Universitātēm ir izšķirīga loma zināšanu ekonomikas sekmēšanā, tomēr aktīvākai zināšanu pārnesei no akadēmijas industrijā nepieciešama abu pušu gatavība un spēja pakāpties soli pretim.
Veiksmīgas sadarbības piemēri
Katru dienu tūkstošiem automašīnu izmanto Ķekavas apvedceļu, Baltijā pirmo lielo ceļu projektu, kas īstenots privātajā un publiskajā partnerībā. Visa apvedceļa pamata trases būvniecībai un uz atsevišķām būvju rampām izmantota Latvijā jauna ceļu būves tehnoloģija – plānkārtas asfaltbetons. Meklējot efektīvas un konkurētspējīgas alternatīvas tradicionālajām ceļu būves metodēm, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības un mašīnzinību fakultātes pētnieki aprobēja šo tehnoloģiju Latvijas apstākļiem, izveidoja vairākas plānkārtas asfaltbetona “receptes”, rezultātā sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts ceļi” tā tika iekļauta autoceļu būvdarbu specifikācijā. Viņi cer, ka specifikācijā nākotnē tiks iekļautas arī citas efektīvas un videi draudzīgākas ceļu būvniecības tehnoloģijas, piemēram, ar lietotu gumiju, pārstrādātu plastmasu vai no koksnes atkritumiem iegūtu lignīnu modificēts bitumens un asfaltbetons, ko zinātnieki intensīvi pēta, tostarp sadarbībā ar industriju būvējot eksperimentālus ceļu posmus.
Pieaugot cilvēku interesei par veselīgu dzīvesveidu, kas vienlaikus mazina sabiedrības radīto ekoloģiskās pēdas nospiedumu, tiek attīstīti dažādi nākotnes superēdieni. Jau vairākus gadus tirgū pieejami sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) “SpirulinaNord” ražoti unikāli svaigi mikroaļģes – spirulīnas – produkti. Spirulīnas audzēšanā tiek izmantota RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes zinātnieču izstrādāta audzēšanas sistēma. Tās aug kontrolētos apstākļos speciāli būvētos bioreaktoros, kur tiek nodrošināti optimāli apstākļi, lai aļģes būtu vienmērīgi kvalitatīvas visu gadu, turklāt augot patērētu pēc iespējas mazāk minerālos un ūdens resursus. Zinātnieces savu tehnoloģiju pašas arī komercializē, ir izveidojušas jaunuzņēmumu un attīstībai izmanto dažādus atbalsta instrumentus, ko nodrošina dažādas organizācijas un akcelerācijas programmas.
Arī mūsdienu medicīnas industrijā arvien straujāk attīstās dažādi tehnoloģiski risinājumi, tostarp orgānu uz čipa tehnoloģijas. Latvijā unikālu orgānu uz čipa tehnoloģiju, kas nodrošina ļoti līdzīgus apstākļus kā organismā un izmantojama, lai ātrāk un efektīvāk attīstītu zāles, izstrādā uzņēmums SIA “Cellboxlab”, bet to validē RTU Zinātnes un inovāciju centra Inovatīvu produktu izstrādes nodaļas eksperti. RTU speciālisti testējuši arī inovatīvu saules paneļu veiktspējas uzlabošanas sistēmu, ko attīsta SIA “Hydrokapillar Tech”, tā paverot durvis hidrokapilāru tehnoloģijas izmantošanai saules paneļu dzesēšanā.
Pirmie ne tikai Latvijas, bet arī pasaules klientu iemīlētā kosmētikas zīmola “Madara” produkti izstrādāti ar RTU palīdzību. RTU palīdzējis augt, radīt jaunus produktus vai pakalpojumus, optimizēt ražošanu, pilnveidot vērtību piedāvājumu, kļūt konkurētspējīgākiem daudziem Latvijas uzņēmumiem, no pasaulē vadošā robotizētu vēja turbīnu inspekcijas, apkopes un remonta pakalpojumu sniedzēja “Aerones”, kas šogad kā pirmais Latvijas uzņēmums saņēmis Eiropas Investīciju fonda dotāciju ļoti inovatīviem un vērienīgiem infrastruktūras projektiem, līdz ražotājam SIA “Stum”, kas rada starptautiski novērtēta dizaina bērnu līdzsvara divriteņus.
