Ja radusies jauna ideja kādam unikālam produktam, kuru ir vēlme realizēt, taču nav iepriekšējas pieredzes, rodas jautājums – ar ko sākt? Neatkarīgi no tā, vai produkts ir fizisks vai digitāls, pirmais solis ir idejas “uzlikšana” uz papīra un visu tās aspektu izprašana. Pēc tam jāveic prototipa izstrāde, bet noslēgumā – gala produkta ražošana. Labā ziņa – mūsdienu digitālajā laikmetā ir daudz rīku un pierādītu metodoloģiju, kas visus produkta izstrādes posmus izstrādātājam var ārkārtīgi atvieglot.

Neesot cieši saistītiem ar tehnoloģiju vidi un aktīvi neinteresējoties par jaunākajiem un efektīvākajiem digitālajiem rīkiem, izaicinājumu varētu radīt rīka izvēle. Šobrīd ir ļoti viegli tajos apjukt un zaudēt iedvesmu tos izmēģināt, jo piedāvātais rīku klāsts ir milzīgs. Šajā un turpmākajos rakstos apskatīsim piemērotākos digitālos risinājumus produkta izstrādei, darbā ar datiem, vizuālo materiālu izstrādei, mājaslapu izstrādei un efektīvai sadarbībai.

Ideācija

Situācijā, kad ir jauna ideja, bet nav pārliecības, vai tā tiešām ir pareizā, kuru attīstīt, nav skaidri detalizēti tās aspekti, vai nav pārliecības par mērķauditoriju, pirmais solis, kurš jāveic, ir ideācija. Tās mērķis ir iespējami ātri palīdzēt saprast īsto ceļu, domājot par gala produktu. Tomēr svarīgi atcerēties, lai produkts būtu paliekošs un arī pelnošs, jāpārliecinās par tā nepieciešamību, atrodot un izprotot mērķauditoriju.

Šis ideācijas process sastāv no vairākām metodēm, kuras var palīdzēt nokļūt līdz atbildei. Ideācijas procesā, sevišķi, ja nav iespējas ar savu komandu strādāt klātienē, palīgā var nākt virtuālās tāfeles rīks “Miro”, kurš pieļauj ikviena komandas biedra iesaisti un sniedz iespēju gan vizualizēt savus plānus, gan arī ar virtuālajām līmlapiņām ātri apmainīties ar domām, tādējādi cenšoties nokļūt pie gala idejas, kuru vēlāk izstrādāt. “Miro” rīkā ir pieejamas arī sagataves visām ideācijas metodēm, kuras izmantojot atliktu tikai sekot norādītajiem soļiem.

Dizaina domāšana

Viens no procesiem, kuru izmanto kā jaunuzņēmumi, tā arī pieredzējuši informācijas tehnoloģiju uzņēmumi, ir dizaina domāšana. Tas ir uz sadarbību orientēts eksperimentāls darbības process, kurā ļoti nozīmīga ir aktīva ideju prototipēšana un testēšana.

__________________________________________________________________________

Lai produkts būtu paliekošs un arī pelnošs, jāpārliecinās par tā nepieciešamību, atrodot un izprotot mērķauditoriju.
__________________________________________________________________________

Ar šī procesa palīdzību būs iespēja pilnībā noslīpēt jaunu ideju vai uzlabot kādu jau esošu produktu vai procesu. Šī procesa galvenais mērķis ir panākt, ka produkta ideja tiek vairākkārtīgi pārbaudīta ar paredzēto mērķauditoriju, tiek pielāgota, attīstīta un tikai pēc tam, kad daudzkārt šim procesam ir iziets cauri, tā beidzot tiek realizēta.

Sekojot dizaina domāšanas soļiem, būs vieglāk nokļūt līdz funkcionālam prototipam, uz kura pamata radīt savu gala produktu.

Dizainēšana

Kā pirmo soli produkta izstrādē neatkarīgi no tā, vai tas ir kaut kas taustāms, vai arī virtuāls, var minēt dizaina radīšanu. Atkarībā no komandas izmēra, iesaistīto cilvēku daudzuma un tā, cik apjomīgs ir plānotais produkts, var gadīties, ka pat tad, ja noalgojat kādu profesionālu dizaineri, būs digitāli rīki, kas varētu paātrināt tieši ideju apstiprināšanas procesu.

