Tiesiskās aizsardzības process (TAP) uzņēmumiem ir kā rīks, lai izrāptos no īslaicīgas finansiālās bedres, tomēr Latvijā ne vienmēr šis process tiek paveikts kvalitatīvi. Tam par iemeslu ir gan stereotips, ka TAP ir ceļš uz maksātnespēju, kā arī nekvalitatīva plāna izstrāde, uzņēmuma komandas nespēja mobilizēt spēkus, TAP uzraugu nepietiekama iesaiste un uzraudzība. Tomēr AS “Valmieras stikla šķiedra” pierādījusi, ka šo procesu var paveikt ar pozitīvu iznākumu.

Jau vairāk nekā gadu ilgstošā Covid-19 pandēmija, kam sekoja dažādi ierobežojumi, no kuriem daļa joprojām nav atcelti, nenovēršami ir radījusi stresainu situāciju tautsaimniecībā. Vienas nozares nīkuļo, otras – strauji attīstās, trešās – stagnē. Tas viss nevar neatstāt iespaidu uz diviem būtiskiem ekonomikas attīstību raksturojošiem rādītājiem – inflāciju un darbaspēka atalgojumu.

Digitalizācijas laikmetā, no kura Covid-19 pandēmijas ietekmē izvairīties varējis vien retais, ierastos risinājumus arvien biežāk nomaina jauni inovatīvu tehnoloģiju produkti. Tirdzniecības nozarē dabisks attīstības solis ir digitālie čeki, kam gatavojas Latvija.

Lai atdotu naudu, kas šobrīd tiek tērēta valsts atbalsta nodrošināšanai Covid-19 pandēmijas skartajiem uzņēmumiem, vajadzēs rūpēties par straujāku ekonomisko attīstību Latvijā un būs jāceļ arī nodokļi. Savukārt attiecībā uz darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu tālāk par diskusijām tā arī netiekam. Par to intervijā – viens no pirmajiem atjaunotās Latvijas Republikas finanšu ministriem, ekonomists Uldis Osis.

Vai ir iespējams izprintēt māju, kāpēc ir svarīgi sadarboties zinātnei ar biznesu, un kā tas viss var uzlabot Latvijas uzņēmēju konkurētspēju pasaules tirgos? Šos jautājumus šogad lika uzdot pašmāju uzņēmums “Sakret”, kas sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti izveidoja 3D betona drukāšanas zinātnisko laboratoriju, tādējādi liekot pamatus novatorisku tehnoloģiju izmantošanai būvniecībā.

Pārtikas pārstrāde allaž ir bijusi viena no būtiskākajām nozarēm Latvijā, tāpēc likumsakarīgs ir jautājums – kā šo jomu ir skārusi jau vairāk nekā gadu ilgstošā Covid-19 pandēmija un tās izraisītā ekonomiskā krīze?

Kāpēc politiķiem nav labi pieņemt augstprātīgus lēmumus, un cik svarīgi, lai dažādi ierobežojumi būtu ne tikai epidemioloģiski pareizi, bet arī loģiski izskaidroti un ar saprātīgu termiņu? Par to intervijā stāsta Latvijas Universitātes lektors, konstitucionālo tiesību eksperts un kādreizējais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.

Tehnoloģiju ieviešana darba vietā mēdz atņemt darbinieku autonomiju, pārveidojot viņus par galdā iebūvētiem robotiem, apgalvoja amerikāņu politekonomists Harijs Bravermans (Harry Braverman) 1974. gadā. Tā vai citādi, šodien mums katram ir savs viedoklis par šo atziņu. Esam kļuvuši par lieciniekiem tiešsaistes saziņas platformu uzlabojumiem, kurus veicināja izmaiņas biznesa ārējā vidē.

Pandēmijas laikā ir cietušas dažādas tautsaimniecības nozares, bet būvniecību nekādi nevar pieskaitīt pie tām – salīdzinot ar 2019. gadu, nozares kopējais apgrozījums pērn pat nedaudz pieauga. Vienlaikus, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, nodokļu ieņēmumi no būvniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem netiek līdzi apgrozījuma kāpumam, turklāt daļa kompāniju pat vērsušās pie valsts, prasot dīkstāves pabalstus un grantus apgrozāmo līdzekļu kompensēšanai. Kas īsti notiek būvniecības nozarē?!

