Tiem, kuri bija ieplānojuši šogad veikt būvniecības vai remontdarbus, nācies saskarties ar nepatīkamu pārsteigumu – būvnieki ir ļoti noslogoti, labus materiālus grūti dabūt, bet galvenais – izmaksas piedzīvojušas strauju kāpumu. Kas īsti notiek ar cenām būvniecībā?! Kāds ir iemels tam, ka nozares cenas kārtējo reizi piedzīvo tā dēvētos amerikāņu kalniņus, un kādas tam būs sekas nākotnē?

Pēdējās nedēļas, pieaugot pozitīvo Covid-19 gadījumu skaitam, aktualizējas jautājums par atgriešanos pie attālinātā darba un mācībām. Tajā pašā laikā ir daļa uzņēmumu, kuri arī vasaras periodā neatgriezās pie ierastā klātienes darba. Kāpēc dažiem rodas izdegšana, bet citiem nē?

Kā e-risinājumu paradumus Latvijā mainījusi Covid-19 pandēmija, cik apzinīgi uzņēmēji pievērš uzmanību kiberdrošībai un kādi mīnusi var būt interneta tirdzniecībai – par to intervijā VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Iekļaujoša sabiedrība, kur ikviens var justies pieņemts un novērtēts, ir brīnišķīgs modelis, uz kuru tiekties katram indivīdam un visiem kopā. Liela loma te var izrādīties darba devējiem: cilvēku viedokli nereti veido un ietekmē vide, kurā viņi pastāvīgi uzturas, un darbā mēs pavadām daudz laika. Mazumtirdzniecības nozarē pēdējā pusotra gada laikā esam piedzīvojuši virkni izaicinājumu, kas likuši izvērtēt, cik atbalstoša un iekļaujoša ir mūsu vide, un secināt, ka tikai katra uzņēmuma paša ziņā ir tas, cik viegli ir īstenot dažādības mērķus.

Daudzi ekonomisti pasaulē šobrīd strīdas par pandēmijas ietekmi un turpmāk izrietošajām problēmu prognozēm – vieni saka, ka ir novērojama mērena inflācija, bet citi uzsver, ka šogad ir vērojama vislielākā inflācija 13 gadu laikā. Kam ticēt? Atbilde ir pavisam vienkārša – dažādās preču un pakalpojumu sfērās situācija ir atšķirīga, problēmas – citādas. Likumsakarīgi, ka par šo tēmu daudz raksta gan ārvalstu, gan mūsu valsts vietējie mediji.

Kam Covid-19 krīzes laikā ticis visvairāk valsts naudas, vai visām nozarēm atbalsta saņemšanas nosacījumi bijuši vienādi, cik lielā vērtībā valsts pārvaldes darbā gada laikā tiek novērstas kļūdas, un cik caurspīdīga ir mūsu sporta saimniecība? Par to intervijā – Valsts kontroles vadītājs Rolands Irklis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sākusi pievērst uzmanību pašvaldību saistošajiem noteikumiem par atkritumu apsaimniekošanu. Šāds solis sperts, ņemot vērā situāciju, kurā ilgstoši tikusi praktizēta pret valsts un Eiropas Savienības normu izpildi, vides aizsardzību un godīgu konkurenci vērsta tirgotāju sašķirotā iepakojuma realizācija. Atkāpjoties no likuma normām, nav problēmu, ja šie izlietotā iepakojuma radītāji veido un iesaistās ilgtspējīgā un visaptverošā apsaimniekošanas sistēmā un nerada papildu slogu videi. Taču zem “lupas” būtu jāliek tie tirgus dalībnieki, kuri sistēmu grauj un tajā iesaistās tikai pie sev izdevīgiem izlietotā iepakojuma tirgus cenu nosacījumiem.

Kā mainās cilvēku iepirkšanās tradīcijas, vai uzņēmēji arī turpmāk varēs būt elastīgi attiecībās ar darba ņēmējiem, un cik liela iespēja, ka daļa Latvijas patērētāju atkal varētu nokļūt pelēkās ekonomikas zonā? Par to intervijā stāsta Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Latvijas jaunuzņēmums sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) "Catalyco" nupat guvis uzvaru starptautiskajā "Nordic Pitch Match" konkursā un turpina attīstību inovatīvā virzienā – cinka oksīda daudzuma samazināšanā riepu un gumijas ražošanā, izveidojot laboratoriju un plānojot atvērt ražotni Latvijā, informēja SIA "Catalyco" līdzdibinātājs Reinis Spunde.

Līdz 2022. gada 1. aprīlim ir paredzēts izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā jaunu Sabiedriskā labuma organizāciju likumu. Tikmēr Valsts ieņēmumu dienests aktīvi atņem sabiedriskā labuma organizāciju statusu dažāda veida biedrībām, tostarp arī biedrībām, kuras veicina bērnu un jauniešu sporta attīstību, informē zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Ar 2021. gada 1. jūliju Latvijā ir ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. No visām beidzamo gadu izmaiņām nodokļu politikā šis jaunievedums ir izraisījis vislielākās diskusijas. Vieni uzskata, ka tādējādi valdība rūpējas par iedzīvotāju sociālajām garantijām, bet citi ir pārliecināti, ka politiķi kārtējo reizi ir apgrūtinājuši uzņēmēju darbu ar normu, no kuras tik un tā nekādas praktiskas jēgas nebūs.

Beidzamo gadu laikā straujā e-komercijas attīstība ieviesusi būtiskas pārmaiņas gan vietējā, gan starptautiskā tirdzniecības vidē, līdz ar to strauji audzis sūtījumu apjoms, tostarp palielinājusies pārrobežu preču plūsma. Arvien vairāk valstu, tai skaitā Eiropas Savienības dalībvalstis, izstrādā un pakāpeniski ievieš izmaiņas valstu nodokļu regulējumā, kas attiecināmi uz e-komercijas uzņēmumiem, lai sakārtotu un regulētu šo jomu.

Māris Saukāns, vadīdams savu kompāniju “RBSSKALS”, ilgu laiku bijis viens no redzamākajiem būvuzņēmējiem Latvijā. Šobrīd, kad viņš jau vairākus gadus netiek saistīts ar šo nozari, uzņēmējs skarbi izsakās par situāciju Latvijas būvniecības politikā, aizdomām par karteli nozarē un notiekošo cenu jomā. Tāpat viņš joprojām aizstāv uzskatu, ka valstij ir jāgarantē būvniecības bizness.

Dibinot uzņēmumu, īpašnieki izvērtē, kas viņu kompānijai būs vajadzīgs, bet kas – ne. Un allaž ir viena pozīcija, bez kuras nekad nav varēts iztikt un droši vien arī nevarēs, – grāmatvedība. Tāpēc katram uzņēmumam ir svarīgi, lai tam būtu labs grāmatvedis neatkarīgi no tā, kāda sadarbības forma tiek izvēlēta – ārpakalpojums vai arī pastāvīgā darbā pieņemts speciālists.

Kā samazināt lietu izskatīšanas ilgumu, kā savaldīt procesuālos huligānus, kā nodrošināt, lai lietas dalībnieki ierodas uz tiesu, un kā kopumā padarīt tiesvedības procesu Latvijā kvalitatīvāku? Par to intervijā stāsta cilvēks, kurš cenšas pārtraukt vēl cariskās Krievijas ietekmi mūsu tieslietu sistēmā, – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.