Lielā daļā gadījumu dizaineri aizvien izmanto “Adobe Illustrator”, “Photoshop” vai ko līdzīgu, kas nenoliedzami ir kvalitatīva un pārbaudīta vērtība. Tomēr, izmantojot klasiskos rīkus, lai saskaņotu jaunas dizaina versijas vai pat mazas izmaiņas, nepieciešams vai nu eksportēt visu failu, pārsūtīt klientam un pēc tam saņemt komentārus, vai arī bez eksportēšanas dalīties ar ekrānšāviņu un gaidīt atsauksmes. Taču šobrīd ir pieejami vairāki modernāki rīki, kuri gūst arvien lielāku popularitāti kā uzņēmumu, tā dizaineru vidū.

Kā vienu no piemēriem var minēt rīku “Figma”. Principā, līdzīgi kā “Adobe Illustrator”, tas ļauj radīt visa veida dizainus un piedāvā plašas iespējas. Tomēr tas, kas šo rīku atšķir no iepriekš minētajiem, ir fakts, ka dizainers var uzreiz ar klientu dalīties ar “darba virsmu”, kurā veido dizainu, tādējādi sniedzot klientam iespēju, ja nepieciešams, sekot līdzi procesam un uzreiz reaģēt, pievienojot komentārus šajā darba virsmā. Papildus tam šis rīks ir pieejams izmantošanai arī interneta pārlūkā, kas nozīmē, ka klientam nebūtu obligāti jālejuplādē specifiska programmatūra tikai tāpēc, lai redzētu pasūtīto dizainu progresu.

Gadījumā, ja nav iespējas noalgot profesionālu dizaineru un nepieciešams dizainu veidot pašrocīgi, tad jāpiemin, ka “Figma” rīks ir gana intuitīvs, lai pamata darbības pēc pāris video instrukciju noskatīšanās varētu apgūt ikviens.

Ja nu plānotais produkts ir kas vizuāli vienkāršāks, piemēram, t-krekls, krūzīte vai plakāts, tad palīgā nākt var arī tāds rīks kā “Canva”, kas ir iesācējiem draudzīgs, jo ieteiks vislabākos dizaina elementu izvietojumus, kā arī piedāvās lielu daudzumu sagatavju, kuras atliks tikai pielāgot pēc saviem ieskatiem. Taču noteikti jāņem vērā, ka lielāku produktu izveidei šis rīks nebūs piemērots.

Turklāt, ja dizaini tiek veidoti pašrocīgi un cilvēks nav zinošs krāsu teorijā, viennozīmīgi palīgā var ņemt tādu mājaslapu kā Coolors.co, kura ne tikai piedāvā jau konkrētas, efektīvas krāsu kombinācijas, bet arī piedāvā iespēju salīdzināt divas krāsas, saprotot to savienojamību. Šo rīku ir vērts izmantot ne tikai produktu izstrādē, bet pat prezentāciju veidošanā, lai varētu pārliecināties, vai iecerētā burtu krāsa būs kvalitatīvi salasāma uz izraudzītā fona.

Prototipēšana

Papildus dizainam ir nepieciešams izstrādāt arī sava produkta prototipu, lai varētu pārliecināties par tā lietojamību, testēt ar mērķauditoriju un rezultātā noskaidrot aspektus, kurus būtu nepieciešams mainīt pirms gala produkta izstrādes.

Šis process gan nereti iet cieši roku rokā ar dizaina veidošanu, jo mēdz gadīties, ka tikai pēc daļējas prototipa izveides atklāsies produktam piemērotākais vizuālais noformējums, savukārt prototipu visefektīvāk būs iespējams izstrādāt tad, kad būs jau zināma vizuālā iecere.

