Ministru kabineta (MK) apstiprinātie grozījumi MK rīkojumā Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" paredz, ka kalnu slēpošanas sporta bāzes teritorijā vienlaikus var atrasties līdz 300 cilvēkiem, katram nodrošinot vismaz 70 m2 platību un ievērojot divu metru distanci. Maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits nosakāms pēc aprēķina metodikas, savukārt klātienē aizliegti ir izklaides pakalpojumi kameršļūkšanas vietās, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Latvijas Slēpošanas federācija (LSF), Latvijas Slēpošanas trašu asociācija (LSTA) un Latvijas Slēpošanas instruktoru asociācija (LSIA), konsultējoties ar ekspertiem, kopīgi izstrādāja noteikumus kalnu slēpošanas trašu darbībai ārkārtas situācijas apstākļos, kas ir uzskatāms par nozares pašregulācijas mehānismu. Noteikumi 2020. gada decembrī saskaņoti ar IZM, Veselības ministriju un Slimību profilakses un kontroles centru.
Ņemot vērā pašreizējos laika apstākļus, kas īpaši piemēroti ziemas sportam, kalnu slēpošanas trasēs ir būtiski audzis apmeklēju skaits. Tāpēc sadarbībā ar nozari izstrādāti papildu drošības pasākumi, lai novērstu cilvēku drūzmēšanos, garantētu drošību apmeklētājiem un varētu turpināt nodrošināt sportošanas iespējas svaigā gaisā. Vienlaikus LSF, LSTA un LSTA uzsver, ka ne visas kalnu slēpošanas trases ir LSTA biedri un līdz ar to arī ne vienmēr visas kalnu slēpošanas trases ievēro nozares izstrādātos pašregulācijas noteikumu prasības.
Jaunajā regulējumā noteikts, ka kalnu slēpošanas sporta bāzes īpašniekam ir jānosaka atbildīgā persona, kas organizē epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu kalnu slēpošanas sporta bāzē, kā arī nodrošina nepieciešamo personālu kontroles pasākumu īstenošanai, tai skaitā autostāvvietās. Atbildīgās personas noteikšana ir būtisks nosacījums iekšējās kontroles sistēmas īstenošanā, kā arī, lai gūtu pārliecību par drošu pakalpojumu sniegšanas vidi attiecīgajā kalnu slēpošanas sporta bāzē, pilnveidotu komunikāciju ar sabiedrību un uzraudzības un kontroles iestādēm attiecībā uz epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu.
Tāpat slēpošanas trasēs jānodrošina pastāvīgs novērošanas kameru pieslēgums tiešsaistes režīmā ar skatu uz pacēlāju rindām un citām vietām, kur iespējama cilvēku drūzmēšanās, piemēram, biļešu kasēm, sporta inventāra nomas un ēdiena izsniegšanas vietām. Šī prasība īstenojama, ievērojot Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības.
Grozījumos arī skaidri un nepārprotami noteikts, ka kameršļūkšana kā izklaides pakalpojuma sniegšana ir aizliegta. Lai gan kameršļūkšana norisinās ārā, kameršļūkšana nav atzīstama par sporta veidu, un tādējādi ar kameršļūkšanu saistītas aktivitātes nav atzīstamas par ārtelpu sporta nodarbību, ko drīkst veikt kā saimniecisko pakalpojumu. Grozījumos ietvertās normas par kameršļūkšanu attiecas uz juridiskām personām, kas sniedz ar izklaidi kameršļūkšanas vietās saistītos saimnieciskos pakalpojumus. Tomēr regulējums ir uzskatāms par precizējošu, jo jau šobrīd ārkārtējās situācijas laikā ir aizliegta ar izklaidi saistītu saimniecisko pakalpojumu sniegšana klātienē. Vienlaikus IZM uzsver, ka nav aizliegts brīvpieejas vietās braukt no kalniem ar ragaviņām, kamerām, plēvēm u.tml.
