2023.gada 19.decembrī Francijas Konkurences iestāde pieņēma lēmumu, ar kuru sodīja uzņēmumu “Rolex France SAS” (solidāri ar uzņēmumiem “Rolex Holding SA”, “Hans Wilsdorf Foundation” un “Rolex SA”) par to, ka tas vairāk nekā 10 gadus bija aizliedzis mazumtirgotājiem pārdot “Rolex” pulksteņus gan tiešsaistē, gan ar pasta starpniecību. “Rolex” norādīja, ka tādā veidā tiek apkarota šo pulksteņu viltošana un paralēlā tirdzniecība. Žurnāla "iTiesības" publikācijā "Vai drīkst aizliegt tirgot preces tiešsaistē?" SIA "Zvērinātu advokātu birojs BDO Law" juriste Sabīne Smilts apskata šo situāciju sīkāk!

“Rolex” lieta

Francijas Konkurences iestādes ieskatā šādi selektīvās izplatīšanas līguma noteikumi starp “Rolex” un tās mazumtirgotājiem ir atzīstami par vertikālu vienošanos, kas ierobežo konkurenci. Konkurences iestāde konstatēja, ka arī “Rolex” galvenie konkurenti saskaras ar tādiem pašiem riskiem, taču, ievērojot noteiktus nosacījumus, tomēr atļauj to ražojumus pārdot tiešsaistē. Tātad pastāv veidi, kā mērķi sasniegt ar konkurenci mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Francijas Konkurences iestāde šādu pārkāpumu atzina par būtisku, jo “Rolex” rīcība ierobežojusi “Rolex” pulksteņu tirdzniecību dažādos veidos, tādējādi nodarot kaitējumu arī patērētājiem. Tāpat iestāde ņēma vērā, ka jebkuram piegādātājam ir tiesības brīvi organizēt savu preču izplatīšanu atbilstoši saviem ieskatiem, taču tādējādi nedrīkst tikt ierobežota konkurence.

Pārkāpuma rezultātā Francijas Konkurences iestāde piemēroja “Rolex” naudas sodu 91 600 000 eiro apmērā. Piemērojot naudas sodu, iestāde konstatēja ka “Rolex” ir pārkāpis Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta 1.punktu, kā arī Francijas Komerclikuma L420-1 pantu.

Ja Latvijas Konkurences padomei (KP) būtu jāvērtē, vai preču izplatītājs/ražotājs var ierobežot konkurenci, nosakot aizliegumu mazumtirgotājiem izplatīt tā preces tiešsaistē, tiktu ņemts vērā gan Konkurences likums (KL) un no tā izrietošie normatīvie akti, gan arī līgumā noteiktais. Tāpat nedrīkst aizmirst par regulu 2022/720 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta 3.punkta piemērošanu vertikālo nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām, kā arī Eiropas Komisijas (EK) 2022.gada 30.jūnija paziņojumu “Pamatnostādnes vertikālo ierobežojumu jomā”.

Vertikālās vienošanās noteikumi

Svarīgi norādīt, ka konceptuāli vienošanās ir iespējamas horizontālā un vertikālā līmenī. Vertikālās vienošanās ir vienošanās, kas tiek slēgtas starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem, no kuriem katrs ir citā ražošanas vai izplatīšanas ķēdes posmā, un kuras attiecas uz vienošanās preču pirkšanas, pārdošanas vai tālākpārdošanas noteikumiem, turpretī horizontālās vienošanās tiek slēgtas starp tirgus dalībniekiem, kas darbojas vienā un tajā pašā ražošanas vai izplatīšanas līmenī. Ņemot vērā to, ka “Rolex” lietā ir notikusi vienošanās starp preču ražotāju/izplatītāju un mazumtirgotājiem, pievērsīsimies vertikālo vienošanos padziļinātai analīzei.

_______________________________________________________________________

Lai izvērtētu, vai vienošanās, ar kuru preces ražotājs/vairumtirgotājs ierobežo tā mazumtirgotāju iespējas preces izplatīt tiešsaistē, ir jāizvērtē tās atbilstība izņēmuma kritērijiem

_______________________________________________________________________

Atbilstoši KL 11.panta 1.daļā un līguma 101.pantā noteiktajam ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. To skaitā pirmšķietami ir arī vienošanās starp preču ražotāju/izplatītāju un tā mazumtirgotāju par aizliegumu izplatīt preces tiešsaistē.