Atkarībā no ieceres prototipēšanai ir iespējams pieiet arī ar minimālu ārējo resursu iesaisti. Ir divi izteikti prototipēšanas veidi – vienkāršots prototips (Low Fidelity (LoFi)) un detalizēti un profesionāli izveidots prototips (High Fidelity (HiFi)). Lai lieki netērētu laiku un finansiālos resursus, sākotnēji var veidot tieši LoFi prototipu, kas var būt tieši tik vienkāršs kā zīmējums uz papīra lapas vai, ja iecerētais produkts ir kaut kas taustāms, tad palīgā var nākt rotaļu kluči vai kartons un līme. Lai cik bērnišķīgi tas nešķistu, šādus materiālus ikdienā visā pasaulē izmanto ietekmīgi tehnoloģiju uzņēmumi ar mērķi ātri vizuāli redzēt, kā iecere varētu izskatīties un funkcionēt. Ar šiem prototipiem jau ir iespējams doties pie mērķauditorijas, lai noskaidrotu lietas, kuras būtu nepieciešams uzlabot. Protams, iepriekš brīdinot, ka tas vēl ne tuvu nav gala produkts.

Kad sākotnējā iecere ir pārbaudīta, laiks ķerties jau pie detalizētāka jeb HiFi prototipa izveides. Ja runa ir par digitālu produktu, piemēram, mājaslapu vai arī mobilo lietotni, tad arī šajā gadījumā efektīva var būt rīka “Figma” izmantošana, jo viena no tā funkcijām ir interaktīva mājaslapas vai mobilās lietotnes veidošana, kur rezultātā klientam vai testētājiem ir iespēja pārbaudīt produkta funkcijas un pārliecināties par to lietojamību bez programmēšanas nepieciešamības.

Ja gadījumā “Figma” neuzrunā, tad šim mērķim ir iespējams izmantot arī tādus rīkus kā “InVision” un “AdobeXD”, ar kuru palīdzību var izveidot vizuāli funkcionālu produkta prototipu, lai bez liekas resursu tērēšanas iegūtu atgriezenisko saiti no paredzētās mērķauditorijas.

__________________________________________________________________________

Kad gūta pārliecība par produkta dizainu, izstrādāts gala prototips un apzināta iecerētā mērķauditorija, ir laiks produktu laist pasaulē
__________________________________________________________________________

Izstrādājot tieši mobilo lietotni, papildus var minēt tādu rīku kā “Proto.io”, kas ir radīts tieši lietotņu prototipu izstrādes vajadzībām.

Tomēr ne vienmēr produkts būs digitāls, un tā prototipu nāksies vai nu pašrocīgi izstrādāt savā birojā, garāžā vai darbnīcā vai arī pieaicināt profesionāļus.

Nākamie soļi

Brīdī, kad gūta pārliecība par produkta dizainu, izstrādāts gala prototips un apzināta iecerētā mērķauditorija, ir laiks produktu laist pasaulē. Ja tas ir digitāls produkts, tad process noteikti ir vieglāks, jo produkts jau ir gatavs un atliek tikai izstrādāt mārketinga stratēģiju, noteikt publicēšanas datumu un sākt informēšanas kampaņu, lai piesaistītu iespējami vairāk lietotāju. Ja tas ir fizisks produkts, tad nepieciešams atrast ražotni, kurā produktu izstrādāt masveidā, izvērtējot kvalitāti, cenu un laiku. To darot lokāli, var gadīties, ka cena par izstrādi būs augstāka, taču tajā pašā laikā arī kvalitāte un saņemšanas laiks varētu būt draudzīgāks. Pasūtot izstrādi ārzemēs, vienmēr nepieciešams iepriekš pārliecināties par tās kvalitāti, vienojoties par iespējami mazāka daudzuma izmēģinājuma produktu saņemšanu iepriekš, lai to varētu “aptaustīt” un pārbaudīt pirms tālākas izplatīšanas.

Nākamajos produkta un jaunās iniciatīvas dzīves posmos, iespējams, būs nepieciešama attēlu un video apstrāde, mājaslapas izveide mārketinga nolūkiem, kvalitatīvu datu ievākšana, uzglabāšana un apstrāde efektīvākai mērķauditorijas izzināšanai un iepazīšanai, kā arī dažādu sadarbības rīku ieviešana kā komandas iekšienē, tā arī darbā ar klientiem. Arī katram no šiem soļiem mūsdienās ir pieejami un tehnoloģiju sektorā plaši izmantoti rīki, kas padara nepieciešamo darbu veikšanu ātrāku, efektīvāku un tādējādi arī izdevīgāku.

Nākamajā publikācijā stāstīsim par risinājumiem datu vākšanai un apstrādei, ar mērķi uzlabot efektivitāti un izzināt mērķauditoriju.