Mēs dzīvojam inovāciju ērā. Latvija ir viena no šobrīd nedaudzām jeb 18 pasaules valstīm, kur 5G tīkls ar tā ievērojamo ātrumu un citu funkcionalitāti būs pieejams komerciālām vajadzībām. Šis resurss ir informācijas pārraides vide, kas var būtiski paātrināt dažādus procesus, tostarp medicīnas un veselības aprūpes digitālo transformāciju. Latvijai ir visas iespējas īstenot savu potenciālu arī šajā jomā, bet tam mums jāstiprina inovāciju ekosistēma, jānovērtē 5G potenciāls veselības aprūpē un jāpanāk digitālā transformācija medicīnā, lai nākotnē izvairītos no pieprasījuma un pieejamības disbalansa, ko piedzīvojām Covid-19 ēnā.

Intervijā ar Modrīti Johansoni, zvērinātu revidenti, SIA "JOHANSONE UN PARTNERI" vadītāju, nonākam pie secinājuma, ka revidenta profesija ir līdzīga žurnālista darbam. Ir jāievāc maksimāli daudz informācijas, ir jāprot klausīties, pamanīt un secināt. Modrīte šajā jomā darbojas jau pietiekami ilgi, lai visas šīs maņas jau būtu labi uztrenētas. Kādi ir viņas novērojumi par grāmatvedības nozari Latvijā?

Mūsu kaimiņvalsts Baltkrievijas rīcība, piespiežot Minskā nosēsties aviokompānijas "Ryanair" pasažieru lidmašīnai, bija bezprecedenta gadījums, kas daudzām Eiropas un arī pasaules valstīm, tostarp Latvijai, lika ieviest stingras sankcijas pret to, faktiski līdz minimumam samazinot sadarbību ar šo valsti aviācijas jomā. Ko tas nozīmē Latvijai un ar kādām sekām mums jārēķinās, par to intervijā Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars.

Covid-19 pandēmija ir skārusi dažādas nozares, un bez sekām nav palicis arī nekustamā īpašuma tirgus. Vienlaikus jāteic, ka šī pandēmija ir dažādi ietekmējusi komerciālo īpašumu un privātās dzīvojamās platības tirgu.

To, ka Elita Kazaine, vadītāju un komandu koučs, biznesa trenere un personāla vadības eksperte, nav “parasts” cilvēks, var pamanīt pat attālinātās sarunas laikā. Viņa nesēž pie biroja galda, kamēr runājam, bet pārvietojas, maina pozas, brīžiem kopā ar datoru notupstas uz zemes – tā iespējams vienlaikus gan sarunāties, gan parūpēties par ķermeni, lai tam ilgstoši nav jāatrodas neērtā pozā. Tā ir pirmā ideja, ko varam aizņemties no Elitas. Par pārējām – turpinājumā.

Ik reizi, kad saskaramies ar apzinātu nepieciešamību paveikt kādu darbu, tiek definēti mērķi ieceres sasniegšanai. Būvniecības nozarē ir svarīgi precīzi veikt priekšizpēti attiecībā uz plānoto. Tas nozīmē, ka ir jānosaka galvenās prasības ieceres realizēšanai un jāveic būtiska priekšizpēte. Attiecībā uz dažādiem objektiem tās mēdz būt dažādas, taču nav pamata apšaubīt, ka jāizpēta reglamentējošās, tehniskās, finanšu un citas iespējas, kas atbilst pasūtītāja mērķiem, prasībām, plāniem un arī ierobežojumiem. Un nedrīkst aizmirst galvenos riskus, kas katrai iecerei var būt dažādi. Ir skaidrs, ka katrs risks var prasīt papildu naudu, kas ir jo sevišķi bīstami, ja iecere tiek realizēta ne par saviem līdzekļiem. Šajā gadījumā runa ir par bēdīgi slavenajiem gudrona dīķiem jeb Latvijas, iespējams, piesārņotāko vietu.