Šie piemēri parāda, ka sadarbība uzņēmumu un universitāšu starpā var būt ļoti dažāda. Uzņēmēju un universitāšu sadarbībā ir vērojams progress, ir augusi savstarpējā uzticība, arī zināšanu pārneses intensitāte no akadēmijas industrijā uzlabojas, tomēr joprojām saglabājas izaicinājumi, kas saistīti gan ar Latvijas tautsaimniecības uzbūvi, kur joprojām dominē mazie un vidējie uzņēmumi, gan ar nepietiekamu inovāciju procesa institucionalizāciju. Lai īstenotu zināšanu ekonomikas pieeju, nepieciešams palielināt finansējumu izglītībai un zinātnei, paaugstināt zinātnisko institūciju efektivitāti un produktivitāti, īstenot ilgtermiņa valsts politiku zināšanu pārnesē.
Trīs stratēģijas
Kā zināšanas un inovatīvus risinājumus no universitātes augstā līmenī pārnest industrijā, lai tos veiksmīgi ieviestu tirgū, veicinot industrijas konkurētspēju – tas ir visas pasaules, ne tikai Latvijas izaicinājums.
Viens no zināšanu pārnesi bremzējošiem aspektiem ir ekspektācijas. Ja industrija sagaida, ka universitāte tehnoloģiju attīstīs līdz 9.tehnoloģijas gatavības līmenim (TRL), kas atbilst gatavam produktam vai tehnoloģijai, un tikai tad ir gatava apspriest sadarbību, tā faktiski nav iespējama. Šajā ziņā Latvija nav unikālā situācijā. Eiropas mērogā pētniecības attīstība universitātēs ar dažādu instrumentu, tostarp vērienīgās Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ( “Horizon Europe”) projektu atbalstu, notiek līdz TRL 5–TRL 6 līmenim, kas atbilst eksperimentālai izstrādnei. Uzņēmumi tik agrīnā tehnoloģijas gatavības fāzē nevēlas investēt, jo tās būs augsta riska investīcijas, kas ietvers daudz nezināmo, eksperimentus un tamlīdzīgas lietas. Savukārt universitātēm nav līdzekļu tehnoloģiju tālākai attīstībai.
__________________________________________________________________________
Piedaloties projektā no agrīnas stadijas, uzņēmumiem ir potenciāli lielākas iespējas jau agrīni identificēt iespējamos biznesa virzienus, produktus vai pakalpojumus, kas varētu dzimt no pētniecības
__________________________________________________________________________
Esam definējuši trīs pamata stratēģijas, kā mēģināt tuvināt industriju un universitāti, lai sāktu veidoties dialogs.
Pirmā stratēģija paredz uzņēmumu iesaisti kā partneri nacionāla vai starptautiska mēroga, tostarp “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas inovāciju un tehnoloģiju centra un citos pētniecības projektos. Piedaloties projektā no agrīnas stadijas, uzņēmumiem ir potenciāli lielākas iespējas jau agrīni identificēt iespējamos biznesa virzienus, produktus vai pakalpojumus, kas varētu dzimt no pētniecības. Tas, savukārt, viņus motivē turpināt investēt izpētē, audzējot tehnoloģijas TRL līmenī. Otrs risinājums ir spin-off uzņēmumu veidošana un tehnoloģiju vai zinātības izrotēšana no universitātes zinātniski ietilpīgu jaunuzņēmumu izskatā. Spin-off ir iespēja piesaistīt sēklas investīcijas tieši eksperimentēšanas un produkta/pakalpojuma validēšanas fāzei. Tās ir augsta riska investīcijas, taču šajā biznesā darbojas, piemēram, iespējkapitāla investīciju fondi.