Vienlaikus līguma 101.panta 3.punkts paredz izņēmumus, ja šādas vienošanās palīdz uzlabot preču ražošanu vai izplatīšanu vai veicina tehnisku vai saimniecisku attīstību, reizē ļaujot patērētājiem baudīt pienācīgu daļu no iegūtajiem labumiem. Izņēmumus var piemērot situācijās, ja vienošanās:

• neuzspiež attiecīgiem uzņēmumiem ierobežojumus, kuri nav obligāti vajadzīgi, lai sasniegtu šos mērķus;
• neļauj šādiem uzņēmumiem likvidēt konkurenci attiecībā uz šo ražojumu būtisku daļu.

Lai izvērtētu, vai vienošanās, ar kuru preces ražotājs/vairumtirgotājs ierobežo tā mazumtirgotāju iespējas preces izplatīt tiešsaistē, ir jāvērtē, vai tā atbilst iepriekš norādītajiem izņēmuma kritērijiem. Lai izvērtētu atbilstību līguma 101.panta 3.punktam, kuram izpildoties vienošanās būtu atļaujama, ir jāievēro arī regulā noteiktais.

Arī KL 11.panta 4.daļā ir noteikts, ka Ministru kabinets (MK) nosaka kritērijus, saskaņā ar kuriem atsevišķas tirgus dalībnieku vienošanās netiek pakļautas KL 11.panta 1.daļā minētajam vienošanās aizliegumam. Šie kritēriji ir noteikti MK noteikumos Nr.797 “Noteikumi par atsevišķu vertikālo vienošanos nepakļaušanu KL 11.panta 1.daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam”. Vienlaikus uzmanība jāpievērš tam, ka šie noteikumi tiek pārskatīti, tos pielāgojot regulā noteiktajām prasībām.

Regulas 2022/720 2.panta 1.punkts paredz vispārīgu principu – atbilstoši līguma 101.panta 3.punktam un regulas noteikumiem vertikālajiem nolīgumiem nepiemēro līguma 101.panta 1.punktu. Šis atbrīvojums piemērojams tiktāl, ciktāl vienošanās ietver vertikālos ierobežojumus.

Līdzās iepriekš minētajam jāņem vērā regulas 15.apsvērumā noteiktais, proti, šajā regulā paredzētais grupu atbrīvojums nebūtu jāattiecina uz vertikālajiem nolīgumiem (vienošanās līgumiem), kuros iekļauti noteiktu veidu nopietni konkurences ierobežojumi, piemēram, liegums efektīvi izmantot internetu pārdošanai. Attiecīgi regulā paredzētais grupu atbrīvojums būtu jāattiecina uz tiešsaistes pārdošanas ierobežojumiem tikai ar nosacījumu, ka šo ierobežojumu mērķis nav tieši vai netieši, atsevišķi vai kopā ar citiem pušu kontrolē esošiem faktoriem liegt pircējam vai tā klientiem efektīvi izmantot internetu līguma preču pārdošanai konkrētās teritorijās vai konkrētiem klientiem. Piemēram, regulā paredzētais grupu atbrīvojums nebūtu jāattiecina uz tādiem tiešsaistes pārdošanas ierobežojumiem, kuru mērķis ir būtiski samazināt patērētāju iespējas nopirkt līguma preces tiešsaistē.

To ievērojot, secināms, ka preču izplatītājam/ražotājam nosakot vispārīgu aizliegumu izplatīt tā preces tiešsaistē, nav piemērojami regulā un līguma 101.panta 3.punktā noteiktie izņēmumi. Attiecīgi vienošanās starp preču ražotāju/izplatītāju un tā mazumtirgotāju, ar kuru mazumtirgotājam tiek liegts izplatīt preces tiešsaistē, būtu uzskatāma par aizliegtu. Tomēr ir iespējami izņēmumi, kas sīkāk aprakstīti, piemēram, EK paziņojuma 335.punktā.

Tāpat jāņem vērā, ka katra situācija ir individuāla un atšķirīgi vērtējama. Ieteicams pirms vienošanās slēgšanas plānotos nosacījumus saskaņot ar juristiem, kas specializējas konkurences tiesībās, vai konsultēties ar KP, lai izvairītos no iespējamiem pārkāpumiem.