Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizācija (LVTNDDO) izsaka neapmierinātību ar Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu ieviest soda maksājumus par ātruma pārsniegumiem no 1 kilometra stundā. Ņemot vērā, ka taksometri dienā vidēji nobrauc vairāk nekā 500–700 kilometrus, viņi bieži saskarsies ar šiem sodiem, kas radīs ievērojamas papildu izmaksas, norāda LVTNDDO.
Šāda iniciatīva rada būtiskus finansiālus izdevumus taksometru uzņēmumiem, kas, savukārt, būs spiesti paaugstināt savus pakalpojumu tarifus. Rezultātā šīs izmaksas gulsies uz Latvijas iedzīvotāju pleciem, palielinot ikdienas izdevumus. Par šo slogu samaksās Latvijas pilsoņi – tie paši nodokļu maksātāji, kuri jau saskaras ar pieaugošiem ikdienas izdevumiem, ņemot vērā inflācijas līmenī Latvijā.
Fokuss uz sodiem, nevis uz infrastruktūru
SM, šķiet, ir nolēmusi vienkāršot savu darbu, paaugstinot soda maksājumus, nevis koncentrējoties uz būtiskiem uzlabojumiem, piemēram, ceļu infrastruktūras un seguma uzlabošanu, luksoforu sistēmas modernizāciju (vairāki luksofori naktīs, kad ielas ir tukšas, strādā “dienas režīmā” nevis pārslēdzas “nakts režīmā”) un satiksmes organizēšanu. Tā vietā, lai risinātu šos jautājumus, ministrija pievērsusies vienkāršākajai iespējai – ieviest papildu soda maksājumus, kas vēl vairāk sarežģīs un palēninās satiksmes organizāciju, radot vēl lielākus sastrēgumus un papildu izdevumus visiem satiksmes dalībniekiem.
Riska faktori uzņēmējdarbībai un patērētājiem
Soda maksājumu ieviešana no 1 kilometra stundā tieši ietekmēs Latvijas taksometru uzņēmumus, kuri jau darbojas augstas konkurences un pieaugošu izmaksu apstākļos. Šie soda maksājumi būtībā ir papildus nodokļi, kas palielina uzņēmējdarbības izmaksas. Taksometru uzņēmumi nespēs segt šos papildu izdevumus bez tarifu paaugstināšanas pasažieriem. Tā rezultātā tie, kas izmanto taksometru pakalpojumus, īpaši pieauguma pieprasījuma periodos vai attālākajos rajonos, maksās vairāk par tiem pašiem pakalpojumiem.
Administratīvo resursu pārslogojums un sastrēgumi
Soda maksājumu ieviešana no 1 kilometra stundā ievērojami palielinās administratīvo resursu slodzi. Simtiem, ja ne tūkstošiem vadītāju būs jāapstrādā šādi soda maksājumi, kas palielinās administratīvos izdevumus. Tas tikai palielinās sastrēgumus pilsētās, liekot cilvēkiem, taksometru uzņēmumiem, kurjeriem un citām loģistikas kompānijām tērēt vēl vairāk laika un naudas. Šie uzņēmumi, kuri jau ir ievērojami nodokļu maksātāji, būs spiesti stāvēt sastrēgumos, tērējot degvielu, palielinot izmešu daudzumu un veicinot piesārņojumu, kas kaitē mūsu videi. Šis viss tiek finansēts no mūsu nodokļiem – tieši no tiem, kas samaksā SM darbiniekiem algu.
Statistika un pasaules pieredze
Pasaules pieredze rāda, ka tādās valstīs kā Lielbritānija un Vācija tiek atļauts neliels ātruma pārsniegums (līdz 10 kilometriem stundā), kas ļauj izvairīties no maziem un netaisnīgiem sodiem, virzot resursus cīņā ar nopietnākiem pārkāpumiem. Šī pieeja pierādījusi savu efektivitāti, samazinot negadījumu skaitu un paaugstinot vispārējo ceļu satiksmes drošības līmeni. Austrālijā stingru soda maksājumu ieviešana neizdevās sasniegt paredzētos rezultātus; tā tikai palielināja administratīvos izdevumus un radīja masveida neapmierinātību starp vadītājiem. Pārdomāta pieeja sodu sistēmai, kā tas redzams Lielbritānijā un Vācijā, ļauj samazināt nevajadzīgu spiedienu uz vadītājiem un veicina efektīvāku satiksmes drošības uzlabošanu.
Patērētāju ietekme
Palielinoties taksometru cenu tarifiem, Latvijas iedzīvotāji, īpaši tie, kuri bieži izmanto šo pakalpojumu, saskarsies ar augstākām izmaksām ikdienas dzīvē. Tas var īpaši traucēt cilvēkiem, kuri dzīvo attālākos vai mazāk pieejamos rajonos, kur alternatīvie transporta veidi ir ierobežoti. Augstākas taksometru cenas var arī samazināt transporta pieejamību, īpaši mazinot mobilitāti cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem.
Laiks pārskatīt SM priekšlikumu
LVTNDDO aicina SM pārskatīt savu priekšlikumu ieviest soda maksājumus no 1 kilometra stundā. Šis lēmums radīs vairāk kaitējuma nekā labumu. Tā vietā, lai apgrūtinātu nodokļu maksātājus un kā arī uzņēmējus, kas ikdienā nodrošina pārvadājumus, taksometru uzņēmumus un viņu klientus ar papildu soda maksājumiem, būtu jākoncentrējas uz saprātīgākiem pasākumiem, kas reāli uzlabos ceļu satiksmes drošību, neuzliekot pārmērīgu finansiālo slodzi uzņēmējdarbībai un vienkāršiem pilsoņiem.
Ir jāatceras, ka jebkuru izmaiņu galvenais mērķis ir uzlabot pilsoņu dzīvi, nevis radīt papildu barjeras viņu ekonomiskajai darbībai. Latvieši jau maksā nodokļus un papildus soda maksājumu ieviešana izskatās kā netaisnīgs mēģinājums palielināt valsts ieņēmumus, izmantojot tos, kas nodrošina ērtību un drošību, pārvietojoties visā valstī. Laiks SM domāt par to, kas patiesībā ir svarīgi, – pilsoņu un uzņēmējdarbības atbalsts, nevis papildu finansiālo barjeru radīšana.
