet tagad visus maksājumus var veikt uz vienu kontu, un VID visus šos maksājumus pats sadala pa attiecīgajām saistībām. Nodokļu maksātāja pusē tādējādi ir ietaupījies laiks, formējot vairākus maksājumu uzdevumus. Vienlaikus tika vienādoti arī samaksas datumi. Iepriekš katram nodoklim bija atsevišķs samaksas datums, bet tagad – viens. Pirms tam bijušas situācijas, kad uzņēmuma grāmatvedis, gribot ieskaitīt nodokļa naudu vienā kontā, nedaudz kļūdās un ieskaita to pavisam citā kontā, bet tagad šādas kļūdas iespēja ir izslēgta. Noteikti vērts atgādināt, ka grāmatveži vairs nevar izvēlēties maksāt, piemēram, tikai PVN vai tikai UIN, vai arī, teiksim, termiņa pagarinājumu, jo visas saistības “sastājas” vienā rindā attiecīgi pēc maksāšanas termiņa un tās tiek segtas, sākot ar senāko. Tādējādi ir bijuši gadījumi, kad rodas pārpratumi, jo uzņēmējs domā, ka ir samaksājis termiņa pagarinājumu, bet izrādās, ka vispirms tiek segtas tās saistības, kas ir ar vecāko datumu. Nevar izvēlēties, kuru nodokli maksāt, bet kuru ne, – jāmaksā ir visi nodokļi.
__________________________________________________________________________
VID analītiķi veido nozaru risku kartes. Ja ir skaidrs, ka nozare ir riskanta, tā katrā ziņā būs prioritāra
__________________________________________________________________________
Vienlaikus ar vienotā konta ieviešanu VID sāka darbināt jaunu maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu (MAIS), uz kuru šobrīd ir pārcelta tāda funkcija kā nodokļu maksātāju reģistrācija. Tas nozīmē, ka šis process tagad notiek ātrāk un arī ērtāk. Tāpat EDS ieviesta maksājumu pārskata sadaļa.
Ko tas nozīmē?
EDS izveidots jauns, grāmatvežiem pieejams maksājumu pārskats, kurā grāmatvedim ir iespēja savā rīcībā esošos grāmatvedības datus salīdzināt ar VID datiem. Šajā sistēmā grāmatvedis redz savas deklarētās saistības, maksājumu transakcijas, kā arī naudas atlikumu konkrētajā brīdī – vai ir izveidojies parāds, vai arī budžeta pusē ir ieskaitīts vairāk.
VID vadībai bieži ir jautāts par tā dēvētajām riskantajām nozarēm ēnu ekonomikas kontekstā. Vai tas tiešām ir atkarīgs no nozares vai arī nodokļu maksātāji tiek segmentēti pēc pavisam citiem principiem?
Segmentācijai ir vairāki līmeņi. Piemēram, attiecībā uz aplokšņu algām skatāmies uz uzņēmumiem, kuros kopumā “nostrādā” iespējamo aplokšņu algu riski. Savukārt nākamais solis tomēr ir izvērtēt – strādā vai nestrādā uzņēmums riskantā nozarē. Respektīvi, VID analītiķi veido nozaru risku kartes. Ja nozare pati par sevi ir riskanta, pirmām kārtām strādāsim ar to uzņēmumu, kurš ne tikai ir riskants pēc dažādiem parametriem, bet arī darbojas kādā no riskantajām nozarēm – mazumtirdzniecība, ēdināšanas pakalpojumi, taksometru pārvadājumi. Ja ir skaidrs, ka nozare ir riskanta, tā katrā ziņā būs prioritāra.
Sākoties Covid-19 pandēmijai, VID būtiski ierobežoja klientu apkalpošanu klātienē. Kāda ir situācija pašreiz?
Klātienē pakalpojumus pēc iepriekšēja pieraksta var saņemt tikai vienā klientu apkalpošanas centrā – Rīgā, Talejas ielā 1 – un tikai tā dēvētajā “zaļajā” režīmā. Katrā ziņā ir skaidrs: atverot klientu apkalpošanu klātienē vēl kādā pašvaldībā, tas noteikti notiks tikai “zaļajā” režīmā. Jāuzsver, ka visi VID pakalpojumi ir pieejami EDS. Neklātienes apkalpošana ir devusi savu pozitīvo efektu – mēs cilvēkresursus vairāk varam novirzīt uz konsultatīvo tālruni, ātrāk atbildam uz nodokļu maksātāju e-pastiem.