Trešā stratēģija ir veidot līguma attiecības ar industriju ārpus projektiem, piedāvājot pilnu spektru – no pētniecības līdz tehnoloģiju pārnesei. Kā piemēru var minēt industriālā doktora programmas, ko īsteno virknē Eiropas universitāšu, tostarp RTU. Programmā paredz uzņēmumu iesaisti ilgtermiņa pētniecībā – doktorants konkrēta uzņēmuma interesēs veic pētniecību, izstrādā prototipu ar komercializācijas potenciālu. Programmas finansēšanas modelis paredz, ka ar līdzfinansējumu pētniecībai iesaistās abas puses – gan industrija, gan universitāte, dalot risku. Lai arī industriālā doktora programmā prototips visdrīzāk netiks izstrādāts līdz TRL 9 līmenim, būs izveidojusies cieša sadarbība. RTU ir vairāki piemēri – pirmais industriālais doktors Latvijā ar SIA “Latvijas Mobilais Telefons” atbalstu izstrādāja viedo pilsētu attīstībā izmantojamu daudzfunkcionālu šķiedru optisko sensoru sistēmu uzraudzības risinājumiem, sadarbībā ar lielāko sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāju Baltijas reģionā SIA “Sakret” izveidota 3D betona drukāšanas zinātniskā laboratorija, tiek attīstītas būvniecības inovācijas.
Prioritāšu definēšana
Ambīcijas ir jākāpina valstiskā mērogā – nevis ieviest kādus produktu vai procesu uzlabojumus, bet radīt pilnīgi jaunus produktus vai pat jaunu industriju. Lai to īstenotu ierobežota finansējuma apstākļos, ir jāspecializējas.
RTU ir definējusi četras pētniecības izcilības iniciatīvas ar augstu pievienoto vērtību tautsaimniecībai un sabiedrībai un stratēģiski paplašina sadarbības tīklu, izvēloties veidot attiecības ar globāliem uzņēmumiem, kuri intensīvi iegulda pētniecībā un attīstībā, veidojot jaunas industrijas. Kā piemērs minams Nīderlandes uzņēmums “Fokker Next Gen N.V.”, kas līdz 2035.gadam iecerējis klientiem nodot pirmās ar ūdeņradi darbināmās pasažieru lidmašīnas. Lai to paveiktu, sadarbībā ar RTU Latvijā plānots attīstīt ūdeņraža gaisa kuģu ekspluatācijas inženierzinātņu izcilības centru. Parakstot sadarbības līgumu, RTU un uzņēmums vienojas pilnveidot izglītības, pētniecības un inovāciju vidi, radot priekšnoteikumus gan vērienīgā projekta īstenošanai, gan bezemisiju aviācijas attīstībai.
Lai Latvija spētu ieinteresēt šāda līmeņa starptautisku partneri, ir jābūt zinātniskai ekselencei. RTU zinātnieki ūdeņraža jomā jau ir piesaistījuši pasaules uzmanību, izstrādājot inovatīvu metodi drošai un efektīvai ūdeņraža ražošanai, izmantojot inovatīvu amfotērā atsaistītu elektrolīzi. Pasaules zinātnes un uzņēmējdarbības elites uzmanību ir piesaistījis arī RTU zinātnieku veikums silīcija fotonikas čipu attīstībā, tajā skaitā vairāki pasaules rekordi datu centru starpsavienojumu tehnoloģijās.
Mikročipu tehnoloģijas ir vēl viena no zinātnes izcilības iniciatīvām, turklāt RTU stratēģiskais plāns ir iet tālāk par ES Mikroshēmu aktā paredzēto, ka katrā dalībvalstī nepieciešams izveidot pusvadītāju kompetenču centru, tā sekmējot ES suverenitāti un lielā mērā pašapgādi pusvadītāju tirgū. Proti, iecere ir RTU paspārnē izveidot arī mikroshēmu dizaina un testēšanas laboratoriju. Tā apkalpotu mikroshēmu ražotājus. Dizaina un testēšanas posms mikroshēmu vērtības ķēdē šobrīd veido apgrozījuma lielāko daļu, un Latvijai šajā jomā ir unikālas priekšrocības – kompetenti speciālisti un tehnoloģijas.
Starp zinātnes ekselences iniciatīvām ir arī digitālo dvīņu tehnoloģijas un iecere par Baltijas inovatīvu daļiņu terapijas centra izveidi, kur veikt pētījumus, kā ar inovatīvām metodēm ārstēt līdz šim grūti dziedināmas onkoloģiskās slimības.
Pasaules pieredze liecina, ka universitātes ir inovāciju ekosistēmas centrā. Tajās koncentrējas zinātniskā ekselence, nākotnes profesionāļi un drosme eksperimentēt. Tomēr rezultatīvam iznākumam ļoti būtiski priekšnoteikumi ir arī industrijas un visas sabiedrības aktivitāte, valsts iesaiste un stratēģiski attīstības mērķi.
